• FOTO: Sausziedes atkal modē. Zero waste ziedi ziemas vāzēm

    Kristīne Sēnele
    17. februāris, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Matīss Markovskis
    Sausziežu burvība slēpjas ne tikai to pārsteidzošajā krāsu un formu daudzveidībā, bet arī ilgmūžībā. Un vēl tās, protams, ļoti piestāv ziemai. 

    Iesaka Alise Greiziņa

    • Izveidojusi dārzu vecāku bioloģiskajā saimniecībā Vecpiebalgā.
    • Bulduru Dārzkopības vidusskolā mācās par dārzkopības tehniķi.
    • Pushektārā audzē lavandas, sausziedes un citus augus kaltēšanai.
    • Šī bija Alises pirmā sausziežu audzēšanas sezona.
    • Plāno izveidot savu interneta veikalu, kurā būs nopērkami pašas un citu audzētāju sausie ziedi, kā arī sadarboties ar floristikas saloniem. 

    Apmēram pirms pieciem gadiem, kad vēl dzīvoju Jūrmalā un nebiju pārcēlusies uz laukiem, gribēju iesēt lavandas, pasūtīju sēklas, bet nenorādīju precīzu daudzumu. Atsūtīja puskilogramu! Nezināju, ko ar tām iesākt, tāpēc pāris gadu tās stāvēja mājās neaiztiktas. Kad pārcēlos uz Vecpiebalgu, sapratu, ka sēklas jāsāk sēt, jo ar katru gadu to dīgtspēja samazinās. Tā kā lavandu sēklu bija tik daudz, katram gadījumam sasēju kārtīgi – ja nu izdīgs tikai dažas, bet tāpat toreiz izmantoju tikai mazu daļu sēklu. Izdīga deviņdesmit procenti! Izaugušie, aptuveni četri tūkstoši, lavandas stādi bija jāiestāda – tā es apstādīju 0,3 hektārus.

    Tad arī sapratu, ka mani interesē ziedi. Gribēju arī kaut ko, kas uzreiz nesabojājas. Man patīk tā ideja, ka sausie ziedi neiet zudumā, ka tie var ilgi stāvēt. Ja pašam nepatīk, var atdāvināt kādam, kam patīk. Var izlietot līdz pēdējam – nav kā ar parastajiem grieztajiem ziediem, kas ātri beidzas. Tāds zero waste variants.

    Man ir lielummānija

    Kopumā pērnais gads bija liels eksperiments – cik no visa sasētā var dabūt. Lavandām plašākā pulkā pievienojās viengadīgās sausziedes limonijas (Limonium sinuatum), salmenes (Helichrysum), dzeltenās bumbas kraspēdijas (Craspedia globosa), āboliņam līdzīgā lodveida gomfrēna (Gomphrena globosa) rozā, lillā, oranžā, sarkanīgā un baltā krāsā. Salmenēm ir ļoti daudz krāsu, man bija kādas septiņas astoņas. Rozā ar dažādām niansēm – gaišākas, tumšākas, vecrozā, lillā. Skaisti sarkanas, baltas, dzeltenas. Ir pieejamas arī laškrāsas – centīšos tās nākamgad dabūt. Arī limonijām izmēģināju visas krāsas, ko varēju nopirkt, – gribēju novērtēt, kuras patiks labāk. Šobrīd šķiet, ka maigi rozā un gaiši zilās. Jaunums man bija kraspēdijas, ko nebiju iepriekš audzējusi. Tās agri jāsēj, taču arī ilgi var griezt – nenosalst. Salmenes un limonijas man ļoti patīk, bet lielā mīlestība ir pelašķi, gan parastie, gan krāsainie. Pārsteidza smaržīgā cefalofora (Cephalophora aromatica), kurai ir mazas dzeltenas ziedu bumbiņas. Tās varbūt nav tik dekoratīvas kā kraspēdijas, taču smaržo pēc ananasa. Kad stāv pušķī uz galda un tajā iepūš vējš, viss smaržo. 

    No viengadīgajām auga arī graudzāles: Kanāriju spulgzāle (Phalaris canariensis), olveida zaķaste (Lagurus ovatus), lielā trīsene (Briza maxima), kā arī sējas melnsēklīte (Nigella sativa) un zvaigžņotā skabioza (Scabiosa stellata).

    Savukārt nākamgad būs daudzgadīgo puķu papildinājums – plīvurpuķes (Gypsophila), pelašķi (Achillea filipendula, Achillea millefolium) dažādās krāsās – dzeltenā, rozā, sarkanā, tumši rozā un citās, salvijas (Salvia x superba, Salvia officinalis), ežziedes (Echinops), zilpodzes (Eryngium). Šogad tās sasēju, būs nākamsezon otrs daudzgadīgo augu lauks. Esmu sapirkusi arī diezgan daudz dažādas graudzāles. Ja godīgi, pat neskaitu, cik tad beigās tā platība būs liela, – man ir lielummānija. Vienmēr šķiet, ka par maz.  

    Profesionālās uzticamākas 

    Visu audzēju no sēklas. Pērku gan profesionālās, gan amatieru sēklas, taču pie mums šādu augu izvēle nemaz nav tik liela. Neskatoties uz ievērojamo cenu starpību (piemēram, limoniju parastās sēklas maksā kādus 70 centus, bet profesionālās ap 6 eiro), izvēlos profesionālās, jo gribu redzēt to, kas uz iepakojuma solīts. Ar amatieru sēklām mēdz būt tā, ka rozā beigās izaug balts. Ir pat bijis, ka izaug pilnīgi kas cits. Puķes jau nevar sēt visu vasaru. Ja kaut kas neizdīgst, tad šajā sezonā to vairs neizaudzēsi – jāgaida nākamā. 

