Krīta krāsa (angliski – chalk paint) ir dekoratīva krāsa, kuru 1990. gadā izgudroja un patentēja māksliniece un dekoratore Annija Sloana no Oksfordas. Krāsa ir ekoloģiska, radīta uz ūdens bāzes, nesmird un nerada kaitīgus izgarojumus. Tās sastāvā ir ap 30% krīta, kas palīdz krāsai pieķerties pie dažādām virsmām, kā arī eļļas, pigmenti utt.
No citām krāsām šī atšķiras ar to, ka virsmu pirms krāsošanas nevajag speciāli sagatavot. Proti, nav nepieciešams slīpēt un gruntēt, var krāsot uzreiz gan uz jauna un veca koka, gan krāsota un lakota koka (piemēram, lakotas padomju laika mēbeles, tostarp pat klavieres Rīga!), gan metāla un plastmasas (piemēram, garlaicīgas ledusskapja durvis), betona, ķieģeļiem, auduma un citām virsmām.
Arī laminātu var krāsot, bet jārēķinās, ka tad krāsa jāatstāj žūt 48 stundas. Tas tāpēc, ka laminātam nav poru, kur krāsai ieķerties. Līdzīgi ir arī ar stiklu, glancētām flīzēm un līdzīgām gludām virsmām.
Kā krāsot? Soli pa solim
Šāda neliela naktsskapīša krāsošanai un ievaskošanai aizgāja četras stundas.
Mēbeļu krāsošana nav ātrs process – krāsai jānožūst, tad jākrāso otru reizi, tad jāievasko. Skapītis pieder deviņgadīgai meitenei, kura vēlējās to modernu un lūdza, lai tiktu izmantota arī melnā krāsa. Lūk, process soli pa solim!
- Virsmai jābūt tīrai no putekļiem, taukiem utt.
Foto: Ieva Andersone - Krāsa bundžā rūpīgi jāsajauc līdz pašai apakšai, lai tonis un konsistence ir vienmērīga. Otu pirms krāsošanas saslapina ūdenī, lieko ūdeni nospiež.
Foto: Ieva Andersone - Tik mazas mēbeles kā šo labāk apgāzt otrādi un sākt krāsot no apakšas, lai pēc tam, novietojot atpakaļ pareizā stāvoklī, varētu piekrāsot, kur vēl nepieciešams.
Šaurākās vietās krāsošanai izmanto mazāku otiņu. - Skapīša virsmas krāsošanai izmanto trafaretu. Ar trafaretiem var panākt dažādus efektus – gan konkrētus ornamentus, gan tikko jaušamus rakstus.
Trafaretu krāsošanai piemērota īpaša, apaļa ota, kuru krāsā iemērc vertikāli, lai krāsa būtu tikai otas galā. Tad uz kādas palīgvirsmas, otu turot vertikāli, pakrāso apļveida kustībā, lai krāsa izlīdzinās pa otas apakšu.
Uz krāsojamās virsmas uzliek trafaretu, ar pirkstiem pietur un, turot otu vertikāli, ar viegliem piesitieniem krāsu itin kā iepūderē trafareta brīvajos laukumos. Pēc tam ar otas apļveida kustību krāsu vēl izlīdzina. Svarīgi atcerēties, ka otu nedrīkst vilkt turpu šurpu kā krāsojot, lai krāsa nenokļūtu tur, kur nevajag (proti, zem trafareta). - Kad krāsa nožuvusi, virsmu var vaskot – vaskošana aizsargā krāsojumu un piešķir mēbelei pabeigtības izskatu.
Foto: Ieva Andersone - Kad neliels laukumiņš ievaskots, to uzreiz pārslauka ar kokvilnas lupatiņu, lai noņemtu lieko vaska kārtu.
Foto: Ieva Andersone - Visbeidzot ar mīkstu (250) smilšpapīru vēl nogludina visas virsmas.
Foto: Ieva Andersone
Tehnikas un efekti
- Ar krīta krāsu var panākt dažādus efektus, piemēram, ja krāsu uzklāj pabiezā kārtā un uzreiz žāvē ar fēnu, krāsojums iegūst plaisājuma efektu. Paredzēt, kā tieši veidosies plaisu zīmējums, pilnībā nevar, bet plaisu virziens atkarīgs no virziena, kādā vilkta ota. Konkrētajā paraugā zem krāsas ir tumšais vasks.
- Te redzama divkrāsu tehnika – vispirms krāsots ar vienu krāsu, tad ar citu, un pēc tam vietām paslīpēts, lai parādās apakšējā krāsa.
Izmanto labas otas!
Krāsošanai labāk lietot otas, nevis rullīšus. Labas ir neilona otas, kurām nekrīt ārā sari. Attēlā redzama pašattīrošā ota – pēc krāsošanas to ieliek ūdenī (nostiprina ar klipsi, lai neieslīd līdz dibenam), un krāsa palēnām iztek no sariem. Krāsojot nelielas mēbeles, vēlama ota ar īsu rokturi, lai, krāsojot šaurākās vietās, tas netraucētu.