Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vispirms tiksim skaidrībā ar nosaukumu jucekli. Reizēm cilvēki mēdz jautāt – ar ko atšķiras kultivators un dārza frēze? Ne ar ko, tās ir vienas un tās pašas zemes apstrādes ierīces. Proti, ar spēcīgiem asmeņiem uzrušina augsni 30–40 centimetru dziļumā, sagatavo to stādīšanai vai sēšanai, palīdz tajā iestrādāt mēslojumu.
Kāpēc tomēr jā?
Sākumā jāapdomā – varbūt nepirkt frēzi, bet divreiz gadā uzaicināt talkā kādu palīgu ar zemes apstrādes tehniku, bet pārējā laikā darboties ar kapli un lāpstu? Bet ērtāk būs, ja pašiem ir tāda lielāka vai mazāka ierīce, ko iespējams izmantot, kad vien ievajagas, – ne tikai sagatavot zemi stādīšanai, bet arī uzrušināt dobju un vagu starpas, lai nenāktos kaplēt. Tas ir vieglāk, ērtāk un ātrāk.
Vēl viena priekšrocība – darbojoties ar lāpstu un dakšām, zemi, it sevišķi jaunā mazdārziņā, nedabūsi tik irdenu un gaisīgu kā ar augsnes frēzi, kas visu smuki samaļ viendabīgā masā, arī velēnu, un palīdz iestrādāt mēslojumu.
Es pats savā 150 kvadrātmetru lielajā mazdārziņa apstrādi nevaru iedomāties bez zemes frēzes. Izmantoju vienu no mazākajām frēzēm – Dormak TT 40. Frēzēju gan gareniski, gan šķērsām, lai augsne labāk sajauktos ar mēslojumu. Daru to pāris dienu pirms sēšanas un stādīšanas, lai zeme drusku nosēstos.
Kam pievērst uzmanību?
Nebūtu pareizi vispirms skatīties uz cenu – tas tomēr nav galvenais kritērijs. Protams, cenu nosaka gan kvalitāte, gan frēzes jauda un lielums, gan papildu aprīkojums un, protams, ražotāja vārds. Bet izšķirošais, kas jāņem vērā, iegādājoties frēzi, ir frēzējamās zemes platība, augsnes tips un cik intensīvi frēzi plānots izmantot – tikai zemes apstrādei pavasarī vai arī regulārai nezāļu frēzēšanai starp vagām, vai pēc arkla un vagotāja.
Jo plašāka teritorija un smagāka, blīvāka augsne, jo lielāka un spēcīgāka frēze jāizvēlas. Ja augsne ir mālaina, maza, viegla zemes frēzīte neieraksies tajā iekšā, bet slīdēs pa virsu. Tad, iespējams, pat mazam dārziņam labāk iegādāties lielāku un smagāku frēzi.
Lētākās frēzes maksā, sākot no 200 eiro. Protams, arī šajā segmentā atrodamas labas frēzes, tikai pārliecinies, vai Latvijā ir ražotāja oficiālais pārstāvis, jo tad būs garantija, ka varēsi dabūt rezerves daļas, kuras agrāk vai vēlāk būs nepieciešamas, un tiks nodrošināts arī serviss. Lai iegādātos pazīstama ražotāja frēzi, jārēķinās ar vismaz 400 eiro, bet līdz ar to būs pieejamas rezerves daļas un serviss.
Labas atsauksmes ir par Portugālē ražotajām Dormak zemes frēzēm. Tās ir ļoti izturīgas un piemērotas cietas, akmeņainas zemes apstrādei. Vidusmēra zīmols par vidēju cenu ir Stiga un MTD. Kvalitatīvi un arī dārgāki ir Husqvarna un Stiehl produkti.
Vislabāk – ar benzīnu darbināmu
Priekšroka būtu dodama frēzēm ar iekšdedzes dzinēju, proti, tām, kuras darbināmas ar benzīnu. Elektrisko frēzi var izvēlēties tikai vieglai smiltiņai mazā siltumnīcā. Tā nebūs īpaši jaudīga un ērta, jo strādājot līdzi vilksies vads. Tiesa, zemes apstrādei izmantot ar benzīnu darbināmu frēzi ir vīru darbs, jo tā sver vidēji 50 līdz 70 kilogramu. Taču – jo smagāka, jo spēcīgāk uzirdinās augsni.
Pēdējā laikā daži ražotāji sāk piedāvāt arī frēzes ar akumulatoru. Lai gan esmu akumulatoru tehnoloģijas piekritējs, domāju, ka diez vai tās ātri kļūs populāras. Jo darbs ir pietiekami smags un akumulatori salīdzinoši ātri izlādējas.
Svarīgākie parametri:
- Darba platums. Šaurākās frēzes ir 30 cm, bet platākās – ap 90 cm. Jo platāka, jo lielāka jauda, lai varētu kvalitatīvi pagriezt asmeņus. Ja pieļauj iespēju, ka tavs dārziņš kādreiz varētu kļūt lielāks, prātīgi būtu izvēlēties frēzi, kurai nepieciešamības gadījumā iespējams pielikt papildu asmeņus un palielināt platumu, lai nevajadzētu pagarināt darbam atvēlēto laiku, kā arī tos noņemt, lai uzirdinātu rindstarpas starp vagām vai dobēm. Vislabākā izvēle būs liela frēze ar iespēju regulēt darba platumu, jo derēs dažādiem darbiem un atšķirīgām augsnēm.
