Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Miķelītes ir asteru dzimtas puķes, un to īstais nosaukums ir ziemasteres.
Šķiet, Latvijā miķelītes aug mūžīgi, taču tā īsti nav – no tālās Ziemeļamerikas, kur sastopamas savvaļā, uz Eiropu tās atceļojušas 18. gadsimta sākumā un kopš tā laika ir daudzu dārznieku iecienītas. Pie jaukā nosaukuma miķelītes, iespējams, tikušas, pateicoties vēlajam ziedēšanas laikam, kas iekrīt septembra beigās ap Miķeļdienu. Tiesa, ziemasteres zied ne tikai rudenī, arī pavasarim ir savas šķirnes, bet par tām citreiz.
Rudenī ziedošās ziemasteru šķirnes iedala trijās lielās grupās: Jaunanglijas ziemasteres, Jaunbeļģijas ziemasteres un virsāju ziemasteres (Aster amellus). Populārākās Latvijā ir Jaunanglijas un Jaunbeļģijas ziemasteres.
Citi lasa
Katra miķelīšu šķirne ir savā laikā skaista, katrai ir savas īpatnības un sava ideālā vieta. Ja tomēr pēc kopšanas un pieskatīšanas visas vasaras garumā miķelītes neuzzied, tās, visticamāk, vienkārši nav paguvušas ziedēšanai nobriest. Tā nereti gadās ar šķirnēm, kas ievestas no Vācijas vai Holandes.
Atceries!
Ja arī pirmajā salā ziedošas miķelītes apsalst, pēc tam, atkal iestājoties siltākam laikam, tās saņemas un turpina ziedēt. Maigā rudenī miķelīšu ziedi priecē līdz pat decembrim.
Labākā vieta un augsne
Ziemasteru šķirņu ir ļoti daudz, un visām nebūt nav vajadzīgi identiski augšanas apstākļi, tomēr ir dažas kopīgas lietas, kas jāņem vērā.
Lai arī miķelītes šķiet vienkāršas un prasībās pieticīgas puķes, tās mīl bagātīgu augsni.
Ja tā būs pārlieku smilšaina vai arī mālaina, miķelītes var piemeklēt stublāju vīte; ja augsne būs pārāk mitra vai, tieši pretēji, augšanas periodā mitruma trūks, var veidoties miltrasa. Maija beigās un jūnija sākumā, kad krūms sasparojas un sakuplo, jāseko augsnes mitrumam un, ja nepieciešams, puķes jālaista.
Ja augsne nav barības vielām bagāta, miķelītes biežāk jāmēslo. Savukārt, ja zeme ir gana auglīga, pietiek ar mēslošanu tikai pavasarī. Tad jādod kompleksais pavasara mēslojums, kas satur vairāk slāpekļa. Vasaras vidū miķelītēm būs nepieciešams kālijs un fosfors, kas palīdz nostiprināties saknēm un vēlāk dod spēku ziedēt. Miķelītes var mēslot arī rudenī pirms ziedēšanas – tad īsti vietā būs mēslojums, kura sastāvā ir maz slāpekļa, bet daudz kālija.
Tā kā miķelīšu šķirņu izvēle ir gana plaša, novērtējot dārza augsnes īpašības, var izvēlēties piemērotākās. Ja augsne būs atbilstoša šķirnes prasībām, miķelītes neslimos. Miķelītēm patīk augt saulainā vietā ar vieglu noēnojumu. Ja, piemēram, tām jāuzzied septembrī, augot ēnā, miķelītes var arī nepagūt to izdarīt. Miķelītes var mēģināt audzēt arī podā, bet būs grūti izaudzēt skaistu krūmu, jo tur tām ir par šauru un sarežģīti nodrošināt nepieciešamo mitrumu.
Miķelīšu pavairošana
Ērtāk un vienkāršāk miķelītes pavairot dalot, un vislabāk to darīt pavasarī, jo rudenī augs koncentrējies uz ziedēšanu. Miķelītes jādala arī tad, ja tās saaugušas lielā, biezā krūmā. Pēc cik gadiem tieši tas būtu jādara, grūti pateikt, jo liela nozīme ir augsnei. Bet, ja redzi, ka miķelītes sākušas slikti ziedēt un krūms izveidojies ļoti, ļoti blīvs, pienācis laiks to sadalīt. Pavasarī, kad miķelītes sadzinušas asnus, krūmu izrok, sadala un iestāda atbilstoši sagatavotā augsnē. Pārstādot pavasarī, miķelītēm priekšā ir visa vasara, lai iedzīvotos, sakuplotu un rudenī sāktu ziedēt jaunajā vietā. Tiesa, ja miķelīšu krūmu dārzā ir daudz un rudenī nav atzīmēts, kādas šķirnes un krāsas ir pārstādāmie, pavasarī, iespējams, būs grūti to atcerēties.
Miķelītes var pavairot arī ar spraudeņiem – pavasarī nogriež galotnes un stāda podiņos.
