Veidošanas brūces
Jā, kad pavasarī pirms pumpuru plaukšanas kokiem atjauno vainagus, arī tā rezultātā rodas brūces. Ne visas sīkākās brūcītes vajag apstrādāt, it sevišķi, ja koku pēc veidošanas smidzināsi ar varu saturošiem preparātiem. Visvairāk sulos grieztās un ar zāģi radītās brūces – no tā iespējams izvairīties, zarus izlaužot. Tāpat, izplēšot jaunos dzinumus, kas sabiezina vainagu un aug uz iekšpusi, tiks būtiski mazināta iespēja bojājuma vietā ieviesties kādam kaitniekam. Vēl labāk, ja jau laikus, vasarā, jaunie viengadīgie dzinumi tiktu izlauzti – tad tie vēl ir īsi un nenobrieduši un rētas ātri sadzīs.
Veidojot augļu koku vainagu regulāri, iespējams izvairīties no apjomīgām brūcēm, un esošajām tad lielāks potenciāls veiksmīgi aizaugt. Savukārt, ķeroties pie ilgstoši nekoptu koku vainagiem, iespējams, zāģējumu brūces būs lielas. Ja to diametrs pārsniegs 5 cm, tās var arī pilnībā neaizaugt. Parasti izzāģētiem zariem sekmīgi aizaug brūces līdz 5–6 cm diametrā, bet – tas var notikt ilgākā laikā.
Kas palīdzēs ātrāk sadzīt?
- Jāveicina brūču iespējami ātrāka apžūšana, jo mitrums sekmē sēņu attīstību. Tamdēļ koki jāveido sausā un saulainā laikā. Ja brūces apžūs 48 stundu laikā, nekādi būtiski papildu bojājumi neradīsies. Saules gaisma, precīzāk, ultravioletais starojums, ir vislabākais dezinfekcijas līdzeklis.
- Kokus nevajadzētu veidot, ja temperatūra ir zem mīnus 10 grādiem, kā arī tad, ja gaidāms, ka auksts laiks atgriezīsies. Tas tāpēc, ka, zaru nogriežot, tiek atsegtas visas tā kārtas, tai skaitā kambijs, kas nodrošina šūnu dalīšanos un brūču aizaugšanu, bet aukstumā šis slānītis var tikt bojāts.
- Ja zarus lauž ziemā vai pavasarī, tad labāk to darīt, kamēr vēl auksts, pirms sulu cirkulācijas.
- Ja veido koku ar šķērēm vai zāģi, ņem vērā, ka vismazāko brūci rada perpendikulārs griezums.
- Tā kā brūcēm svarīgi ļaut apžūt, to apstrādei nav vēlams izmantot eļļas krāsas.