Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
7
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirms izlemt par labu kādam veidam, vispirms jāsaprot, vai mantojuma atstājējs – māte, tēvs – savas dzīves laikā vēlas pats palikt īpašnieks vai īpašuma tiesības grib nodot bērniem, mazbērniem vai kādam citam. Ja vēlas pats palikt īpašnieks, tad vajadzētu sastādīt testamentu, jo tas nosaka, kas notiks ar cilvēka mantu, kad viņa vairs nebūs šajā pasaulē.
Testaments
Kā uzsver notāre, ja cilvēkam ir viena meita vai viens dēls, bet laulātais jau devies mūžībā, vispār ir jautājums, vai testaments nepieciešams. Jo likums jau paredz, ka tad, ja nav testamenta, visu manto likumiskais mantinieks – tātad meita vai dēls. Līdz ar to testaments neko daudz šajā gadījumā nemaina. Cits jautājums ir par valsts nodevas apmēru. Proti, ja manto bērns, kurš nav deklarēts kopā ar mantojuma atstājēju, valsts nodeva ir 0,5%. Savukārt, ja bērnam mantojums būtu novēlēts testamentā, tad valsts nodeva ir 0,125% no īpašuma vērtības (par to uzskata kadastra vērtību vai arī mantinieka noteikto vērtību). Ja ģimenē ir vairāki bērni, tad testamentā var norādīt, ko tieši katrs manto.
Testamenta priekšrocības ir tās, ka seniors paliek sava īpašuma īpašnieks, jo testaments stājas spēkā tikai pēc viņa nāves. Turklāt cilvēks var mainīt savas domas un testamentu pārrakstīt kaut katru dienu, nevienam citam neprasot atļauju – pats rakstu, pats mainu –, bet spēkā ir pēdējais uzrakstītais.
Mantojuma līgums
Lai gan vairākums cilvēku savu īpašumu bērniem atstāj, rakstot testamentu, var slēgt arī mantojuma līgumu. Taču, lai to slēgtu, jābūt ļoti pārliecinātam, ka negribēsies savas domas mainīt. Mantojuma līgums ir divpusējs dokuments, ko ieraksta zemesgrāmatā, un to var mainīt tikai ar mantinieka piekrišanu. Šis līgums paredz, ka māja vai dzīvoklis pāries mantinieka īpašumā tikai tad, kad īpašnieka vairs nebūs, tomēr kā divpusēju līgumu starp mantojuma saņēmēju un mantojuma atstājēju to var mainīt tikai ar abu pušu piekrišanu. Ja māte vai tēvs vēlas saglabāt iespēju mainīt domas, drošāk rakstīt testamentu. Arī tad, ja noslēgts mantojuma līgums, valsts nodeva ir 0,125% no īpašuma vērtības.
Dāvinājuma līgums
Atstāt īpašumu bērniem daudzi izvēlas, slēdzot dāvinājuma līgumu. To slēdz tad, ja cilvēks vairs nevēlas būt savas mājas īpašnieks. Dāvinājuma līgums stājas spēkā uzreiz – tiklīdz to paraksta un reģistrē zemesgrāmatā, tā īpašuma tiesības pāriet jaunajam īpašniekam. Tomēr, kā uzsver Eva Igaune-Sēle, dāvinātājam ir jāsaprot, vai viņš vēlas kaut ko saņemt pretī vai nevēlas. Ja nevēlas, slēdz dāvinājuma līgumu. Var gadīties, ka māte vai tēvs māju atdod bērniem, bet vēlas šajā mājā vai dzīvoklī dzīvot līdz mūža galam. Tad dāvinājuma līgumā iekļauj uzlikumu, ka šo īpašumu bez viņa ziņas nedrīkst pārdot un ka viņam ir tiesības tajā dzīvot visu atlikušo mūžu. Protams, māju vai citu īpašumu var uzdāvināt bez uzlikumiem un neko negaidot pretī. Ja īpašumu dāvina māte, tēvs, arī laulātais, likumā Par iedzīvotāju ienākumu nodokli noteikts, ka tas ir ar nodokli neapliekams. Ja dāvinājuma summa nepārsniedz 10 000 eiro, nav arī jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Ja dāvinājuma summa pārsniedz 10 000 eiro, jāiesniedz gada ienākumu deklarācija (taču ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja dāvinātājs ir radinieks līdz trešajai pakāpei). Savukārt, ja dāvina tālākas (jau 4. pakāpes) radiniekam vai svešam cilvēkam un dāvana pārsniedz 1425 eiro gadā, jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis 23% apmērā.
Taču šis līguma veids nebūs tik izdevīgs situācijā, ja ģimenē ir vairāki bērni. Piemēram, ja ir brālis un māsa vai vairāki brāļi un māsas un māte māju uzdāvina tam, kurš par viņu vairāk rūpējas, pārējie brāļi un māsas no šī dāvinājuma var izprasīt savas neatņemamās daļas, kas ir puse no tā, kas pienāktos pēc likuma. Līdz ar to, ja viens bērns rūpējas par savu māti vai tēvu un viņam arī tiks atstāts īpašums, ieteicamāk ir slēgt uztura līgumu.