Katrai savs krāšņums
Jaunanglijas ziemasteres (Aster novae-angliae)
Tās izaug pusotra metra garas, ziedēt sāk vēlu – septembra beigās – un turpina līdz pat novembrim; ziediņi ir apmēram trīs četrus centimetrus lieli. Parasti līdz ar uzziedēšanu nokalst miķelīšu apakšējās lapiņas, jo augs visus spēkus ir atdevis ziedēšanai. Jaunanglijas miķelītes var iestādīt aiz augumā mazākām puķēm, piemēram, ziemcietēm, kas piesegs neglītos kātus. Šo miķelīšu priekšrocība, salīdzinot ar citām sugām, ir stipra veselība – parasti tās neslimo ar miltrasu, arī gliemeži tās neuzskata par gana garšīgām.
Aster novae-angliae ‘Barrs Pink’
Augumā ap 150 cm. Lieli rozā ziedi ar dzeltenu vidu. Patīk irdena, trūdvielām bagāta, pietiekami mitra augsne. Labi aug saulainā vietā.
Aster novae-angliae ‘Harrington Pink’
Izaug ap 120 cm augsti ceri. Ziedi lieli, sārti – apkārt bālāki, uz vidu košāki, vidiņā dzelteni. Labi aug auglīgā, drenētā augsnē, saulainā, atklātā vietā.
Jaunbeļģijas ziemasteres (Aster novi-belgii)
Var būt gan 20 centimetru, gan teju pusotra metra garas. Tās it kā ložņā, veidojot starus uz visām pusēm. Arī šīs miķelītes dobē labi iederēsies ziemciešu kompānijā. Jaunbeļģijas ziemasteres, jo īpaši lielziedu un pildītās, ir jutīgākas nekā Jaunanglijas, tām bieži vien piemetas miltrasa vai stublāju vīte. Atkarībā no šķirnes zied no augusta līdz oktobrim.
Aster novi-belgii ‘Rosenwichtel’
Augumā nelielas – vien 40 cm augstas. Tām ir rozīgi violeti, daļēji pildīti ziediņi. Labi aug saulainā vai daļēji noēnotā vietā, vidēji bagātīgā vai bagātīgā, vidējā mitrā augsnē.
Aster novi-belgii ‘Blaue Lagune’
Augstums ap 60–70 cm. Maigi violetzili ziediņi. Mīl saulainu, daļēji noēnotu vietu, vidēji mitru augsni. Piemērota vidēji bagātīga vai bagātīga augsne.
Virsāju ziemasteres (Aster amellus)
Šīm ziemasteru šķirnēm ir plaša auguma gradācija, tās ir izturīgākas nekā Jaunanglijas un Jaunbeļģijas ziemasteres, labāk pacieš sausuma periodus, arī noturīgākas pret miltrasu. Ir izveidotas jaunas virsāju ziemasteru šķirnes, kurām neveidojas miltrasa. Šīs ziemasteres mīl irdenu augsni, bet aug un izplešas daudz lēnāk. Atsevišķu šķirņu virsāju ziemasteres zied jau jūlija beigās, augustā, tātad veselu mēnesi pirms Jaunanglijas miķelītēm.
Aster amellus ‘Rosa Erfüllung’
Augstums – ap 50 cm. Ziedi rozīgi violetā krāsā. Labprāt aug pusēnā. Tāpat kā citām ziemasterēm, nepieciešama vidēji mitra, vidēji bagātīga vai bagātīga augsne.
Aster amellus ‘Grunder’
Augumā garākas – ap 70 cm. Ziedi zili ar nelielu violetā piejaukumu. Patīk augt saulainā, daļēji noēnotā vietā, nepieciešams vidējs mitruma daudzums. Vislabāk derēs vidēji bagātīga vai bagātīga augsne.
Skaistās miķelīšu māsīcas
Ne tik pazīstamas, taču lieliskas puķes ir tā sauktās aderātveida asteres (Aster aderatiodes), kas uzzied augusta beigās un zied visu septembri. Par tām ir vērts atcerēties un iestādīt savā dārzā, ja miķelītes nav izdevies izaudzēt tā, lai tās rudenī krāšņi saziedētu. Šīs noteikti bagātīgi ziedēs vairāku mēnešu garumā. Asterīšu ziedi ir līdzīgi miķelītēm, bet lapojums atšķirīgs. Patīk augt saulainās vietās, kur veido 20–30 centimetru augstu ziedu paklāju.
Ievērības cienīgas ir skaistasteru šķirnes. Tās veido glītu, apmēram metru augstu ceru, zied smalkiem ziediņiem kā miķelītes, taču ziedēšana sākas jau jūlijā un turpinās līdz pat septembra beigām. Un garais ziedēšanas laiks nebūt nav vienīgā skaistasteru priekšrocība, tās nemēdz slimot ar miltrasu.
Aderātveida asteres Harry Schmidt
Izaug līdz 80 centimetru augstumam. Ziediņi gaiši, zilgani violeti. Zied augustā, septembrī un oktobrī. Patīk augt saulē vai pusēnā, vidēji mitrā, vidēji bagātīgā vai bagātīgā augsnē.
Iegrieztā skaistastere Charlotte
Izaug ap 80 centimetru augsta, zied zili violetiem ziediņiem jūnijā, jūlijā, augustā, septembrī. Labi aug saulainā vietā vai pusēnā, vidēji mitrā, vidēji bagātīgā augsnē.