    Vai sausziedes labi dīgst? Ja tikai sasēj un gaida, kas tur sanāks, tad droši vien var gadīties visādi. Ja aktīvi piestrādā, tad sūdzēties nevar. Un kopumā gribu teikt, ka, manuprāt, neviena puķe nav cimperlīga, ja jau izaug te pie mums, Vecpiebalgā. Dažkārt šķiet, ka vairāk esam pārāk sabiedēti ar audzēšanas problēmām.

    Izkaltēt var gandrīz visu

    Ražas vākšanas, kā es to saucu, laiks ir jūlijs, augusts. Pērn pavasaris pie mums bija ļoti vēls un septembris atnāca auksts. Līdz ar to daudzi augi palika uz lauka. Tātad mācība – jāsēj vēl agrāk. Izaug jau visas puķes, jautājums ir – kad sāks ziedēt un vai paspēsi novākt. 

    Ja par kaltēšanu, tad izkaltēt var gandrīz visus ziedus, varbūt tikai tulpes un gladiolas ne. Ar katru ziedu jāpiešaujas un jāizmēģina, kā to var izdarīt skaistāk. Pujenes, piemēram, ļoti labi izskatās – kā rozītes. Viengadīgā miltainā salvija (Salvia farinacea) izkaltējot saglabā gan krāsu, gan lavandām līdzīgo ziedvārpu. Ludviga vērmele (Artemisia ludoviciana) sanāk ļoti skaisti sudrabaina. Un pat čīkstenes ir interesantas – izžāvētas atgādina brokoli. Svarīgākais – novākt augu īstajā laikā un žāvēt pareizi. Vislabāk, protams, izskatās silto zemju sausziedes. Ar tām greizi nevar nošaut.

    Kad vācu informāciju par ziedu žāvēšanu, sapratu, ka konkrētu recepšu nav. Es augus žāvēju pirtsaugšā. Paši pirtī neejam, tā tagad atvēlēta puķēm. Taču der arī cita silta, labi vēdināma un tumša vieta, ja vien nav doma ar gaismu ko speciāli pabalināt. Profesionāļiem noteikti ir īpašas kaltes. Man arī sākumā bija padomā cita žāvēšanas vieta, taču tā nebija laba.

    Es daru tā!

    Alise par sausziežu audzēšanu, novākšanu, kaltēšanu

    • Sākumā dēstus audzēju uz paplātes. Izmantoju ierīci – substrāta formētāju (soil blocking, var nopirkt ārzemju interneta veikalos vai Latvijā veikalā laizied.lv, maksā no 25 eiro). Ar to no kūdras izpresē kubiņus, saliek uz paplātes un sēj. Galvenais ir kubiņus neiekaltēt. 
    • Ja grib, lai saussziedēm, piemēram, salmenēm, limonijām, raža ir laicīgi, jāsēj agri, pat marta sākumā. Tāpēc vajag speciālu apgaismojumu (var arī kurināt siltumnīcu un audzēt tur).
    • Ziedus audzēju plēvē, lai nav visu laiku jāravē. Izmantoju biezo agrotekstilu. Protams, nezāles tāpat aug, bet nav tā, ka, tiklīdz beidz vienu galu, otrs jau aizaudzis. 
    • Iesaku pārāk daudz nemēslot, īpaši sausziedes, kuras dabiski neviens nemēslo. 
    • Silto zemju sausziedes nevar vākt, kad tās ir pilnībā atplaukušas, jo žūstot tās pārplaukst un vēlāk var nobirt. Jāgriež brīdī, kas svaigiem ziediem šķistu mazliet par agru. Piemēram, salmenes jāgriež, kad atvērušās tikai trīs līdz četras pirmās ziedlapu rindas. Savukārt, lai ievāktu nigellas vai skabiozas, jāgaida, lai tās pārzied, jo to smukums slēpjas pogaļās. 
    • Žāvēšanai paredzētos ziedus nevāc slapjus. Pat pusdienas laiks, manuprāt, nav labākais, jo ziedi tad vēl nav īsti sausi. Labāk pagaidīt līdz aptuveni pulksten diviem trijiem.  
    • Tiklīdz ziedus nogriež, tie jāliek žāvēties. Ja ir karsts laiks, stāvot kaudzītē, tie ātri var sasust. Sagriez pilnu groziņu ar ziediem un izkar tos žāvēties, sagriez nākamo un izkar. 
    • Žāvēšana aizņem nedēļu vai divas atkarībā no auga. Labāk pažāvēt ilgāk nekā par ātru noņemt, jo tad var sapelēt. 
    • Tas, kā žāvēšana notiek, arī atkarīgs no auga – ir tādi, ko pa desmit divpadsmit pušķī pakar ar ziedgalvām uz leju, taču, piemēram, cinnijas (jā, arī tās var skaisti sažāvēt) tieši otrādi – kar ar ziedgalvu uz augšu. Tāpat pirms žāvēšanas iesaku noņemt lapas. Dažkārt, ja to neizdara, augs sāk pelēt. Tad arī ziedi ātrāk žūst. 

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē