Teikšu tā – vari tiekties uz to, izvēloties attiecīgās šķirnes. Bet vispār jāzina, ka pupas ir garās gaismas dienas augi, tāpēc sāk ziedēt jūnijā un jūlijā. Parasti tās sēj jau aprīlī un ražu vāc augustā. Lai pupas varētu ēst arī vēlāk, sēklas sēj pakāpeniski, taču vēlākais laiks, kad to izdarīt, parasti ir jūnija vidus. Ņem vērā, ka vēlu sētajām pupām kopraža var būt mazāka nekā agri sētajām un tieši īsākā ziedēšanas laika dēļ.
Cūkupupu CV
- Patiesībā biologi tās dēvē par dārza pupām (Vicia faba), un to dzimtene ir Tuvie Austrumi un Centrālā Āzija.
- Viengadīgi tauriņziežu (Fabacea) dzimtas svešapputes augi. Tātad, ja tuvumā aug vairākas šķirnes, tās saziedas!
- Sasniedz 100–120 cm augstumu.
- Ziedkopā – ķekarā ir 4–12 ziedi. Tie ir balti ar melniem punktiem uz burām. Sastopamas arī šķirnes ar tīri baltiem ziediem.
- Pākstis mēdz būt līdz 20–22 cm garas, platas ar biezām samtainām sieniņām.
- Sēklas ir lielas, plakanas. Svaigas – gaiši zaļas, gandrīz baltas, bet nogatavojušās – gaiši brūnas.
- Latvijā cūkupupas audzē kopš 5.–7.gadsimta.
Citas prasības
Cūku pupas jeb dārza pupas nav prasīgas. Tās no visiem pākšaugiem vislabāk iztur aukstumu. Optimāla temperatūra pupu augšanai ir plus18–27 grādi, kaut arī sēklas sāk dīgt, kad augsne iesilusi līdz 3–5 grādiem, turklāt dīgsti pacieš salnas līdz mīnus 6 grādiem.
Pākšu veidošanās laikā optimālā gaisa temperatūra ir 16–20 grādu, savukārt plus 25 grādos ziedi mēdz nobirt, bet 30 grādos vispār augšana tiek traucēta.
Savukārt mitruma ziņā cūku pupas ir prasīgākās visā pākšaugu dzimtā.
Sevišķi svarīgi, lai mitruma netrūktu sēklu dīgšanas laikā, kā arī vēlāk, ziedot un veidojoties pākstīm.
Mitruma trūkuma dēļ tiek traucēta arī gaisa slāpekļa izmantošana.
Audzēšanai piemērotas visas augsnes, tomēr pašām pupām vairāk patīk auglīgas, mālainas, kas labāk satur mitrumu. Taču dārziņā, kuru laista, pupas labi izaug pat smilšainā augsnē. Ja pupas audzē kūdrainā vietā, jāmēslo ar mikroelementiem, sevišķi ar molibdēnu. To var nodrošināt, pirms pupu sējas augsnē iestrādājot kādu komplekso mēslojumu.
Optimālais augsnes skābums ir pH 6,5, bet pupas aug arī plašākā pH diapazonā – no 5,5 līdz 7,5. Labākie priekšaugi pupām ir graudaugi, kartupeļi, kukurūza un dārzeņi, izņemot pākšaugus, tāpēc nav grūti atrast tām piemērotu vietu ikvienā dārziņā.
Dārza pupas sēj uzreiz zemē 6–10 cm dziļumā. Attālums starp rindām 60–75 cm, starp augiem rindā 15–20 cm. Lai apsētu vienu kvadrātmetru, vajag aptuveni 30–45 g sēklu. Tās ir viegli audzējamas un parasti nesagādā daudz klapatu – ja vien nebūtu tie kaitēkļi un slimības…
Pupu nedraugi
Pupas garšo ne tikai cilvēkiem, bet arī kaitēkļiem.
- Melnās laputis veido kolonijas augu galotnē un izsūc to sulu. Latvijā šogad nav reģistrēts neviens insekticīds, kas derētu to apkarošanai, pat profesionāliem audzētājiem ne! Tas tāpēc, ka pupas vāc svaigas, nenogatavojušās un, lietojot insekticīdus, to atliekas līdz ražas novākšanai nepaspētu noārdīties.
