Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Latvāņa vizītkarte
- Izplatītākā suga Latvijā – Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi), tam ļoti līdzīgs ir Mantegaca latvānis (Heracleum mantegazzianum).
- Dzimtene – Kaukāza kalnu reģions.
- Latvijā Sosnovska latvānis ieviests pagājušā gadsimta 50.–60. gados kā lopbarības un nektāra augs.
- Var izaugt līdz 4 metriem. Latvānis ir daudzgadīgs monokarps augs. Monokarps – tas nozīmē, ka augs iet bojā tad, kad nogatavinājis sēklas.
- Garšo aitām, govīm un kazām.
- Rada toksiskus apdegumus cilvēka ādai un elpceļiem.
Latvānis aizvien ir uzskatāms par bīstamāko invazīvo augu sugu Latvijā. Par invazīvām dēvē augu sugas, kas, ievestas svešā vidē, kļūst agresīvas – izkonkurē un apdraud vietējos augus. Invazīvie augi rada kaitējumu videi vai cilvēka veselībai. Augu aizsardzības likuma 18.1 panta 3. daļa noteic, ka Latvijā aizliegts audzēt invazīvo augu sugu sarakstā iekļautās augu sugas. Zemes īpašnieka vai valdītāja pienākums ir šīs invazīvās augu sugas iznīcināt, ja tās izplatījušās zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā.
Latvānis bieži sastopams arī koptu lauku sētu tuvumā.
Pašlaik tas izplatīts vairāk nekā 10 tūkstošos hektāru. Latvānis nav izvēlīgs, un grūti iedomāties vietu, kur tas neaugtu. Latvānis labi jūtas nekoptās lauksaimniecības zemēs, krūmājos, plašās pļavās, aizaugušos grāvjos, upju tuvumā un mežmalās, kur to iznīdēt ir īpaši grūti. Taču latvānis bieži sastopams arī koptu lauku sētu tuvumā. Tāpēc skaidrojām, kuras ir efektīvākās, taču dabai un veselībai draudzīgākās latvāņu iznīdēšanas metodes.
Latvāņa dzīve
Pirms sāk cīņu ar latvāni, jāizprot tā dzīves cikls, vairošanās un augšanas īpatnības. Latvānis sāk dīgt jau agrā pavasarī, kad gaiss var būt iesilis vien līdz 0 grādu temperatūrai, tātad laikā, kad citi augi vēl nedīgst.
Šādi latvānis ieņem vietu pirmais, izkonkurējot pārējos. Latvānis vairojas ar sēklām, kas attīstās baltos vai viegli rozā ziedu čemuros. Zaļās sēklas iesējas zemē un gādā par jaunu latvāņu paaudzi. Uz vienu kvadrātmetru latvāņu var nogatavoties 2000–4000 sēklu. Lai ierobežotu latvāni, būtiski ir neļaut sēklām izplatīties.
Nopļautie dzīvo ilgāk
Izplatītākais veids, kā cīnīties ar latvāņiem, ir to pļaušana. Parasti tā sākas aprīļa beigās un maijā, kad latvānim jau izaugušas zaļas lapas. Maldīgs ir uzskats, ka, vienu vai pāris reižu nopļaujot latvāni, tas iznīks – šādi tikai paildzināsim latvāņa mūžu. Nopļauts latvānis vairs neizaugs 2 metrus garš, taču tā sakne augs lielāka un krās enerģiju, lai atkal izdzītu jaunus dzinumus.
Latvānis atkārtoti centīsies uzziedēt līdz pat pirmajām salnām rudenī. Arī niecīga izmēra latvānis steigs pildīt savu galveno dzīves uzdevumu – dot sēklas. Nopļauts latvānis ar jaunu sparu var uzziedēt pat pēc septiņiem gadiem. Pļaušana latvāni neiznīdē galvenokārt divu iemeslu dēļ – tiek nopļautas arī konkurējošās augu sugas, kas ataug lēnāk, un agresīvajam latvānim ir vēl izdevīgāka pozīcija kļūt par dominējošo augu.
Savukārt, ja nopļauto latvāņu lapas un stublājus nesavāc kompostēšanai vai lopbarībai, tās uz augsnes veido mulču, kas arī ierobežo vai iznīcina citu augu sugu attīstību, bet pašam latvānim rada auglīgu augsni un ļauj strauji ataugt
Vietās, kur latvāņi pļauti neregulāri, to skaits ir pat lielāks nekā nepļautajās platībās. Savukārt, ja nopļauto latvāņu lapas un stublājus nesavāc kompostēšanai vai lopbarībai, tās uz augsnes veido mulču, kas arī ierobežo vai iznīcina citu augu sugu attīstību, bet pašam latvānim rada auglīgu augsni un ļauj strauji ataugt. Pēc katras pļaušanas augi veido lielāku zaļo masu, un veidojas vienmērīga, blīva latvāņu audze.
