Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1 – PETE vai PET. Tas ir polietilēntereftalāts, kuru izmanto, gatavojot vienreizlietojamās dzērienu pudeles, pārtikas trauciņus, plastmasas burciņas. Nebūtu vēlams tās izmantot vēlreiz, jo tad organismā var nokļūt sārmi un baktērijas, kam šis materiāls tīkams, – tāpēc tās paredzētas vienreizējai lietošanai.
!PETE pudelē, kas ir saņurcīta vai deformēta, otrreiz pilnīgi noteikti nevajadzētu liet nekādu šķidrumu.
2 – HDP vai HDPE. Augsta blīvuma polietilēns, ko izmanto, gatavojot pienbaltās un necaurspīdīgās piena pudeles, vienreizlietojamos traukus, pārtikas, šampūna, sadzīves ķīmijas iepakojumu. Šī cietā tipa plastmasa ir laba, jo praktiski neizdala nekādas vielas, tāpēc uzskatāma par drošu, jo lielākā daļa no šīs plastmasas ir pārstrādājama.
3 – V vai PVC. Tas ir vinils vai polivinilhlorīds, kuru izmanto, gatavojot pārtikas plēvi, dažādu pārtikas produktu iepakojuma materiālus. To izmanto augu eļļas uzglabāšanas traukos, rotaļlietās, datorkabeļu izolācijās, plastmasas caurulēm, santehnikai, loga rāmjiem, dārza šļūtenēm. Diemžēl šis mīkstais un elastīgais materiāls (lai plastmasu mīkstinātu, padarītu vieglāk veidojumu un lētāk ražojumu, tai pievieno ftalātus) izdala bīstamas vielas, kurām ir negatīva ietekme uz hormonālo līdzsvaru.
4 – LDPE. Tas ir zema blīvuma polietilēns – visbiežāk izmanto, gatavojot pudeles, iepirkumu maisiņus, ēdiena iepakojumus, vienreizlietojamos traukus. Var izdalīt vielas, kas piepilda arī produktu, kas ielikts šādā maisiņā, un šīs ķimikālijas īpaši var nepatikt sirdij.
5 – PP. Tas ir polipropilēns, kura labākā īpašība ir termiskā stabilitāte. Visbiežāk to izmanto, gatavojot plastmasas traukus ēdiena līdzņemšanai, iepakojumus, vienreizlietojamos traukus, bet arī auto daļas, saimniecības preces. Uzskatāms par samērā drošu.
! Ja uz plastmasas iepakojuma ir norāde par pieļaujamo temperatūru, tas ir paredzēts daudzkārtējai lietošanai. Tomēr, pat tad, ja plastmasu drīkst lietot atkārtoti, tajā nevajag liet ko pārāk karstu. Tiklīdz trauks kļūst mīksts, maina formu, to labāk neizmantot.
6 – PS. Polistirols, ko izmanto, gatavojot pufīgos traukus siltā ēdiena vai dzēriena līdzņemšanai, olu kārbas, putuplastu preču iesaiņošanai. Uzkarsējot izdala bīstamus ķīmiskus savienojumus un netiek pārstrādāts.
! Ja trauks saskaras ar ēdienu vai dzērienu, kura temperatūra pārsniedz 60 grādus, no polistirola var izdalīties stirols, kas organismā pārveidojas par stirola oksīdu un ir toksiska viela. Kafija un tēja šo grādu atzīmi nereti pārsniedz, tāpēc, lai neriskētu ar veselību, labāk dzērienus neliet šādos traukos.
7 – Other vai PC. Tie ir dažādi plastmasu veidi: polikarbonāts un melamīns, kam pievieno bisfenolu A, kas nepieciešams, lai plastmasu padarītu cietāku un caurspīdīgāku. Visbiežāk tā apzīmē kompozītmateriālus, kas sastāv no vairākiem iepriekšminētiem plastmasas veidiem. Izmanto, gatavojot lielos ūdens balonus ofisiem, košos un cietos traukus, kas paredzēti maziem bērniem. Diemžēl bisfenols A negatīvi var ietekmēt endokrīno sistēmu. Ar šo kodu marķē arī citu veidu plastmasas, kurām nav piešķirts atsevišķs kods, piemēram, biodegradējamo plastmasu.
! Nav tā, plastmasas virtuves priekšmetus ar marķējumu 3 vai 7 uzreiz vajadzētu izmest. Veselībai kaitīgi šie plastmasas izstrādājumi kļūst, ja nonāk saskarē ar karstu (virs 70–80 grādiem) ēdienu vai dzērienu. Un, ja plastmasa saskaras ar siekalām, proti, mēs tiešā veidā priekšmetu ieliekam mutē vai pieskaramies tam ar lūpām – piemēram, dakšai, karotei vai krūzītei. Un jebkura veida plastmasa, kas saplēsta, ieplīsusi, stipri saskrāpēta vai zaudējusi krāsu, ir kaitīga veselībai. No bojātajām vietām izdalās kaitīgas vielas, kas citādi no plastmasas neizkļūtu. Kaitīgās vielas tad var pāriet pārtikā un pēc tam – organismā.
Jautājums konsultantam, vides ekspertam JĀNIM BRIZGAM no biedrības Zaļā brīvība
Vai pašam ikdienā izdodas izvairīties no plastmasas iesaiņojumiem? Un no pudelēs pildīta ūdens vai minerālūdens?
– Maksimāli cenšamies izvairīties no lielā iepakojuma. Pudeļu ūdeni nepērkam gandrīz nekad. Rīgā ir garšīgs krāna ūdens, bet atkritumu šķirošanu gan mums apsaimniekotājs piedāvā kūtri. Šķirojamais konteiners ir tikai stiklam. Plastmasu mēs radot pārāk maz, tāpēc konteiners nepienākas. Tad nu mēs plastmasu un papīru sakrājam un nesam uz tuvējo skolu, kur ir šķirošanas konteineri, bet pašiem pagalmā toties ir komposta kaste, kurā liekam pārtikas un dārza atkritumus.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
