Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirms koki izģērbjas kaili, bet pļavas un dārzi padodas rudens salnu priekšā, vēl ir laiks iebrist dabā un ielūkoties tās krāšņumā. Īsts krāsu, formu un faktūru defilē! Un kā būtu atmiņas par zaļojošo vasaru saglabāt ziemas dienām? Darām un radām kopā ekoprintu! Citiem vārdiem – pārnesam koku, krūmu un citu augu lapu nospiedumus uz auduma.
Velc laukā to krekliņu ar traipu!
Kamēr pašmāju medijos par ekoprintu nav atrodams gandrīz nekas, pinterestā, instagramā un citās iedvesmu raisošās vietnēs var teju vai apjukt dabas nospiedumu radītajā raibajā pasaulē. Taču vispirms jāsāk ar to, ka ir vairākas tehnikas augu nospiedumu pārnešanai uz auduma. Šoreiz par to, kā piešķirt otro elpu jau pavalkātam jeb lietotam audumam vai apģērbam. Un pēc iespējas izmantojam lietas, kuras atrodamas gandrīz katrā mājsaimniecībā.
Šī ir tā reize, kad var izcelt no skapja to balto, iemīļoto kokvilnas galdautu, palagu, spilvendrānu vai kādu gaišu apģērba gabalu, kurā ieperinājies neizmazgājams traips, taču bijis žēl to izmest. Ar pīlādžu, rožu, peoniju vai citu augu lapām tas pārtaps krāšņā mākslasdarbā. Galu galā, ja arī mājās nav nekā gaiša un jau pavalkāta, vienmēr var paķemmēt otrās rokas veikalus.
Meklē zaļo!
Jāņem vērā, ka dabas nospiedumi vislabāk izskatīsies uz zīda vai kokvilnas audumiem. Var eksperimentēt arī ar linu, taču krāsu toņi un augu nospiedumi nebūs tik izteiksmīgi kā abos iepriekšminētajos gadījumos.
Runājot par augu izvēli, šajā reizē jāizvēlas tādi, kas satur hlorofilu jeb zaļo pigmentu, jo, piemēram, košās ziedu galviņas neiekrāsosies, kā cerēts. Skaisti nospiedumi veidojas no ozola, kļavas, vītola, etiķkoka, pīlādža, kā arī citu koku un krūmu lapām. Tāpat izteiksmīgas būs papardes, vaivariņi, rožu un peoniju zaļās lapas un citi augi. Atliek vien doties vērīgā pastaigā pa dārzu, mežu vai pļavu un saplūkt to, kas ir pa rokai un katru pašu uzrunā.
Svarīgi saprast, ka šajā procesā ir daudz mainīgo un, darot šķietami vienu un to pašu, rezultāts, visticamāk, katrreiz būs cits.
Kas nepieciešams?
- Lietots zīda, kokvilnas vai lina audums/apģērba gabals, kuru ir vēlēšanās nokrāsot.
- Lietots kokvilnas audums, piemēram, vecs palags, ko var izmantot saplēšanai mazākos gabalos.
- Ūdens.
- 9% galda etiķis.
- Dažādi sarūsējuši metāla gabaliņi (piemēram, vecas naglas, eņģes un jebkas cits).
- Čuguna vai emaljas katls.
- Koka mietiņi.
- Aukla vai pārtikas plēve/polietilēna maisiņi.
- Gumijas cimdi.
Soli pa solim
Iejaucam sārmūdeni!
Lai dabas formas nospiestos audumā un arīdzan ilgi saglabātos, nepietiek vien ar novārīšanu plikā ūdenī, viss sāls ir sārmā. Senākos laikos šim mērķim izmantots pat urīns un īpaši atlasīti augi, taču mūsdienās to ērti var paveikt, liekot lietā parasto galda etiķi un dažādus aprūsējušus metāla gabalus. Tieši etiķūdens ir tas, kas palīdz augu lapu pigmentiem iekosties auduma šķiedrā. Tātad, pirms ķerties pie krāsošanas, vispirms jāpagatavo sārmūdens, ko nepieciešams noturēt vismaz četras diennaktis.
1. Lielā stikla burkā vai kādā citā traukā ielej vienu pudeli galda etiķa (9%) un divtik daudz ūdens. Proti, šķidrumu veido attiecībā 1:2.
2. Apmēram pusi no šķidruma tilpuma aizpilda ar dažādiem korodējušiem metāla gabaliem. Šeit lieti noderēs vecas naglas un jebkuri citi saimniecībā atrodami aprūsējuši priekšmeti.
3. Sārmaino ūdeni notur vismaz četras diennaktis, taču – jo ilgāk, jo izteiksmīgāks būs gala rezultāts. Šādi pagatavotu šķidrumu var uzglabāt labu laiku, to pataupot arī nākamajai krāsošanas reizei, – divus mēnešus pavisam noteikti!