Tas veicina latvāņu platību palielināšanos. Ja latvāni pļauj tikai vasaras beigās, tā sēklas jau ir izsējušās un šai pļaušanai vairs nav jēgas. Tieši latvāņa neatlaidīgā augšana un dzīvotspēja ir iemesls, kāpēc daudzi lauksaimnieki šai cīņai ar laiku met mieru.
- Tomēr pareiza un ilgstoša pļaušana var dot rezultātus un samazināt latvāņu izplatību. Ja pļausi vismaz reizi nedēļā visu veģetācijas periodu jeb laikā no agra pavasara līdz vēlam rudenim vairākus gadus, latvānis ar laiku iznīks.
- Variants, kas arī uzskatāms par gana efektīvu, ir izgriezt latvāņa ziedus un savākt sēklas. Atkarībā no laikapstākļiem, tas jādara jūlija beigās vai augusta sākumā. Uzvelc drošu aizsargtērpu – gumijas cimdus, zābakus un kombinezonu, sēklas no ziedkopām savāc maisā un sadedzini vai kompostē, bet latvāņa ziedkātu atstāj uz lauka. Savu misiju dot sēklas latvānis būs izpildījis un nu dabiski novecos.
- Pavasarī var izrakt jauno latvāņu saknes. Veca un pamatīga latvāņa sakne var būt pat brangas cukurbietes izmērā, un tas nebūs viegls darbs.
Uzmanies no apdegumiem!
Latvānis satur toksiskas vielas, kas, saulē saskaroties ar cilvēka ādu, var izraisīt spēcīgu niezi, apsārtumus, ādas pietūkumu un čūlas, kas saulainā laikā būs jūtamas gadiem ilgi. Šiem ādas apdegumiem var būt arī blaknes – nespēks, slikta dūša, vēdera vai galvas sāpes.
Bīstama ir ne vien tieša saskare ar latvāni, bet arī tā izgarojumu elpošana. Pat ja istabā būsi atstājis drēbes, kas vilktas latvāņu audzē, ir liela iespēja gūt elpceļu apdegumus. Ir uzskats, ka apdegumus nevar gūt, ja latvāņus pļauj agri no rīta, vakarā, kad saule jau ir norietējusi, vai mākoņainā dienā. Tomēr uz šo pieņēmumu paļauties nevajadzētu, arī šajā laikā var gūt apdegumus.
Ķimikālijām nē!
Savulaik cīņā ar latvāņiem populāri bija izmantot miglošanu ar glifosātus saturošiem herbicīdiem, tai skaitā raundapu. Iegādāties un lietot tos cīņai ar atsevišķiem latvāņiem nelielās audzēs likums nav aizliedzis, turklāt vairāki no tiem ir pieejami ne tikai profesionāliem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem, kas beiguši kursus un ieguvuši apliecību, bet ir brīvi nopērkami jebkuram.
Tomēr agronomi neiesaka izmantot šādu metodi. Pēc apstrādes ar glifosātiem iznīkst visi augi, taču tieši latvānis, kā jau stiprākais, pilnībā neaizies bojā un zaļos atkal.
Ja latvānis iemājojis dārzā
Ja piemājas dārzā vai pļaviņā sākuši augt vien daži latvāņi, uzvelc piemērotu apģērbu un agri pavasarī izroc sakņu rozetes. Vai jūlija beigās, augustā izgriez ziedkopas, savāc sēklas un ļauj latvānim novecot. Tomēr latvānis ne vienmēr ir sērga piemājas dārzos. Tas var augt un priecēt acis arī kā dekoratīvs augs.
Ne velti tas savulaik ievests Eiropā kā dekoratīvs augs un pat greznojis par britu karaļnama apstādījumus.
Sakaltušie latvāņu stublāji un ziedkopas vēl arvien ir floristu iecienīts materiāls sauso augu kompozīcijām. Taču pat viens zaļojošs latvānis var radīt apdegumus. To nevajadzētu piemirst – jo sevišķi, ja ģimenē ir mazi bērni.
Unikāla latvāņu apkarošana tikai Latvijā
Latvija pašlaik ir vienīgā valsts pasaulē, kurā izstrādāta arī unikāla latvāņu apkarošanas metode jeb integrētā latvāņu apkarošana. To atzinīgi novērtējušas un gatavojas izmēģināt citas valstis Eiropas Savienībā un citviet pasaulē. Integrētā latvāņu apkarošana balstīta uz dabas bioloģiskās daudzveidības izmantošanu.