Uztura līgums
Šāds līgums nozīmē, ka cilvēks vairs nav mājas īpašnieks, taču apmaiņā pret to saņem aprūpes pakalpojumu. Proti, uztura ņēmējs īpašumu atdod ar nosacījumu, ka uztura devējs līdz mūža galam viņu aprūpēs – pieskatīs, lai būtu paēdis, apģērbts, lai viņam vienmēr būtu silta māja un nopirktas zāles, lai būtu aizvests pie ārsta u. c. Arī šajā gadījumā valsts nodeva Zemesgrāmatai tuvākajiem radiniekiem – bērniem, mazbērniem – ir 0,5% apmērā, taču jāskatās, vai par šo īpašumu nebūs jāmaksā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Proti, ja māte vai tēvs atdod savu vienīgo māju, nodoklis nebūs jāmaksā. Taču, ja viņiem ir trīs mājas, no kurām viena nonāk meitas vai dēla īpašumā, kurā viņš nebija deklarēts un nav spēkā arī īpašie nodokļu noteikumi, ka mājai piecus gadus jābūt īpašumā un tajā jābūt deklarētam gadu, būs jāmaksā nodoklis.
Pirkuma līgums
Dažkārt radinieki īpašumu viens otram pārdod. Ja īpašums nopirkts par simbolisku samaksu, piemēram, 500 eiro, tad šī summa arī būs iegādes vērtība. Kad īpašumu gribēs pārdot par 20 000 eiro, tad samazināt apliekamo summu varēs tikai par 500 eiro un nodoklis būs jāmaksā par ievērojamu summu. Notāre arī uzsver: ja pirkumu noslēgs tikai skata pēc, par minētajiem 500 eiro, to tāpat var uzskatīt par dāvinājumu, ja apstrīdēs. Protams, var gadīties, ka tēvs pārdod māju dēlam, kurš tēva kontā ieskaita naudu, bet tādi gadījumi ir ļoti reti.
Īpašie jautājumi
Atbild Eva Igaune-Sēle
Vai pastāv iespēja vienkārši pārrakstīt īpašumu?
«Nē, tāda pārrakstīšana nekad nav bijusi un nepastāv arī šobrīd, tā cilvēki vienkārši mēdz teikt. Tam pamatā vienmēr ir kāds darījums, parasti dāvinājums, uz kura pamata pārraksta īpašumu, un tas maina īpašnieku.»
Kādu darījumu labāk slēgt, ja vecākiem ir māja, varbūt kādi divi hektāri zemes un labas attiecības ar bērniem?
«Ja ir vairāki bērni un kāds vecākus aprūpē vairāk, iesaku slēgt uztura līgumu. Ja ir viens bērns, parasti slēdz dāvinājuma līgumu. Taču vienīgais bērns kā likumiskais mantinieks mantojumu saņem tāpat – arī tad, ja māte vai tēvs nav atstājis testamentu vai kā citādi paudis savu gribu.»
Kuru līgumu labāk slēgt, lai būtu jāmaksā mazāki nodokļi un nodevas?
«Pie manis nereti nāk cilvēki un lūdz izdarīt tā, kā izdevīgāk. Taču tas ir ļoti individuāli, tāpēc izstāstu visus variantus un aicinu cilvēku pašu izdomāt, kas viņam būs piemērotākais. Daudziem izdevīgums saistās ar darījumu, par kuru jāmaksā mazāki nodokļi. Taču dzīvē to nevar vienkārši izskaitļot. Ir gadījumi, kad īpašumu nodod dēlam, bet viņš nomirst pirms vecākiem. Tad īpašums nepāriet atpakaļ vecākiem, bet par mantiniekiem kļūst dēla sieva un bērni. Un tad atkal jādomā, ko darīt, ja attiecības ģimenē ir bijušas sliktas. Tāpēc pastāv daudz nianšu un katrs darījums jāapskata no visām pusēm.»
Ja šaubies par to, kuram tuviniekam atstāt kustamu vai nekustamu mantu, vislabāk rakstīt testamentu.
Pirms rīkojies – konsultējies!
Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa:
«Lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu, pirms izlemj pārdot mantoto nekustamo īpašumu, ieteicams konsultēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Jautājumu un neskaidrību gadījumā var zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni 6710000 vai uzdot jautājumu rakstiski EDS – Sarakste ar VID. Savukārt, Olaines, Ilūkstes, Višķu, Viļakas, Viesītes un Rubenes, Pededzes, Drustu, Gaujienas, Variņu, Stopiņu vienotajos klientu apkalpošanas centros iespējams pieteikt attālinātu, personalizētu konsultāciju ar speciālistu par kapitāla pieaugumu situācijās, kad pārdots vai kā citādi jaunam īpašniekam nodots personiskais nekustamais īpašums. Pieteikties konsultācijai var, sazinoties ar konkrētajiem klientu apkalpošanas centriem.
Tiem, kam pārdota nekustamā īpašuma dēļ jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, ieteicams izmantot VID EDS izveidoto palīgrīku – vedni Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma jeb DK veidlapas aizpildīšanai. Soli pa solim, atbildot uz jautājumiem un ievadot datus, tas palīdzēs izprast kāda informācija nepieciešama, aizpildot deklarāciju.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pārdodot nekustamo īpašumu, nav jāmaksā, ja ienākums gūts no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas:
- pieder vismaz piecus gadus (60 mēnešus) no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā, un šajā periodā vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir deklarētā dzīvesvieta;
- pieder vismaz piecus gadus (60 mēnešus) no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā, un pēdējos piecus gadus līdz nekustamā īpašuma pārdošanas dienai ir vienīgais īpašums;
- ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas (pārdošanas).