Ko darīt? Dzinumus, kas stipri pārņemti ar laputīm, vienkārši nogriez un iznīcini. - Sliktāk ir ar pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) bojājumiem. Pupu ziedēšanas laikā vaboles dēj oliņas uz jaunajām pupu pākstīm. Kādreiz var pat ar aci saskatīt sīkus, punktiem līdzīgus caurumus, caur kuriem kāpuri ieurbušies pākstī un bojā sēklas!
Pēdējos gados šis kaitēklis Latvijā ir stipri savairojies, tāpēc drošāk pupas pirms vārīšanas nolobīt un laikus atlasīt visas bojātās sēklas.
Pupas bieži slimo ar brūnplankumainību (Botrytis fabae). Diemžēl arī šīs infekcijas ierobežošanai amatieriem nav pieejami augu aizsardzības līdzekļi. Tiesa, brūnplankumainība vairāk bojā pākšu izskatu nekā samazina ražu. Cilvēku veselībai tā nav bīstama. Tieši brūnplankumainības dēļ pākstis no zaļām strauji kļūst melnas, ne velti viens no cūku pupu nosaukumiem krievu valodā ir черные бобы – melnās pupas.
Kāpēc latviešiem ir cūku pupas?
Pupām ir augsta uzturvērtība, tāpēc ar tām baroja arī mājlopus. Tāpēc tāds nosaukums – cūku pupas. Ir arī lauka pupas, kuras audzē tieši lopbarībai. Patiesībā gan lauka pupas, gan dārza pupas (cūku pupas) pieder vienai sugai (Vicia faba), taču – dažādām pasugām. Lauka pupām augi ir zemāki, pākstis un sēklas – mazākas nekā dārza pupām.
Kādu šķirņu dārza pupas ir modē?
Cūku pupas kļuvušas par modes augu – šogad to sēklas amatieru sīkpakās izpirka ļoti ātri.
- ‘Windsor Bialy’. Viena no vecākajām šķirnēm, pazīstama arī kā ‘Vindzoras baltās’. Vidēji agrīna, ražīga. Augi līdz 120 cm augsti, pākstis 6 –10 cm garas ar 3–4 lielām, plakanām pupām zaļgani baltā krāsā. Piemērotas svaigam patēriņam un pārstrādei.
- ‘Witkiem’. Viena no agrīnākajām dārza pupu šķirnēm, izaug 65 dienās pēc sēklu uzdīgšanas. Labi pacieš aukstumu, ir piemērota visagrākajam sēšanas laikam. Veido relatīvi īsas, platas pākstis ar 4–5 baltām sēklām katrā. Sējot atkārtoti vairākas reizes, var novākt ražu gandrīz visas vasaras garumā.
- ‘Bartek’. Vidēji agrīna šķirne. Augsti augi ar diviem vai trim dzinumiem. Uz katra dzinuma apmēram 8–10 pākstis ar 4–5 lielām, baltām sēklām.
- ‘Bolero‘. Agrīna šķirne ar īpaši lielām sēklām. Augs veido apmēram 15 garas pākstis, kas ir gandrīz 20 cm garas. Pēc vārīšanas sēklas ir ļoti garšīgas, ar lielisku konsistenci. No uzdīgšanas līdz ražas novākšanai paiet apmēram 100–120 dienas.
- ‘Extra precoce a grano violetto’. Ļoti interesanta itāļu selekcijas agrīna šķirne ar zaļām pākstīm un violetām sēklām. Katrā pākstī ir vidēji 6 sēklas. Piemērota sēšanai agri pavasarī – aprīlī, šogad varēja sēt pat martā, lai jūnijā jau novāktu ražu. Tāpat šo šķirni var sēt jūlijā, raža būs augusta beigās, septembrī.
- ‘Extra precoce a grano bianco’. Itāļu selekcijas agrīna šķirne, pavasarī izaug 100 dienās no sēklu uzdīgšanas brīža. Veido lielas, līdz 22 cm garas pākstis ar 6–7 sēklām katrā.