Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Iesaka mikoloģe Māra Eipure, kas sarakstījusi grāmatu Sēnes. Lielā rokasgrāmata.
Sēšanas knifi
- Augsnei sēņu dārza vietā vēlams būt nedaudz uzrušinātai. Var izkaisīt zemi no kurmju rakumiem, ja tādi ir, bet zālainā, sūnainā mežā to diez vai vajag darīt – sēj tāpat.
- Sēšanai der gan pieaugušas, īsti lielas, gan jau pavecas, pat tārpainas, bojātas sēnes. Jauni, vēl nepilnīgi izauguši podiņi neder, jo tiem vēl nebūs gana daudz sporu, kas vajadzīgas sēšanai. Tos labāk apēd! Dabiska sēņu izsēšanās notiek jau tad, ja nevis sēņo ar spaini, bet lasi sēnes grozā, jo caur pinuma starpām zemē izbirst sēņu sporas.
- Riekšavu sagrieztu, salauztu vai citādi sasmalcinātu sēņu vari kādu diennakti pamērcēt spainī ar lietusūdeni. Pēc tam nokās un ar lejkannu izlaisti ūdeni ar sēņu paliekām nākamās dobes vietā.
- Taupīgas saimnieces sējmateriālu iegūst, kad pirms vārīšanas vai cepšanas sēnes tīra. Kāta daļas, bārkstis un cepurīšu fragmentus vienkārši izkaisi piemērotā augšanas vietā.
- Pēc sējas priecājies par lietutiņu vai arī sējumu aplaisti.
- Sējot tikai vienreiz, droši vien nekas neizaugs, tas jādara vienā un tajā paša vietā daudzreiz. Ieaugšanas iespēja ir maza, taču pēc otrās trešās sējas varbūt tev tomēr izaugs savas bekas vai bērzlapes.
Būtisks noteikums: kur iesēji sēnes – nepļauj! Vai vismaz dari to mēreni, citādi sēnes iznīks.
Kā veicas ar sēņu sēšanu?
Telpaugu eksperte Zane Purne dzīvo Ikšķilē un sēnes speciāli nav sējusi, tomēr pārpalikumus pēc sēņu tīrīšanas tuvajā mežiņā pakaisa gan. Un tur aug bērzlapes un sviesta bekas!
Jūrmalniecei farmācijas zinātņu doktorei Vijai Eniņai dārza tuvumā ir maza koku un augsnes izvēle – aug vien priedes un kārkli – un augsnes ielabošanai jāizber komposts. Taču ģimenes vakariņām dažādu sēņu pietiek.
Grobiņas privātā botāniskā dārza saimnieks Ilmārs Graudiņš ar paša sētajām sēnēm mielojas jau kopš pavasara, kad saaug lāčpurni, bet vasarā – apšu bekas un baravikas, gailenes un krimildes. Koki botāniskajā dārzā aug daudzi un dažādi, bet sēnes pārsvarā tiek sētas lakaču un paparžu pusē – tur zeme mitrāka.
Kas kurām draudziņi?
Vairums sēņu aug noteiktu koku tuvumā, draudzējas ar tiem, veidojot mikorizu – unikālu simbiozi starp sēni un auga sakni. Sēņu hifas (smalki sēnes ķermeņa pavedieni) ar baktēriju palīdzību ieaug saknes šūnās vai blīvi aptver saknes, saņemot no tām oglekli un dodot augam ūdeni un minerālvielas no augsnes, kā arī sargājot no nevēlamiem mikroorganismiem.
Piemēram, apšu bekas bieži atrodamas bērzu, nevis apšu audzēs. Savukārt garšīgās raganu bekas ar gaišvioleto, oranžīgo kātiņu aug pie ozoliem, un laikam tāpēc krievi tās dēvē par ozolniekiem – dubovikiem (дубовик). Ar augļu kokiem un košumkrūmiem sēnes mikorizu neveido, tāpēc to pakājē neaug. Atmatenēm (Latvijas savvaļas šampinjoniem) kokus nevajag, toties auglīga augsne gan nepieciešama, tāpēc atmatenes var mēģināt sēt, atrodot savvaļas pārstāves pļavās, zirgu ganībās, dārzā.
Līdzīgās vietās var gadīties atrast tintenes, kas tik garšīgas nav, bet arī tām kokus-draudziņus nevajag. Pieticīgas šajā ziņā ir arī dižsardzenes (saulsardzenes), ar kuru cepurītēm var mieloties, liekot tās uz sviestmaizes neceptas.
Bieži mūsu mežos aug apšu un bērzu bekas, bērzlapes un gailenes. Šīs sēnes mikorizu veido ar vairāku sugu kokiem. Gailenes bieži aug sausos vai nedaudz mitros skujkoku un jauktu koku mežos. Bērzu bekas dzīvo kopā ar bērziem un citiem lapu kokiem, aug mitrā augsnē. Neizvēlīgas ir sviestbeciņas, kas aug ne īpaši mitrās mežmalās, pat piekalnītēs. Savukārt vilnīši aug skābā augsnē lapu koku un jauktos mežos. Plašu informāciju par sēnēm var iegūt portālā latvijasdaba.lv, kur atrodamas arī ziņas par to, kādi augšanas apstākļi der katrai sēnei.
