Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Būvējot pirti saimniecības ēkā, nosacījumu būs daudz mazāk, nekā ierīkojot pirti standarta dzīvoklī, tomēr tie pastāv un tos vajadzētu ņemt vērā.
- Noteikti ir jānodrošina ļoti laba un efektīva ventilācija, citādi pirts telpas netiks pietiekami izvēdinātas un sāks izplatīties pelējums, gaiss kļūs sasmacis un nepatīkams.
- Telpā jābūt labai grīdas hidroizolācijai un trapam pārmērīga mitruma novadīšanai kanalizācijā. Jāņem vērā, ka sakarsušais gaiss noteikti kondensēsies uz aukstākām virsmām, un tas var radīt problēmas ar grīdas segumu, turklāt parādās arī nejauka pūstošu materiālu smaka.
Noteikti ir jāievēro Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta izstrādātie normatīvi, kas attiecas uz malkas krāsnīm, dūmvadiem, skursteni (iespējams, ir nepieciešama Latvijas Skursteņslauķu biedrības konsultācija), elektrisko krāšņu ierīkošanu, ekspluatāciju un apkopi. Ja plānots uzstādīt elektrisko krāsni, noteikti jāpārbauda, vai elektriskās jaudas padeve ir pietiekama.
Tikai tad, kad visi trīs iepriekš minētie punkti ir ņemti vērā, varam ķerties pie pirts ēkas un pirts karsētavas zonas siltināšanas. Starp citu, jāsiltina ir ne tikai pirts telpa (īpaši karsētava jeb sauna), bet arī vannasistabas un dušas telpas sienas un pārsegumi – tas palīdz samazināt siltuma zudumus, kas ir neizbēgami.
Saimniecības ēkas siltināšana
No ārpuses
Lietderīgi, protams, būtu ar cietu akmens vates segumu no ārpuses siltināt (vismaz 100 mm biezumā) visu saimniecības ēku. Bet, ja tas ir ekonomiski neizdevīgi, var siltināt tikai divas saimniecības ēkas sienas, kas iekļauj pirts zonu. Apdari veido no krāsota apmetuma virs siltumizolācijas.
No iekšpuses
Telpās, kur tiks izvietota pirts atpūtas zona, ārsienas siltina arī no iekšpuses. Tam ieteicams izmantot mīkstās kokšķiedru plātnes (25–50 mm biezumā), ko ar līmjavu pielīmē pie ķieģeļu sienām. Šeit apdarei var izmantot dekoratīvo apmetumu, kurā iestrādāts plastmasas sietiņš, vai arī apšūt ar kādu dekoratīvu materiālu plākšņu veidā.
Griesti
Pirts atpūtas telpu griestu virsmas, uz kurām ziemā kondensējas ūdens, arī jānoklāj ar mīkstām kokšķiedru plātnēm 25 mm biezumā. Vispirms gan paneļu nevienādos izvirzījumus un šuves izlīdzina ar izlīdzinošu sastāvu (piemēram, Weber Vetonit VH) un stiegrojošu plastmasas sietu, kuru ar līmjavu pielīmē pie griestiem.
Ja griestu augstums pieļauj, var izmantot iekārtos griestus no ģipškartona plāksnēm. Virs pārseguma paneļiem noteikti jāveido 300 mm biezs akmens vates vai ekovates ieklājums.
Karsējamās telpas jeb saunas siltināšana
Pirts karsējamā telpa (sauna) rada ievērojamu siltuma un mitruma daudzumu. Siltumu ekonomē un saglabā saunas telpas siltumizolācija un daļēji arī saimniecības ēkas ārējā siltumizolācija. Siltums tiek tērēts pirts tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai, betona grīdas sasildīšanai un daļēji arī silikātķieģeļu ārsienu uzsildīšanai.
Savukārt mitrums piedalās pirts tehnoloģijā un tiek izvadīts no saunas divējādi – ar saunas ventilatora palīdzību un arī kā kondensāts pa mitruma novades trapu.
Tā kā gaisa temperatūra saunas telpā un saunas siltumizolācijas materiālā ir ievērojama, kondensāta rašanās ir iespējama pašā siltumizolācijas materiālā, tātad – aiz metāla folijas. Tāpēc, lai neielaistu mitrumu ārsienas materiālā, kas šajā gadījumā ir silikātķieģelis, iesaku veidot aptuveni 50 mm biezu gaisa šķirkārtu starp ārsienu un saunas siltumizolācijas nosegmateriālu (ģipškartona plāksni).
