Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mārītes vizītkarte:
- Pieder kukaiņu klasei un vaboļu kārtai.
- Mārīšu dzimtas latīniskais nosaukums – Coccinellidae.
- Pasaulē saskaitīts 6000 mārīšu sugu, Latvijā – 60.
- Daudzām sugām segspārni ir krāsaini ar kontrastainiem punktiem.
- Pieaugušas mārītes ķermenis bieži ir gandrīz apaļš vai kā puslode.
- Pārsvarā plēsējas jeb entomofāgi un pārtiek no citiem kukaiņiem un to olām. Taču dažas sugas ir fitofāgi un barojas ar sēnēm vai augiem.
- Satur indīgu vielu!
- Divpunktu mārīte (Adalia bipunctata) ir Latvijas nacionālais kukainis. Kukaiņa latviskais nosaukums aizgūts no latviešu dievības Māras.
Kurš gan darīs pāri mīlīgajai bizbizmārītei! Cita lieta ir tās pusaugu bērni jeb kāpuri, kas var likties īsti neglīteņi, mammai nemaz nav līdzīgi un izskatās pēc aizdomīgiem kaitniekiem. Starp citu, pašas jaukās mārītes ir rafinētas plēsoņas, taču tieši tas padara viņas par īstu dārgumu dārzā.
Mārīšu dzimtaskoks patiesībā ir gigantisks – pasaulē ir ap 6000 sugu, bet Latvijā redzēts ap 60. Un krāsu variācijas, protams, ir milzīgas – blakus sarkanajām melnpunktēm ir dzeltenas ar melniem punktiem, brūnas ar baltiem, melnas ar dzelteniem, oranžas ar melniem, melnas, brūnas, oranžas, rožainas… Zināmākās ir divpunktu mārīte, piecpunktu mārīte un septiņpunktu mārīte – visas sarkanas ar melniem punktiņiem kā no bērnu grāmatām. Septiņpunktu mārīte ir lielāka un ēdelīgāka par abām māsām – piecpunktu mārīte dienā var notiesāt līdz 100 laputīm, tad septiņpunktu radiniece pat vairāk nekā 200.
Citi lasa
Mārītes mitinās dārzos, laukos, pļavās, mežmalās – uz augiem, kurus apdzīvo to ēdienkartē iekļautie mazkustīgie kukaiņi. Septiņpunktu mārītei vislabāk garšo laputis, taču citas tās radinieces labprāt mielojas arī ar lapgraužu un citu vaboļu kāpuriem, bruņutīm, tripšiem, tīklērcēm vai citiem posmkājiem. Nereti tieši tā var atklāt laputu kolonijas dārzā – uz augiem ieraugot košāsmārītes vai to kāpurus. Ir gan arī mārītes veģetārietes jeb fitofāgi – piemēram, biešu mārīte, no kuras dārzam labuma maz, jo tā grauž biešu lapas. Vai melndzeltenā sēņmārīte, kas ēd sēnes.
Mārītes pašas citiem uz pusdiengalda īsti nenonāk, jo tās ir bīstams ēdiens. Tās neēd ne vardes, ne zirnekļi, ne ķirzakas, ne putni. Iemesls vienkāršs – to hemolimfa (asiņu un starpšūnu šķidruma maisījums, ko nosacīti var iztēloties kā kukaiņu asinis), satur indīgas vielas – alkaloīdus, piemēram, kokcinellīnu. Tāpēc mārītes kāju locītavas saspiežot izdala dzeltenu, smirdīgu šķidrumu, ar kura smaržu vien pietiek, lai putns knābī saķerto mārīti riebumā mestu prom un nākamreiz tai netuvotos. Bet viss ir godīgi, pēc dabas likumiem, jo mārīte ar savu košo mētelīti jau brīdina: esmu indīga, netuvojies!
Mārīte dēj mazītiņas dzeltenas oliņas – tās mazos bariņos piestiprinātas augu lapām. Tad, izgraužot oliņās caurumus, izšķiļas ārkārtīgi ēdelīgi kāpuri. Kāpuri ir aptuveni centimetru gari, ar trim kāju pāriem, parasti pelēcīgi vai violeti, ar kārpiņām un īpatnēju krāsu rakstu. Ja godīgi, no cilvēka skatupunkta diezgan nesimpātiski. Turklāt nabaga kāpurus nereti sajauc ar kaitēkļiem. Bet nedrīkst vērtēt pēc ārienes! Arī mārīšu kāpuri dārzā ir īsta vērtība, jo barojas ar laputīm un savā kāpura dzīves laikā pagūst notiesāt simtiem laputu. Kārtīgi pieēdušies, kāpuri iekūņojas cietā kūniņā un kādu laiku tur meditē, līdz no kūniņas izķepurojas jauna un skaista mārīte. Jo mārīte vecāka, jo košāka kļūst tās krāsa. Ziemu tā pārlaiž zem kritušajām lapām, un mostas pavasarī, kad temperatūra pakāpjas līdz plus pieciem grādiem. Mārītes dzīves ilgums atkarībā no sugas ir viens līdz divi gadi.
Ko DARĪT, lai mārītēm dārzā patiktu?
Rudenī izgrābjot no dārza visas lapas un zarus, mēs aizgrābjam arī daļu mārīšu guļamistabu. Ja dārzā ir vietas, kur rudenī pulcējas daudz mārīšu, vērts tās pasaudzēt, lai derīgās vabolītes var mierīgi ziemot. Un iemāci bērniem, kā izskatās noderīgie mārīšu kāpuri!
