Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1. Plastmasu. Domāts ir plastmasas iepakojums – plastmasas dzērienu pudeles, cietās plastmasas pudeles ar atzīmi HDPE vai PEHD, PET iepakojums, trauciņi, plēve, maisiņi. Viss pēc iespējas izskalots un saplacināts, ja to var izdarīt. Otrreizējai pārstrādei neder eļļas pudeles, jogurta, krējuma vai margarīna trauciņi, rotaļlietas, saimniecības preces. Sagatavotie plastmasas atkritumi jāiemet konteinerā plastmasas atkritumiem.
2. Stiklu. Konteineriem paredzētas stikla burkas un pudeles, no kurām izskalotas pārtikas paliekas. Var mest konteinerā stikla atkritumiem. Pārstrādei neder spoguļstikls, auto stikls, stikla eļļas pudeles, balzama māla pudeles, logu stikls un stikla lauskas, tāpēc tos nevajag mest stikla savākšanas konteineros, bet izmest speciālos konteineros atkritumu poligonos.
3. Papīru un kartonu. Nošķirošanai der visi papīra iepakojumi, kartona izstrādājumi, avīzes, žurnāli (arī saskavoti), grāmatas, kastes, kastītes, papīra olu iepakojums. Viss iespēju robežās jāsaplacina, jāiztīra piemaisījumi un jāmet konteinerā papīra atkritumiem. Diemžēl glancētos žurnālus pārstrādei nepieņem.
! Par tetrapakām jānoskaidro atsevišķi pie konkrētā apsaimniekotāja, jo dažādi apsaimniekotāji tās aicina likt atšķirīgos konteineros – citi pie plastmasas, citi pie papīra, citi negrib redzēt nevienā no šķirošanas konteineriem.
4. Metālu. Der visu veidu metāla izstrādājumi, skārdenes, metāla konservu kārbas – otrreizējai pārstrādei tās sagatavo, izmazgājot pārtikas paliekas un iespēju robežās saplacinot. Ja šķirojam, tad jāievēro, ka taukainus un netīrus metāla iepakojumus nevar izmantot otrreizējai pārstrādei, tie jāliek nešķiroto atkritumu konteinerā.
5. Bioloģiski noārdāmos atkritumus – augļu un dārzeņu mizas, olu čaumalas, slapju avīžpapīru, arī biopolimēru iepakojumu, piemēram, plastmasas maisiņus, kas bioloģiski noārdās. Visu var savākt atsevišķā komposta kaudzē, ja tāda pieejama uzreiz, vai traukā, lai kompostētu vēlāk.
6. Lietas un materiāli, kas prasa īpašu attieksmi.
- Baterijas un akumulatori no elektroiekārtām, kas jāsavāc atsevišķi. Der arī baterijas, kas ir iztecējušas. Specializētie bateriju vākšanas konteineri, kur tās ievietot bez maksas, ir lielveikalos, degvielas uzpildes stacijās, iestādēs un specializētajos EKO laukumos.
- Nevajadzīgas elektroiekārtas, kas nedarbojas vai vairs netiek lietotas, visas der otrreizējai pārstrādei. Pirms nodošanas pārstrādei nedrīkst pašrocīgi izjaukt; ja ir baterijas, tās jāizņem un jānodod atsevišķi. Ir elektroiekārtu savākšanas uzņēmumi, ir nolietoto elektroierīču pieņemšanas punkti. Pērkot jaunu elektroiekārtu, pārdevējam atbilstoši likuma prasībām ir bez maksas jāpieņem tāda paša veida nolietotā elektroiekārta un jānodrošina tās utilizācija.
- Medikamenti, kam beidzies derīguma termiņš, izmantotie medicīnas līdzekļi. Tie jāsavāc kopā atsevišķā maisiņā. Var nodot jebkurā bīstamo atkritumu pieņemšanas punktā vai pajautāt tuvējā aptiekā, jo ne visas tos pieņem.
- Mēbeles, paklāji, matrači un citas lielgabarīta mājlietas, kas vairs nav vajadzīgas, arī nav novietojamas pie parastajiem konteineriem. Par tām jāsazinās ar apsaimniekotāju vai saviem spēkiem jānogādā šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā.
! Tā kā atkritumu apsaimniekošanu katrs uzņēmums organizē pats un vienotas formulas nav, neskaidrību gadījumā katram labākais risinājums ir runāt tieši ar savu apsaimniekotāju, lai tas izstāsta, ko un kur drīkst likt.
3 jautājumi manam konsultantam, vides ekspertam JĀNIM BRIZGAM, biedrība Zaļā brīvība
1. Ja šķirošanas pamatnosacījums ir no sadzīves atkritumiem nodalīt tos, ko var izmantot otrreizējai pārstrādei, vai visu, ko nošķirosim, kvalitatīvi pārstrādās un pūles nebūs veltas?
Atkritumu sašķirošana pārstrādei ir viena no vienkāršākajām lietām, ko katrs no mums var darīt un kas palīdzēs šiem materiāliem dot otru dzīvi. Diemžēl ne visus materiālus ir iespējams pārstrādāt vai arī uzņēmumi neredz ekonomisku interesi to pārstrādei. Valdībai būtu aktīvāk jāierobežo tādu iepakojumu un citu materiālu izmantošana, ko nav iespējams pārstrādāt, un mums kā patērētājiem tos vajadzētu boikotēt. Pārstrādei vislabāk padodas papīrs un kartons, stikls, PET un polietilēns (PE), metāls, kā arī alumīnijs.
2. Ko darīt ar nolietotām autoriepām?
Tās pieskaitāmas videi kaitīgiem atkritumiem, tāpat kā, piemēram, eļļas filtri. Riepas pieņem vairāki uzņēmumi, un katrs tuvāko pieņemšanas punktu var atrast vietnē www.atkritumi.lv. No privātpersonām bez maksas tiek pieņemtas līdz 4 autoriepām gadā. Ja riepu ir vairāk, tas ir maksas pakalpojums. No sasmalcinātām riepām iegūst gumijas pulveri, ko var izmantot gumijas ražošanā, celtniecībā, ceļu būvē un citur.
3. Pabeidzot rudens darbus – dedzināt vai nededzināt dārza malā ugunskuru ar dēļiem, rudens lapām?
Vislabāk dārza atkritumus būtu kompostēt, taču, ja tas nav iespējams, nobirušās lapas var arī nodot atkritumos. Katra pašvaldība šo atkritumu savākšanu organizē citādi. Dažas pašvaldības kritušo lapu nodošanai ir noteikušas īpašas vietas, citur tiek izdalīti maisi, kas noteiktā laikā tiek savākti. Tāpēc ir jāinteresējas pie atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldībā, lai noskaidrotu, kā konkrētā pašvaldība organizē kritušo lapu apsaimniekošanu. Arī ugunskuru dedzināšana ne visur ir atļauta, piemēram, Rīgā kritušās lapas ugunskurā dedzināt ir aizliegts. Citās pašvaldībās ir noteikti īpaši laiki, kad tas ir atļauts. Ugunskurā noteikti nevajadzētu dedzināt plastmasas izstrādājumus, sintētisko apģērbu un audumu, krāsas, eļļas un citas ķīmiskas vielas.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