Gatavojam auduma plāksterīšus!
Kad nostrādājušas ķīmiskās reakcijas un ūdens iekrāsojies vairāk vai mazāk rūsgans, laiks ķerties klāt auduma plāksteru izmērcēšanai. Proti, vienu diennakti, pirms paredzēts krāsot audumus, sārmainajā ūdenī iemērc kokvilnas auduma gabaliņus, kas kalpos kā plāksteri, ar tiem pārsedzot uz auduma izklātās lapas un augus. Šim mērķim lieti noderēs kāds jau savu laiku nokalpojis kokvilnas audums, piemēram, palags vai galdauts. Ja rezultātu vēlas perfektāku, tas ir, tīrāku no dažādiem rūsas krikumiem, sārmūdeni vispirms var nokāst un tikai tad pagatavotajā šķidrumā iemērkt auduma gabaliņus. Savukārt savs mākslinieciskais pieskāriens var rasties, ja auduma plāksterus iemērks turpat etiķūdens traukā kopā ar korozijas skartajiem metāliem.
4. Kokvilnas audumu saplēš dažādu lielumu gabalos – tā, lai varētu pārsegt nospiedumu radīšanai izvēlētos augus. Kokvilna labi plīst, tāpēc atliek vien izdarīt nelielu iegriezumu ar šķērēm, un, izplešot rokas uz abām pusēm, audums acumirklī plīsīs pa šķiedrai.
5. Diennakti pirms krāsošanas saplēstos auduma gabaliņus iemērc sārmūdenī.
Laiks vārīt!
Pirms ķerties pie lietas, vēl tikai viena atkāpe – strādājot iekrāsosies ne tikai audumi, bet arī rokas. Tālāk izvēle katra paša ziņā – strādāt ar gumijas cimdiem vai bez.
Šī ir procesa aizraujošākā daļa, ko var darīt meditatīvā vienatnē vai pārvērst par ģimenes vai draugu ballīti.
6. Uz galda izklāj apģērba vai auduma gabalu, ar kuru iecerēts eksperimentēt, un uz tā izkārto augu un/vai lapu kompozīciju. Lai augu aizpildītais laukums uz auduma būtu intensīvāks, tos klāj ar dzīslojumu jeb lapu ribām uz leju.
7. Izklātos augus pārsedz ar etiķūdenī izmērcētajiem plāksterīšiem, kurus iepriekš nedaudz notecina (tā, lai nepil, bet arī neizžmiedz sausus).
8. Ņem koka mietu, uz kura stingri uztin ar augiem izklāto audumu. Šeit svarīgi atcerēties, ka mietam jābūt tādam, lai to var ietilpināt katlā.
9. Uztīto audumu kārtīgi nosien ar auklu vai pārtikas plēvi. Sienot ar auklu, augi būs ciešāk nostiprināti, taču, visticamāk, audumā nospiedīsies arī auklas tinums. Turpretī, tinot ar pārtikas plēvi vai celofāna maisiņu, būs grūtāk cieši aptīt audumu. Katrā ziņā iespējas ir vairākas, un vēlamais rezultāts ir gaumes jautājums.
10. Notīto audumu iemērc katlā, kurā ieliets ūdens, un liek uz uguns. Protams, nav obligāti jāvāra laukā uz ugunskura, to var arī darīt mājās uz plīts.
11. Kad katlā sāk vārīties ūdens, uzņem laiku un tā saturu vāra 1,5 līdz 2 stundas.
12. Kad paredzētais laiks pagājis, mietu ar uztīto audumu ņem ārā no katla un ļauj tam atdzist.
13. Atdzisušo audumu tin vaļā, noņem auduma plāksterus, augu lapas un priecājas par rezultātu!
14. Lai iegūtos dabas nospiedumus labāk nostiprinātu, nokrāsoto audumu izkar un kārtīgi izžāvē tiešos saules staros.
15. Visbeidzot izgludina un lieto nokrāsoto audumu vai apģērbu, kā ierasts (arī mazgājot veļasmašīnā).
Un noslēguma vietā:
Ekoprints ir process, kas ļauj nodoties radošam domu lidojumam un dažnedažādām eksperimentālām variācijām. Piemēram, uztītos audumus var arī likt krāsoties dažādos augu novārījumos. Tā ozolmizu novārījumā augu nospiedumi būs gaišāki, bet pārējais audums – zili melns. Tāpat var eksperimentēt ar tomātu lapu novārījumu. Tad audums iekrāsosies dzeltenīgi zaļš.
Galu galā, katram pašam jāatrod, kas vislabāk patīk un visskaistāk izdodas. Lai krāšņi!
Populārākie raksti
