Mana pieredze
Galvenais – lai nelobās nost
Jānis Zilvers, kokaudzētavas Pīlādži saimnieks:
Brūču ziede jālieto, ja brūce ir stumbrā, tuvu stumbram vai lielajos skeletzaros, piemēram, tā radusies, apgriežot koku, vai koku apgrauzuši meža dzīvnieki. Ja miza cietusi visapkārt, tad ziede nepalīdzēs, bet, ja puse mizas vēl ir vesela, tad var mēģināt brūci aizaudzēt, lietojot brūču ziedi. Ja īsina mazos zarus un veic atjaunojošo apgriešanu saulainā, vējainā laikā, kad brūces labi apžūst, tad brūču ziedi var arī neizmantot.
Mēs kokaudzētavā izmantojam itāļu ražojuma līdzekli Arbokol Classic, kas veido elastīgu plēvīti. Laba ir arī brūču ziede Lerāns, kas diemžēl beidzamajā laikā nav pieejama.
Pieredze liecina, ka daudzas brūču ziedes pēc nedēļas vai pāris nedēļām lobās nost – tad veidojas vēl sliktāka situācija, jo apakšā pakļūst mitrums, ielido slimību sporas un veidojas sēņu slimībām labvēlīga vide. Tāpēc labāk lietot līdzekli aerosola veidā, ko var uzklāt plānākā kārtā, kas mazina nolobīšanās iespēju.
Kā alternatīvu gatavojam arī dziedējošu līdzekli paši – no baltas emulsijas vai citas ūdens bāzes un elpojošas krāsas, kurai piejaucam klāt 3% vara preparātu, piemēram, vara sulfātu, un 3–5% PVA līmi, lai labāk turētos. Šī masa izveido elpojošu plēvīti, kurai netiek cauri vēža un citu sēņu sporas. Vecām brūcēm, kas sākušas no malām apaugt, lai nemestos puve, labāk lietot šādu krāsas maisījumu. Tas pasargās arī no atmirušās koksnes trupēšanas.
Brūču ziedi lieto, ja temperatūra ir plusos, bet potziedi vai potvasku var izmantot arī mīnus grādos. Vislabāk kokus apgriezt un brūču ziedi uzklāt sausā un vējainā laikā, lai labi nožūst. Lielākai brūcei pēc nedēļas vai divām, kā arī vajadzības gadījumā pēc mēneša ziedi uzklāj atkārtoti.