• Gaisa kondicionētāja netīrie noslēpumi

    Padomi
    Arta Lāce
    22. jūnijs, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Zīmējums – Agris Liepiņš
    Gaisa kondicionētājs vasaras svelmē varētu šķist kā labākais patvērums. Tomēr dabiska telpu dzesēšana pat caurvēja apstākļos var būt daudz drošāka kā nepareizi uzturēts kondicionētājs! Skaidro Ivars Vanadziņš, arodslimību ārsts un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors.

    Kam domāts gaisa kondicionētājs?

    Ideālā variantā kondicionē­tājam būtu jārada cilvēkam labvēlīgs mikroklimats. Tas attiecas ne tikai uz temperatūru, bet arī uz gaisa mitrumu un tā tīrību. Taču, kā rāda prakse, lab­sajūta var būt tikai šķietama. Visredzamāko vai, pareizāk, ātrāk sajūtamāko skādi kondi­cionētājs nodara tad, ja izvietots nepareizi un ja tā radītā gaisa plūsma ir pārāk spēcīga un pūš tieši virsū cilvēkam, kas atrodas telpā vai transportlīdzeklī. Vienā telpas daļā ir karsti, bet otrā esošie klabina zobus! Ja vēl vē­rojama vertikāla temperatūras starpība, ko izraisa, piemēram, auksta flīžu grīda, tad saaukstē­ties ir pavisam viegli.

    Kāpēc gaisa kondicionētājs veicina apsaldēšanos?

    Aukstums mazina organisma aizsargspējas. Sevišķi tad, ja skar tevi nevis viscaur, bet lokāli. Ja viena ķermeņa daļa ir sakarsusi pa logu spīdošajā saulē, bet citu vēsina ledainais kondicio­nētāja gaiss, atdzisušajā zonā sašaurinās asinsvadi, saspringst muskuļi, tātad – rodas labvēlīgi apstākļi slimībai. Vasarā cilvēki bieži sūdzas par birojā apsaldētu sprandu, sāpošām ausīm un zobiem vai mašīnā sapūstiem pleciem, ceļiem un pēdām.

    Pamatā kondicionētāja siltummainī cirkulē viens un tas pats iekštelpu gaiss.

     Dažos birojos kondicionierus aizlīmē šādi

    Ko darīt, lai izvairītos no gaisa kondicionētāja izraisītā kaitējuma?

    Tiklīdz mani stīvumu musku­ļos, centies izkustēties, izstai­pīties, pavingrot un, protams, samazināt kondicionētāja gaisa plūsmas ātrumu, kā arī noregulēt temperatūru. Muskuļiem savelkoties un saspringstot, noslēdzas mazie asinsvadi un izmainās mikrocirkulācija, kas var izraisīt lokālu iekaisumu. Ja parādās sāpes, smeldzošajai ķer­meņa daļai vari uzsmērēt kādu pretiekaisuma ziedi. Sliktākajā gadījumā sapūšana var izraisīt dažādus nervu iekaisumus – neirītus un neiralģijas. Piemē­ram, vasarā bieži uzliesmo sejas trijzaru nerva iekaisums, – šajā un jebkurā gadījumā, ja sāpes nepāriet divu trīs dienu laikā, no­teikti jāvēršas pie neirologa. Strauja temperatūras maiņa, no karstuma ieejot aukstumā un otrādi, nav laba ne sirds un asinsvadu sistēmai, ne termo­regulācijai. Īpaši jāuzmanās vecāka gadagājuma ļaudīm, hroniski slimiem cilvēkiem un maziem bērniem. Sevišķi ar šo lietu grēko au­tovadītāji: mašīnas salons saulē uzkarsis līdz neciešamiem +50 ºC, tāpēc, iekāpjot automobilī, dzesētājs tiek iedarbināts ar maksimālo jaudu. Lai sasniegtu +18 ºC, kondicionētājs sākumā pūtīs krietni aukstāku gaisu. Vēl viens stāsts ir par sabiedrisko transportu… Pieturās, atveroties durvīm, salonā ieplūst karsts gaiss, bet iekārtām tas ir signāls dzesēt stiprāk. Apaukstē­ties var arī lielveikalā pie atvērtajām pārtikas produktu dzesēšanas vitrīnām!

    Vai gaisa kondicionētājs tiešām padara gaisu svaigāku?

    Kaitīgākā ilgtermiņa ietekme patiesībā ir kondicionētāja radītajam gaisa piesārņojumam, kas izraisa dažādas augšējo elpceļu infekcijas, iesnas, pneimoniju, bron­hītu, astmas saasinājumu, kakla un acu kairinājumu.

    Karstumā mēs dzeram daudz, taču vēsā vai aukstā telpā slāpju sajūta pazūd, tāpēc neaizmirsti padzerties, jo sauss gaiss veicina šķidruma zaudēšanu.