Nomācot latvāni, tiek dota iespēja augt un atgriezties iepriekš augušajām sugām: ozoliem, kļavām, priedēm, eglēm, brūklenēm, mellenēm, stiebrzālēm u. c.
Proti – agrā pavasarī, kad kokiem vēl nav lapu, nomiglo ar selektīvu herbicīdu maisījumu, kas iznīcina latvāņus, taču nekaitē nedz augiem, nedz gliemežiem un kukaiņiem, kuri pēc tam kāri noēd nodzeltējušās latvāņu lapas. Nomācot latvāni, tiek dota iespēja augt un atgriezties iepriekš augušajām sugām: ozoliem, kļavām, priedēm, eglēm, brūklenēm, mellenēm, stiebrzālēm u. c. Galvenais nosacījums ir latvāņus nepļaut.
«Pamazām vietu aizņem stiebrzāles. Ja zāle nav pļauta, latvānis uz priekšu virzās ļoti lēni, tam trūkst gaismas. Sēklas nokrīt uz kūlas un aiziet bojā. Pēc miglošanas nākamajā gadā laukā nav ziedošu latvāņu,» skaidro Inga Gaile. «Latvānis ir kā dinozaurs – ja kādu laiku tam nedod ūdeni un gaismu, tas iznīkst. Lai latvāņu apkarošanu varētu veikt, neapdraudot vidi un veselību un ievērojot likumu, šo herbicīdu maisījumu var iegādāties tikai tie, kuri ir mācījušies, nokārtojuši eksāmenu Valsts augu aizsardzības dienestā un ieguvuši profesionālā 2. klases augu aizsardzības līdzekļu lietotāja apliecību.
Vairāk nekā 85 Latvijas pašvaldības jau iepazinušās ar šīs metodes lietošanu un priekšrocībām. Lauku zemju īpašnieki var vērsties pašvaldībā, lai interesētos, kā pietiekties un kur meklēt profesionāļus, kas šādi apkaros latvāni. Šī pakalpojuma cena ir vidēji 200–250 eiro/ha.
Latvijā vairāki biškopji gatavo latvāņu medu, kas ir dzelzs un vērtīgu minerālvielu bagāts.
Pieredzes stāsts - izcepam zem melnās plēves
UĢIS SAUSIŅŠ, jaunsaimnieks no Cēsu novada, ar latvāņiem karo desmit gadu:
«Saimniecībā ir gandrīz 10 hektāru zemes – lielākoties pļavas, mazliet mežs, strautiņš un dīķis. Latvāņi te auga, jau pirms sākām saimniekot, un aizvien dzīvojam latvāņu ielenkumā, kuri aug arī uz kaimiņu zemes. Esam mēģinājuši cīnīties pļaujot. Tomēr tie ataug. Ir meža stūrīši, kur šķiet, ka latvāņiem ir pilnīgi vienalga, ka ar tiem cīnāmies – tie aug, kā auguši. Ja latvānis aug pļavā, to apkarot vai pļaut ir vienkāršāk. Prātīgākais būtu šīs pļavas iekopt. Var audzēt rabarberus, ķiplokus, rudzus, kuri vienmēr izkonkurē citus augus, ogu krūmus, ābeles, ķiršus. Ja zeme būs apstrādāta, latvānim nebūs vietas, kur izplesties. Ja arī kāds izlīdīs, to varēs izravēt kā nezāli.
Ja zeme būs apstrādāta, latvānim nebūs vietas, kur izplesties.
Sarežģītāk ar latvāni tikt galā ir grāvjos, krūmājos un mežā, kur pļaut ir ļoti grūti. Efektīvākā metode ir agri pavasarī, tiklīdz latvānis kļūst redzams un zeme vēl ir mīksta, tā saknes ar lāpstu izrakt. Tas gan prasa daudz laika un spēka. Mēs izmantojam arī metodi, kas pazīstama Somijā – uz latvāņu audzēm klājam melno polietilēna plēvi. Pagaidām lielākais lauks, ko esam apklājuši, ir 0,3 hektāri, un plēvi turējām aptuveni divus gadus – no agra pavasara līdz laikam, kad zemi apstrādājām.
Saulē temperatūra zem plēves ir aptuveni 70–80 grādu, latvāņi izcepas un lielākoties aiziet bojā, bet zeme kļūst irdena un viegli apstrādājama. Labākam efektam ar plēvi latvāņi jāapklāj vismaz septiņus gadus, taču tad zemes gabalu ilgu laiku nevar izmantot. Mums gribas savu zemi apstrādāt, tāpēc apklājam vien pāris gadus. Plēvei jābūt izturīgai, jo pa to staigās stirnas, mežacūkas un citi meža zvēri, kas plēvi var uzplēst. Ja tai apakšā tiks vējš, plēve saplīsīs un latvāņi neaizies bojā.»
