- Janvārī pienācis laiks pārskatīt savus vasaras un daudzgadīgo puķu sēklu krājumus. Pārbaudi derīguma termiņus uz sēklu paciņām! Jo sēklas vecākas, jo biezāk jāsēj. Kaut gan no pieredzes zinu, ka gadās visādi brīnumi – tikko pirktās nesadīgst, bet vecās sēklas sanāk kā mūris. Un tas nav atkarīgs no tava pieredzes stāža.
- Pārbaudi, kā glabājas rudenī noraktie kannu sakneņi, kas ievietoti kūdrā vai smiltīs, – vai tie nav iežuvuši, vai nav sākuši pūt. Noteikti seko līdzi temperatūras režīmam glabāšanas vietā. Kannām patīk siltums – vislabāk 10–12 grādu temperatūra. Vēsākā vietā kannu sakneņi melnē un aiziet bojā.
- Pelargonijām patiks pārlaist ziemu vēsākā, iespējami gaišākā vietā un mēreni mitrā augsnē.
Ja spēj nodrošināt atbilstošus augšanas apstākļus, tad vari jau janvārī sēt atraitnītes, delfīnijas un pelargonijas.
- Kannas pavairo ar sakneņu dalīšanu no janvāra līdz martam. Ja sakneņi sadalīti ļoti sīki, tos modina jau janvārī. Lai pasargātu no pūšanas, griezuma vietas apstrādā ar melno ogli. Cieši citu pie cita tos savieto dēstu kastē ar auglīgu un irdenu augsni. Ievēro temperatūras režīmu 20–25 grādi. Iesākumā laisti reti, bet, kad parādās jaunie dzinumi, laistīšanu pastiprini. Agri pamodināti kannu sakneņi dos spēcīgus stādus un atalgos tavu janvāra darbu ar krietni agrāku uzziedēšanu puķu dobē.
- Siltā ziemā augi turpina lēni veģetēt un tērēt uzkrātās barības vielas. Taču jārēķinās ar kailsalu, kas var nodarīt lielu postu rudenī iestādītajām sīpolpuķēm un ziemcietēm. Esi modra un ieklausies laika ziņās! Rudenī nomulčētiem augiem papildus vēl uzber sausu kūdru un apsedz ar egļu zariem, lai pasargātu no izsalšanas.
- Nepārlaisti istabas augus! Dienas ir īsas, tāpēc neaizraujies arī ar mēslošanu. Pārmēsloti un pārlaistīti istabas augi stīdzēs un kļūs par upuri augu slimībām un kaitēkļiem. Sablīvējušos augsni puķu podos šad tad neaizmirsti viegli uzrušināt, lai augu saknēm piekļūtu gaiss.