    Pirmkārt, klimata kon­troles iekārtā un sistēmā veidojas kondensāts un krājas mitrums, bet siltums un miklums ir ideāla vide dažādu mikroorganismu – baktēriju, sēnīšu un vīrusu – patoloģiskam pieaugumam. Piektdienas vakarā kondicio­nētājs birojā tiek izslēgts, un līdz pirmdienas rītam telpā pieturas +25–27 ºC. Tev brīvdienas, bet mazajiem mošķiem labākais augšanas laiks! Kad kondicionētājs atkal tiek iedarbināts, viss labums nonāk gaisā. Patiesībā nevajag pat divas diennaktis, mikroorganis­mu inkubācijai pietiek arī ar 12–14 stundām. Kolēģis otrā telpas galā nošķaudās, bet, iekārtas ventilatora dēļ, sīkie vīrusu pilieni izsējas uz visām pusēm. Otrkārt, telpas noslēgtajā vidē cirkulē arī putekļi, matu daļiņas, atmirušās ādas šūnas un gaistošie organis­kie savienojumi, kas izdalās no mēbelēm un paklājiem. Ja vēl gaisa ņemšanas vieta ierīkota tikpat nejēdzīgi kā skaļi izskanējušajā Ogres 1. vidusskolas gadījumā – proti, autostāvvietas pusē tikai pāris metru augstumā no zemes –, tad drīzāk jārunā par gaisa kaitīgumu, nevis labumu.

    Kā uzturēt gaisa kondicionētāju darba kārtībā?

    Tā kā kondicionēšanas sistēma nozīmē arī uzturēša­nas izmaksas, tās tīrīšana un filtru maiņa mēdz nenotikt pietiekami bieži un kva­litatīvi. Nereti ventilācijas caurulēm ir liekta forma, un, lai tās iztīrītu, jālieto šķidrais slāpeklis vai jāizmanto robo­ti, bet tas maksā dārgi. Tīrot gaisa vadus, bet neiztīrot tos kārtīgi, skāde var būt vēl lie­lāka – pamatīgi uzjundītais kultūrslānis ar pilnu sparu tiek izmests gaisā.

    Lai nodrošinātu vienmērīgu temperatūru bez jūtamas gaisa plūsmas, vislabāk telpā izvietot divus vai trīs vēsā gaisa avotus.

    Aktīvās ogles, HEPA (high efficiency particle absorption – augstas efektivitātes daļiņu uzsūkšana), jonizācijas un citi filtri gaisa piesārņojumu attīra efektīvāk nekā paras­tie, bet tie maksā vēl dārgāk, un cilvēki mēdz taupīt uz to rēķina. Filtri būtu jāmaina vismaz reizi pusgadā, labāk – reizi trīs mēnešos, bet telpās ar augstu piesārņojumu – reizi mēnesī. Pieprasi to savam darba devējam! Starp citu, filtra aizsērēša­na palielina gaisa atdzesēša­nai nepieciešamās elektrī­bas patēriņu. Aptaujājot paziņas, noskaidroju, ka visbiežāk birojos kondi­cionēšanas sistēmas tiek tīrītas reizi gadā. Nereti filtru nav vispār! Tātad pastāv reāli draudi veselībai, un, ja karstā un saulainā vasarā pēkšņi visi sāk slimot, darba devējam der aizdomāties, vai pie vainas nav gaisa dzesēša­nas sistēma, nevis vāji maskē­ta vēlme iemainīt strādāšanu pret atpūtu pludmalē. Galu galā dīkstāve izmaksās krietni dārgāk nekā gaisa filtri un ventilācijas sistēmas tīrīšana.

    Kādas var būt sekas, ja netīra gaisa kondicionētāju?

    Kādā Latvijas tulkotāju birojā ar 20 darbiniekiem vienas vasaras laikā četri sa­slima ar pneimoniju. Sevišķi grūti ārstēt sēnīšu, piemē­ram, aspergillu izraisītas plaušu infekcijas. Kondicio­nētājus mīl arī daudzas citas sēnes. Bīstamākais mikro­organisms, kas var dzīvot kondicionēšanas sistēmā, ir dzīvelīgās leģionellas bak­tērijas. Jā, jā, tās pašas, kas izraisa potenciāli nāvējošo leģionāru slimību un biežāk tiek saistītas ar ūdensapgā­des sistēmu! Legionella pneumophila tika identificēta un savu nosaukumu ieguva 1976. gadā pēc slimības uzliesmo­juma Filadelfijā, ASV kara veterānu sanāksmē. Izrādījās, ka gaisa kondicionēšanas sistēma viesnīcā, kur mitinājās tikšanās dalībnieki, ir pilna ar šīm baktērijām. Klepus, drudzis, drebuļi un nespēks, galvassāpes, smeldze krūtīs – retāk noguruma sajūta, locītavu sāpes un caureja – tie ir simptomi, kurus noteikti nevajadzētu atstāt bez ievērības.

    Ja jūti, ka kondicionēšanas sis­tēma darbā skādē tavai veselībai, bet darba devējs nav ieinteresēts apstākļu uzlabošanā, meklē palīdzību Valsts darba inspekcijā!

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē