Ko saka likums?
Neatkarīgi no tā, cik veca vai jauna ir ēka, skursteņa tīrīšanas biežumu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 238. Ko tie saka?
- Sodrēji no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un iekārtas dūmvada jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma – līdz 1. novembrim –, kā arī vienu reizi apkures sezonā – no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam. Šajā punktā runa ir par tādu apkures ierīci un iekārtu, kas siltumu neuzkrāj ilgāk par trim stundām.
- Ierīces, kas nav minētas iepriekšējā punktā, arī jātīra līdz apkures sezonas sākumam – 1. novembrim –, bet iekārta un ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi, jātīra, tai jāveic tehniskā apkope un tehniskā stāvokļa pārbaude ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi.
- Lai arī nereti izskan viedoklis, ka par netīrītu skursteni nevienu nesoda, gluži tā arī nav. Saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. pantu, par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskai personai var tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods no 30 līdz 280 eiro. Respektīvi, arī savā privātmājā jāievēro tas, kas noteikts Ugunsdrošības noteikumos: jātīra apkures ierīces, jāsastāda akts, jāveic elektroinstalācijas pretestības mērījumi, jāuzstāda dūmu detektori, jānodrošina mājoklis ar ugunsdzēsības aparātiem utt. Realitātē visbiežāk pārkāpumi privātmājā tiek konstatēti (un uzlikts sods) tad, kad jau notikusi ugunsnelaime.
- Tāpat jāņem vērā – ja īpašums ir apdrošināts, šādas ugunsnelaimes gadījumā, kad pie vainas netīrīts dūmvads, var rasties problēmas saņemt apdrošināšanas atlīdzību. Daudzi apdrošinātāji pieprasa dokumentāru pierādījumu, ka skurstenis ir tīrīts (tādu izsniedz sertificēts skursteņslauķis). Ir apdrošinātāji, kas šādu dokumentu neprasa, tomēr nelaimes gadījumā tāpat var atteikties izmaksāt atlīdzību, ja šāda dokumenta nebūs.
Iegādājoties jebkuru īpašumu, iepriekšējam īpašniekam jālūdz uzrādīt aktu par apkures ierīču un dūmvadu tīrīšanu. Ja tāda nav, ir jāmeklē skursteņslauķis, kas apsekos apkures ierīces un veiks to tīrīšanu.