Arī kastes saviem balkonaugiem viņš bija izgatavojis pats un tajās sastādījis dilles, redīsus, baziliku, zirņus, čili, zemenes, tomātus, melones, arbūzus un puķes. Tagad ir skaidra arī atbilde uz tobrīd aktuālo jautājumu «Vai uz mana balkona izaugs melone?» Eksperiments bija sācies jau pirms gada, tad tā bija paspējusi uzziedēt, bija aizķērušies arī nelieli augļi, bet pagājušā karstā vasaras saule visu tomēr nosvilinājusi.
Šovasar Toms mēģināja vēlreiz, un maija otrajā pusē melone jau sāka ziedēt. Stādus viņš pats bija izaudzējis no sēklām, augsnes kastēs bija daudz, un viņš visu regulāri laistīja. Tagad Toms var rezumēt: «No astoņām novāktajām melonēm divas bija izcili gašīgas un smaržīgas, pārējās – kā nu kura, dažas nepaspēja nogatavoties.
Citi lasa
No diviem arbūziem viens bija ēdams, smaržīgs, bet ne sevišķi salds, otrs – pavisam gurķains. Domāju – pirmajai reizei rezultāts nav slikts, jo mans galvenais uzdevums bija zaļš balkons.
Esmu pakonsultējies ar zinošākiem meloņu audzētājiem un uzzinājis, ka labākai ražai ir regulāri jāapgriež lapas un nedrīkst ļaut augam izplesties, lai tas vairāk pievērstos augļu briedināšanai, nevis lapošanai. Tomāti gan izrādījās īsti malacīši, turpināja ražot un ziedēt līdz novembra sākumam. Līdzīgi arī vairākums puķu itin labi jutās pat tad, kad dienām ilgi bija nomācies un temperatūra tikai ap plus 5 grādiem. Necerēju, ka vēl 2. novembrī balkons izskatīsies kā vasarā. Tā, lūk, klimata pārmaiņām pielāgojas meteorologs un sinoptiķis!»
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.