Kam domāts gaisa kondicionētājs?
Ideālā variantā kondicionētājam būtu jārada cilvēkam labvēlīgs mikroklimats. Tas attiecas ne tikai uz temperatūru, bet arī uz gaisa mitrumu un tā tīrību. Taču, kā rāda prakse, labsajūta var būt tikai šķietama. Visredzamāko vai, pareizāk, ātrāk sajūtamāko skādi kondicionētājs nodara tad, ja izvietots nepareizi un ja tā radītā gaisa plūsma ir pārāk spēcīga un pūš tieši virsū cilvēkam, kas atrodas telpā vai transportlīdzeklī. Vienā telpas daļā ir karsti, bet otrā esošie klabina zobus! Ja vēl vērojama vertikāla temperatūras starpība, ko izraisa, piemēram, auksta flīžu grīda, tad saaukstēties ir pavisam viegli.
Kāpēc gaisa kondicionētājs veicina apsaldēšanos?
Aukstums mazina organisma aizsargspējas. Sevišķi tad, ja skar tevi nevis viscaur, bet lokāli. Ja viena ķermeņa daļa ir sakarsusi pa logu spīdošajā saulē, bet citu vēsina ledainais kondicionētāja gaiss, atdzisušajā zonā sašaurinās asinsvadi, saspringst muskuļi, tātad – rodas labvēlīgi apstākļi slimībai. Vasarā cilvēki bieži sūdzas par birojā apsaldētu sprandu, sāpošām ausīm un zobiem vai mašīnā sapūstiem pleciem, ceļiem un pēdām.
Pamatā kondicionētāja siltummainī cirkulē viens un tas pats iekštelpu gaiss.
Ko darīt, lai izvairītos no gaisa kondicionētāja izraisītā kaitējuma?
Tiklīdz mani stīvumu muskuļos, centies izkustēties, izstaipīties, pavingrot un, protams, samazināt kondicionētāja gaisa plūsmas ātrumu, kā arī noregulēt temperatūru. Muskuļiem savelkoties un saspringstot, noslēdzas mazie asinsvadi un izmainās mikrocirkulācija, kas var izraisīt lokālu iekaisumu. Ja parādās sāpes, smeldzošajai ķermeņa daļai vari uzsmērēt kādu pretiekaisuma ziedi. Sliktākajā gadījumā sapūšana var izraisīt dažādus nervu iekaisumus – neirītus un neiralģijas. Piemēram, vasarā bieži uzliesmo sejas trijzaru nerva iekaisums, – šajā un jebkurā gadījumā, ja sāpes nepāriet divu trīs dienu laikā, noteikti jāvēršas pie neirologa. Strauja temperatūras maiņa, no karstuma ieejot aukstumā un otrādi, nav laba ne sirds un asinsvadu sistēmai, ne termoregulācijai. Īpaši jāuzmanās vecāka gadagājuma ļaudīm, hroniski slimiem cilvēkiem un maziem bērniem. Sevišķi ar šo lietu grēko autovadītāji: mašīnas salons saulē uzkarsis līdz neciešamiem +50 ºC, tāpēc, iekāpjot automobilī, dzesētājs tiek iedarbināts ar maksimālo jaudu. Lai sasniegtu +18 ºC, kondicionētājs sākumā pūtīs krietni aukstāku gaisu. Vēl viens stāsts ir par sabiedrisko transportu… Pieturās, atveroties durvīm, salonā ieplūst karsts gaiss, bet iekārtām tas ir signāls dzesēt stiprāk. Apaukstēties var arī lielveikalā pie atvērtajām pārtikas produktu dzesēšanas vitrīnām!
Vai gaisa kondicionētājs tiešām padara gaisu svaigāku?
Kaitīgākā ilgtermiņa ietekme patiesībā ir kondicionētāja radītajam gaisa piesārņojumam, kas izraisa dažādas augšējo elpceļu infekcijas, iesnas, pneimoniju, bronhītu, astmas saasinājumu, kakla un acu kairinājumu.
Karstumā mēs dzeram daudz, taču vēsā vai aukstā telpā slāpju sajūta pazūd, tāpēc neaizmirsti padzerties, jo sauss gaiss veicina šķidruma zaudēšanu.