Pieredzes stāsts – nograuž aitas
EDVĪNS ZAĶIS, aitkopis no Siguldas, ar latvāņiem cīnās deviņus gadus:
«Kad sāku saimniekot savā lauku īpašumā, 16 hektāru plašumā auga vairāk nekā 4 metrus augsti latvāņi. Esmu pļāvis gan ar traktoru, gan ar mačeti, kas ir ērts veids vietās, kur nevar nopļaut ar tehniku – gar sētmalēm, pie māju sienām, grāvjos. Trimmeris nav piemērotākais latvāņu pļaušanai, jo pa gaisu šķīst sula.
Pirmajos gados pļāvu pat trīs reizes sezonā, tagad pietiek ar pļaušanu divas reizes – no maija beigām līdz Jāņiem un augustā, pirms latvāņi ir izziedējuši.
Laukus, kas pieteikti platību maksājumiem, vienmēr pļauju vairākas reizes sezonā. Pirms sešiem gadiem sāku audzēt aitas. Latvāņu izplatīšanos aitas ir ierobežojušas ievērojami. Tie aizvien ataug, taču aitas tos atkal nograuž, un ziedošu latvāņu laukā vairs nav.
Vēlamais daudzums latvāņa ierobežošanai ir desmit aitas uz hektāru, un tās latvāņos jāielaiž pēc iespējas agrāk pavasarī. Sākumā aitas neēda latvāni, taču kādu rudens rītu pēc salnas pagaršoja, un kopš tā brīža latvānis ir ļoti iecienīta barība. To iestrādāju arī skābbarības ruļļos. Latvānis garšo arī kazām, taču govs pienam no šīs lopbarības var būt piegarša. Noteikti neatbalstu ķimikāliju izmantošanu – tās iznīcina vien saknes augšējo daļu, turklāt nekaitēs arī zemē guļošajām sēklām, kas gaida savu kārtu dīgt.
Pēc pļaušanas ar latvāņu sulu aplipusī tehnika un apģērbs jānomazgā vai jāatstāj noskaloties zem lietus. Ja to neizdarīs, var gadīties latvāņu sulu ierīvēt ādā. Saules gaismā šāds apdegums var parādīties arī pēc nedēļas vai pusgada. Ja pļauj agri no rīta vai kad riet saule, vislabāk, beidzot darbu, būtu ieteicams pašam izmērcēties vannā.»
Iesaistās pašvaldība
Par latvāņu apkarošanu Cēsu novadā stāsta Evija Atvara, lauku attīstības speciāliste: «Īpašniekiem, kam latvāņu invāzija ir lielākā platībā nekā 0,1 ha un īpašnieks veic ierobežošanu, pašvaldība piemēro nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 90% apmērā. Pērn atvieglojumam pieteicās 11 īpašnieki, paredzams, ka šogad iesniegumu skaits būs lielāks.
Dažkārt nobrieduši latvāņi pat tiek sasmalcināti, ko noteikti nedrīkst darīt.
Pašvaldība zemes īpašniekus informē par invāziju, likumu normām, nosacījumiem, organizē seminārus par ierobežošanas metodēm, kopā ar Valsts augu aizsardzības dienestu monitorē novada teritoriju, uzsāk administratīvās lietvedības, nekoptos īpašumos veic ierobežošanas pasākumus.
Būtiska kļūda, ko cilvēki pieļauj, ir tāda, ka nopļautos ziedošos latvāņus atstāj zemē, taču tie būtu jāsavāc un jāutilizē. Latvāņi ir īpaši ar to, ka nopļauti spēj pabaroties no zieda stobriņa, nogatavināt sēklas, un nākamajos gados tās atkal turpina veģetāciju. Taču vairāku hektāru platībās savākt ziedkopas ir tikpat kā neiespējami. Tāpat būtiska kļūda, ko mēdz pieļaut, ir ziedošu latvāņu sagatavošana lopbarībai, sienam, sēklas izbirst, un latvāņi aug tālāk. Dažkārt nobrieduši latvāņi pat tiek sasmalcināti, ko noteikti nedrīkst darīt.
Latvāņu apkarošana nav tikai likumu un MK noteikumu punktuāla izpilde – cilvēki negrib dzīvot invadētā teritorijā vai tai blakus, jo sēklas iznēsā vējš, automašīnas, traktortehnika, kas sniedz pakalpojumus, arī ūdensteces ir lielisks invāzijas izplatītājs. Neierobežota invāzija lielākoties ir nekoptās nelauksaimniecības zemēs. Uzskatāmi piemēri liecina, ka, audzējot kultūraugus un apstrādājot platības, invāziju var apturēt.