- Dzinējs un jauda. Jo jaudīgāks dzinējs, jo frēze labāk tiks galā ar smagiem darba apstākļiem. Iesaku skatīties uz lielākiem dzinējiem un izvēlēties zināma ražotāja dzinēju, piemēram, Briggs & Stratton (B&S), kam rezerves daļas pieejamas visā Latvijā. Jauda parasti tiek norādīta zirgspēkos un kilovatos, tāpat jāņem vērā arī dzinēja tilpums, kas tiks norādīts kubikcentimetros. Jaudīgai frēzei ir 5,5–6 zirgspēki, bet vieglai augsnei pietiks arī ar 2–2,5 zirgspēkiem. Mazai frēzei motora tilpums būs 90 cm3, bet lielai – aptuveni 200 cm3. Darba jaudu norāda kilovatos – ļoti labs rādītājs ir 3,5–5 kW. Arī kubikcentimetri zināmā mērā ir saistīti ar kilovatiem, taču ne vienmēr ir tā, ka, jo vairāk kubikcentimetru, jo vairāk kilovatu vai zirgspēku. Daži ražotāji norāda salīdzinoši lielus kubikcentimetrus, lai gan darba jauda agregātam nav nemaz tik liela.
- Asmeņi. Platai frēzei būs seši vai astoņi asmeņi. Svarīgi raudzīties, vai tos iespējams likt klāt un ņemt nost, lai mainītu darba platumu. Otra lieta – paskaties, vai asmeņi, runājot tautas valodā, nav taisīti no papīra. To var redzēt gan vizuāli pēc biezuma, gan aizskarot ar roku. Ja tie ir plāni, tas nozīmē, ka, saskaroties ar akmeņiem vai saknēm, var viegli deformēties. Protams, tos iespējams nomainīt, un cena visiem ir līdzīga – viens asmeņu pāris jeb komplekts maksā ap 20 eiro. Vēl jāskatās, vai asmeņus iespējams mainīt atsevišķi, ja saliekts tikai viens asmens. Atsevišķiem modeļiem visus asmeņus iespējams mainīt tikai kopā, tas sanāk dārgāk. Raugies, vai asmeņi uz ass ir stiprināti ar mīksta metāla tapu. Ja tā ir, tad, saskaroties ar kaut ko cietu – akmeni vai koka sakni –, sliktākajā gadījumā tiks sabojāta vai norauta tikai tapa, taču pats asmens paliks vesels. Ja stiprinājumam izmanto cietu skrūvi, var gadīties, ka cietīs ne tikai asmeņi, bet arī frēzes reduktors, un tad izdevumi var sasniegt pat vairāk nekā pusi no frēzes cenas. Visbiežāk tomēr tapas jeb stiprinājumi ir no mīksta metāla. Tas gan mazliet sadārdzina cenu, taču ir drošāk, ja gadīsies ieraut akmeni.
- Vēl ir tāds rādītājs kā apgriezienu skaits – cik reižu minūtē asmeņi apgriežas ap asi. Šis rādītājs ir mazāk svarīgāks nekā dzinēja jauda, bet, ja jāizvēlas, tad labāk tādu, kurai apgriezienu skaits ir lielāks. Pietiekami būtu 120–150 apgriezienu minūtē.
Lieliski, ja frēzei ir…
- Atpakaļgaita, lai būtu vieglāk manevrēt pie žoga, saimniecības ēkas vai citiem šķēršļiem. Ja šādas iespējas nav, nāksies frēzi izcelt ārā un pārnest vai pagriezt, kas nebūs visai ērti.
- Iespēja pievienot papildu agregātus – arklu, vagotāju, kartupeļu racēju (tam zeme izbirs cauri, bet kartupeļi paliks virspusē). Arī velēnu griezējus, kas nofrēzētam zemes gabalam ļauj izveidot skaistas un taisnas malas. Protams, tad jāraugās pēc lielākas ierīces, jo mazajām tos parasti nevar pielikt. Papildus frēzei iespējams piepirkt gumijas vai dzelzs ritenīšus, ko uzliek, noņemot asmeņus. Lai aizstumtu frēzi no glabāšanas vietas līdz dārzam kā ķerru, ērtāk būs izmantot gumijas riteņus, nevis tā saukto transporta riteni no metāla.
- Ergonomisks risinājums. Izvērtē, vai frēzei var regulēt rokturus vairākās pozīcijās atbilstoši tavam augumam un roku garumam. Parasti šādas iespējas vairāk vai mazāk ir visiem modeļiem.
Ņem vērā!
Frēzes degvielas tvertnē var ieliet aptuveni litru degvielas. Cik ilgam laikam ar to pietiks, atkarīgs no augsnes smaguma un vai tiek strādāts ar maksimālajiem apgriezieniem, taču vidēji ar šādu daudzumu var darboties 45 minūtes.
Augsnes frēzēm pārsvarā ir tā sauktie četru taktu dzinēji, kas nozīmē, ka benzīnu un eļļu lej atsevišķās tvertnēs.
