Pieredzē dalās Līga Rimšēviča:
Tā kā man dzimšanas diena ir janvārī un mani draugi un tuvinieki zina, ka šī ir mana absolūti mīļākā puķe, tad katru gadu man tiek arī kāds jauns dīgstošs sīpols.
Noziedējušos ziedus un kātus es, protams, nogriežu, mīļi pateicos par ziedēšanu, bet lapas atstāju un turpinu hipeastru laistīt. Tuvojoties pavasarim, visas istabas puķes laistot, pievienoju mēslojumu, tāpēc tiek arī viņam. Lai sīpols uzņem spēku!
Vasaru dzīvoju starp Rīgu un laukiem, tad tāda ļoti sistemātiska rūpēšanās nenotiek. Kad dabā lapas sāk dzeltēt un birt, es savus hipeastrus no palodzes pārvietoju uz virtuves pagaldi, jo tur uz flīzēm varētu būt vēsākā un noteikti tumšākā vieta dzīvoklī, un trīs mēnešus par tiem pilnībā aizmirstu.
Kad pēc svētkiem tiek novākta Ziemassvētku eglīte, meklēju, kur ir mani skaistuļi un kā tie uzvedas. Parasti jau lien ārā pumpuri, tad es tiem izbrīvēju centrālo palodzi un ik dienu veltu daudz mīļu un uzmundrinošu vārdu. Protams, regulāri un uzmanīgi laistu.
Tagad noziedējušo hipeastru baro ar komplekso mēslojumu, kurā vairāk slāpekļa, bet no jūlija līdz augustam – kurā vairāk fosfora un kālija, kas palīdz attīstīties ziedaizmetņiem.
Lai izdodas saglabāt!