Pirmkārt, klimata kontroles iekārtā un sistēmā veidojas kondensāts un krājas mitrums, bet siltums un miklums ir ideāla vide dažādu mikroorganismu – baktēriju, sēnīšu un vīrusu – patoloģiskam pieaugumam. Piektdienas vakarā kondicionētājs birojā tiek izslēgts, un līdz pirmdienas rītam telpā pieturas +25–27 ºC. Tev brīvdienas, bet mazajiem mošķiem labākais augšanas laiks! Kad kondicionētājs atkal tiek iedarbināts, viss labums nonāk gaisā. Patiesībā nevajag pat divas diennaktis, mikroorganismu inkubācijai pietiek arī ar 12–14 stundām. Kolēģis otrā telpas galā nošķaudās, bet, iekārtas ventilatora dēļ, sīkie vīrusu pilieni izsējas uz visām pusēm. Otrkārt, telpas noslēgtajā vidē cirkulē arī putekļi, matu daļiņas, atmirušās ādas šūnas un gaistošie organiskie savienojumi, kas izdalās no mēbelēm un paklājiem. Ja vēl gaisa ņemšanas vieta ierīkota tikpat nejēdzīgi kā skaļi izskanējušajā Ogres 1. vidusskolas gadījumā – proti, autostāvvietas pusē tikai pāris metru augstumā no zemes –, tad drīzāk jārunā par gaisa kaitīgumu, nevis labumu.
Kā uzturēt gaisa kondicionētāju darba kārtībā?
Tā kā kondicionēšanas sistēma nozīmē arī uzturēšanas izmaksas, tās tīrīšana un filtru maiņa mēdz nenotikt pietiekami bieži un kvalitatīvi. Nereti ventilācijas caurulēm ir liekta forma, un, lai tās iztīrītu, jālieto šķidrais slāpeklis vai jāizmanto roboti, bet tas maksā dārgi. Tīrot gaisa vadus, bet neiztīrot tos kārtīgi, skāde var būt vēl lielāka – pamatīgi uzjundītais kultūrslānis ar pilnu sparu tiek izmests gaisā.
Lai nodrošinātu vienmērīgu temperatūru bez jūtamas gaisa plūsmas, vislabāk telpā izvietot divus vai trīs vēsā gaisa avotus.
Aktīvās ogles, HEPA (high efficiency particle absorption – augstas efektivitātes daļiņu uzsūkšana), jonizācijas un citi filtri gaisa piesārņojumu attīra efektīvāk nekā parastie, bet tie maksā vēl dārgāk, un cilvēki mēdz taupīt uz to rēķina. Filtri būtu jāmaina vismaz reizi pusgadā, labāk – reizi trīs mēnešos, bet telpās ar augstu piesārņojumu – reizi mēnesī. Pieprasi to savam darba devējam! Starp citu, filtra aizsērēšana palielina gaisa atdzesēšanai nepieciešamās elektrības patēriņu. Aptaujājot paziņas, noskaidroju, ka visbiežāk birojos kondicionēšanas sistēmas tiek tīrītas reizi gadā. Nereti filtru nav vispār! Tātad pastāv reāli draudi veselībai, un, ja karstā un saulainā vasarā pēkšņi visi sāk slimot, darba devējam der aizdomāties, vai pie vainas nav gaisa dzesēšanas sistēma, nevis vāji maskēta vēlme iemainīt strādāšanu pret atpūtu pludmalē. Galu galā dīkstāve izmaksās krietni dārgāk nekā gaisa filtri un ventilācijas sistēmas tīrīšana.
Kādas var būt sekas, ja netīra gaisa kondicionētāju?
Kādā Latvijas tulkotāju birojā ar 20 darbiniekiem vienas vasaras laikā četri saslima ar pneimoniju. Sevišķi grūti ārstēt sēnīšu, piemēram, aspergillu izraisītas plaušu infekcijas. Kondicionētājus mīl arī daudzas citas sēnes. Bīstamākais mikroorganisms, kas var dzīvot kondicionēšanas sistēmā, ir dzīvelīgās leģionellas baktērijas. Jā, jā, tās pašas, kas izraisa potenciāli nāvējošo leģionāru slimību un biežāk tiek saistītas ar ūdensapgādes sistēmu! Legionella pneumophila tika identificēta un savu nosaukumu ieguva 1976. gadā pēc slimības uzliesmojuma Filadelfijā, ASV kara veterānu sanāksmē. Izrādījās, ka gaisa kondicionēšanas sistēma viesnīcā, kur mitinājās tikšanās dalībnieki, ir pilna ar šīm baktērijām. Klepus, drudzis, drebuļi un nespēks, galvassāpes, smeldze krūtīs – retāk noguruma sajūta, locītavu sāpes un caureja – tie ir simptomi, kurus noteikti nevajadzētu atstāt bez ievērības.
Ja jūti, ka kondicionēšanas sistēma darbā skādē tavai veselībai, bet darba devējs nav ieinteresēts apstākļu uzlabošanā, meklē palīdzību Valsts darba inspekcijā!