Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iesaka Una Eglīte, ainavu arhitektūras uzņēmuma JLD ainavu arhitekte.
Manā praksē ikviena dārza plānošana sākas ar tā izpēti un analīzi. Celiņu plānojums koptēlu ietekmē, turklāt ievērojami. Lai taciņas veiksmīgāk integrētu dārzā, jāņem vērā biežākās pārvietošanās trajektorijas.
Jāizvērtē arī tuvākie nākotnes plāni, piemēram, vai nav paredzēts būvēt pirti vai lapeni, uz kuru būs jānokļūst. Tajā pašā laikā ir neapdomīgi ieguldīt laiku un līdzekļus, veidojot takas, kur reti staigā un tās nemaz nav nepieciešamas.
Ja zāliens kaut kur tiek izmīdīts, visdrīzāk tur arī vajag ierīkot celiņu.
Pārmērīgs celiņu daudzums nevajadzīgi sadrumstalos dārzu un lieki sašķels mauriņu. Manuprāt, liela dārza vērtība ir kopts zāliens, un to aizstāt ar takām, kuras izmanto ļoti reti, nebūtu prātīgi.
Pie cietiem seguma materiāliem pieder betona un granīta plāksnes, kā arī visdažādākie bruģakmens segumi. Visbiežāk izmanto betona bruģakmeni, kam ir liela formu, krāsu un virsmu apstrādes izvēle.
Vēl salīdzinoši nesen dominēja tā sauktā bulciņa ar pusapaļu virsmu pelēkā krāsā, bet tagad arvien populārāks kļūst bruģis ar skalotu virsmu un raupju faktūru, kas padara to drošu staigāšanai arī ziemas apstākļos.
Ainavā labi izskatās arī retro bruģis, kas ir speciāli apstrādāts, lai panāktu senlaicīgu izskatu. Tas labi sader ne tikai ar senatnīgu māju, bet arī ar mūsdienīgu ainavu un jaunas ēkas arhitektonisko stilu.
Bruģakmens plusi
+ Liela krāsu, formu un virsmu apstrādes daudzveidība.
+ Iespējams kombinēt dažādus rakstus.
+ Ērts staigāšanai cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
+ Ilgmūžīgs.
Mīnusi
- Krāsa ar laiku saulē izbalo un vairs nav tik izteiksmīga.
- Starpā ieaug sūna vai zāle.
Ņem vērā!
Bruģakmens segums ir ne tikai pelēks, bet arī citās krāsās. To var kombinēt visdažādākajos rakstos, taču svarīgi, lai tas saskan ar mājas arhitektūru. Tāpēc iesaku pamatā izmantot vienu toni un akcentam papildināt ar ne vairāk kā diviem toņiem. Augi labāk izcelsies uz pelēka fona, un pārlieks raibums ar laiku var apnikt.
Bruģēšanas knifi
- Lai cieto segumu ieklātu kvalitatīvi, rūpīgi jāsagatavo pamatne vismaz 30 cm biezumā. Sākumā norok melnzemi, izveido salizturīgo slāni, tad ieklāj šķembas un pēc tam izlīdzinošo slāni.
- Starp materiālu kārtām var ieklāt ģeotekstilu, kas nodrošinās to nesajaukšanos un novērsīs seguma sēšanos. Katru slāni rūpīgi pieblietē, lai neiznēsājas.
- Visbeidzot klāj virsū bruģi, ber smiltis un slauka tā spraugās. Arī bruģi noblietē, lai tas būtu stingrs un neiznēsātos.
- Lai spraugās neaug nezāles, bruģa šuves var aizstāt ar speciālu masu, caur kuru nezāles nespēj izspraukties. Liekā ūdens notecei taciņas ierīko 2–2,5% slīpumā.
- Iebraucamajam ceļam var izmantot gan granti, gan oļus, gan bruģakmens segumu. Gājēju takām bruģakmeni izvēlas 5–6 cm biezu, bet iebraucamajiem ceļiem, lai izturētu slodzi, nepieciešams 8 cm biezs.
Citu kļūdas, no kurām mācīties
- Ieklāj bruģi uz nepietiekami labi sagatavotas pamatnes.
- Veido taciņas, pa kurām reti staigā, un vietās, kur tās nav nepieciešamas.
- Izveido celiņus ar asiem stūriem, kurus bieži vien tāpat apiet, veicot īsāko ceļu.
- Mazā dārziņā aizraujas ar masīvām plāksnēm.
- Izmanto daudzas bruģa krāsas, kas nesaskan ar mājas arhitektūru un vidi.
