Pūpēži tik strauji izauguši lietainā un siltā laika dēļ. Šie pūpēži var izplesties diametrā 50 un vairāk centimetru, bet svars var sasniegt pat desmit kilogramus.
Iedzīvotāji milzu pūpēžus iemūžina fotogrāfijās un tās publicē arī sociālās saziņas vietnē Facebook. Mārupiete Dace Felkere-Fjodorova pļavā ar garu zāli atradusi īpaši iespaidīgu eksemplāru, kura apkārtmērs sasniedzis 165 centimetrus.
Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele, kura izveidojusi Neparasto un ēdamo sēņu TOP 10, atklāj, ka milzu apaļpūpēžus var droši lietot uzturā: “Tas ir ēdams, kamēr iekšpusē stingrs un balts. Ja iekšpuse kaut drusku sāk dzeltēt – tad vairs nē, un kur nu vēl, ja iekšā melna un putoša sporu masa! Tie jāmeklē galvenokārt ārpus meža – pļavās, ganībās, krūmājos, arī dārzos. Skatāmies tik, vai puslīdz tīrā vidē audzis!”
Iespaidīgie pūpēži sajūsmina arī pieredzējušo mikoloģi: “Stāsta, ka tie varot izaugt pat gulošas aitas lielumā. Tik lielu gan neesmu redzējusi, bet futbolbumbas izmērus tie pārsniedz it bieži!”
Milzu apaļpūpēdis ir pats lielākais pūpēdis pasaulē. Aug rudens pusē, parasti no augusta līdz oktobrim, ar barības vielām bagātā augsnē puslīdz atklātās zālainās vietās, piemēram, parkos, dārzos, mežmalās, arī kapsētās.
Mūsdienās Latvijā šie pūpēži sastopami bieži, bet vēl 20.gadsimta beigās tie skaitījās reti sastopama un aizsargājama suga.