Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
12
-
1
-
0
-
2
-
0
-
1
-
1
-
Visbiežāk mājās sastopama mājas pele – dzīvnieciņš sērkociņu kastītes lielumā, kas sver 20 gramu. Savukārt pelēkās žurkas ir augumā lielākas un sver vidēji 300 gramu.
Žurkas klātbūtne mājās ir labāk dzirdama, taču droša pazīme, ka iemitinājusies peļu vai žurku ģimene, ir grauzumi. Tās apgrauž krājumus pagrabos, pārtiku pieliekamajos, mēbeles un durvju stūrus un pat elektrības vai interneta vadus. Par grauzēju klātbūtni liecina arī mēsli. Pelēm tie līdzinās melnām ķimenēm, savukārt žurkām – nelobītām saulespuķu sēklām, aptuveni 1 cm garām, cilindriskas formas.
Lai pele mājās izdzīvotu, tai pietiek ar ēdiena drupačām. Žurkas mitināsies tikai tur, kur pieejams arī ūdens.
Žurkas slāpes remdēs pie pilošiem ūdens krāniem, mājdzīvnieku bļodās vai puķupoda šķīvītī, kurā ir ūdens.
Gan peles, gan žurkas ir teritoriāli dzīvnieki. Ja māja ir neliela, tajā dzīvo ne vairāk kā viena grauzēju ģimene. Turklāt līdzās peles un žurkas nemēdz dzīvot. Ja žurku vai peļu ģimeni izdevies iznīdēt vai padzīt, parasti paiet vairāki mēneši, līdz mājā ieperināsies nākamā grauzēju saime. Taču plašā mājā vai dārzā netraucēti var mitināties arī vairākas peļu un žurku ģimenes.
Ko darīt, lai grauzēji nesāktu dzīvot tavās mājās?
Lai peles vai žurkas neuzturētos mājas tuvumā un izdevīgā brīdī tajā neiekļūtu, svarīgākais ir novērst vietas, kur tās varētu ierīkot midzeņus, vākt krājumus, paslēpties, audzināt jauno paaudzi un nemanītas iziet medībās. Dārzā peles un žurkas slēpjas zālienā, kurmju rakumos, augsnē izraktās alās un krūmājos, lapu un siena kaudzēs.
Savukārt tuvāk mājai tās var mitināties gružu kaudzēs, pirtīs, klētīs, malkas šķūnīšos un pagaļu krāvumos, zem suņu būdām vai koka terasēm. Tās vienmēr centīsies uzturēties tur, kur ēdiens ir viegli pieejams. Kad suns iesnaudīsies, bet viņa bļodiņā būs vēl kas palicis, žurkas nekavējoties dosies ēst. Un, ja būs izdevīgs brīdis, visdrīzāk ieskries arī mājā.
Telpās grauzēji parasti iekļūst pa vaļā atstātām durvīm vai logiem, caur bojātām kanalizācijas caurulēm, lielām ventilācijas lūkām, spraugām un caurumiem sienās.
Parasti žurkas un peles iemitinās pagrabos un ēku pirmajos stāvos. Taču, ja mājas siena ir grubuļaina vai to klāj vīnstīgas, grauzēji var uzrāpties arī uz bēniņiem vai augstākiem logiem. Turklāt žurkas nebaidās lēkt arī no metra augstuma.
Ņem vērā:
- Ja ap māju nebūs kupli saauguši augi, bet vismaz pāris metru plata ar bruģi klāta josla, grauzējiem iekļūšana mājās būs sarežģītāka, jo tiem nebūs, kur paslēpties.
- Ja māju sargā suns, peles un žurkas jutīsies apdraudētas, šķērsojot klaju vietu.
- Suņa bļodiņā jāber tikai tik daudz barības, cik viņš vienā ēdienreizē apēd, nevis vienmēr jātur pilna bļoda.
- Jau laikus jālikvidē caurumi, pa kuriem nelūgtie viesi var ielīst telpās.
- Ja pārtikā redzami grauzumi vai mēsli, tā jāizmet un rūpīgi jānotīra virsma, kur grauzējs ložņājis.
Kādēļ nevajadzētu ar grauzējiem sadzīvot?
No pelēm un žurkām var atbrīvoties vairākos veidos – tās iznīcināt, iznest no mājām vai grauzēju dzīves apstākļus padarīt nepiemērotus un neinteresantus, lai tie māju un dārzu atstātu paši. Visnejaukākās ir situācijas, kad grauzēji ieperinās dubultsienās vai zem grīdas. Šajās vietās peles un žurkas mēdz arī nobeigties. Ko darīt? Sienā vai zem grīdas grauzējam nebūs, ko ēst, tāpēc tas noteikti iznāks medībās. Lai grauzēju noķertu, slazdus vai saindēto ēsmu var nolikt vietās, kur viņš, iespējams, izlīdīs.
Ar pelēm un žurkām sadzīvot nevajag, jo tās var izplatīt infekcijas un pārnēsāt parazītus.
Nepatīkamākās ir situācijas, kad par žurku aiz sienas mājinieki uzzina tikai līdz ar neciešamas smakas parādīšanos. Šajā gadījumā, lai izņemtu beigto žurku un no smakas atbrīvotos, jāizjauc sienas vai grīdas posms. Tad pie viena jāmēģina arī novērst iespēju žurkām iekļūt turpmāk.
Taču Gunārs Zālītis zina stāstīt gadījumu, kad ģimene uzlauzusi vai pusi virtuves, taču pēdīgi mirusī žurka atrasta aiz gāzes plīts, nelielā tukšā nodalījumā, par ko mājinieki pat nenojauta. Remonts ir gana dārgs, un garantijas atrast grauzēju nav. Otrs variants ir vienkārši nogaidīt, kad grauzēja ķermenis dabiski sadalīsies un smaka pēc 2–3 mēnešiem pazudīs.
Kas palīdzēs atbrīvoties no nelūgtajiem viesiem?
- Mājdzīvnieki – kaķis peles medīs gan mājās, gan dārzā, taču cīņā ar žurkām neiesaistīsies. Suns medīs gan peles, gan žurkas. Ja cīņu ar grauzējiem uztic sunim, jārēķinās, ka puķudobes pēc medībām būs izrakņātas.
- Turi pārtiku nepieejamu – noslēgtos traukos. Uz galda neatstāj ēdienu vai ūdeni.
- Būri – kad grauzējs iekļūst būrī, durtiņas aizveras, un tas ārā vairs netiek. Uz būri var vilināt ar speciālo grauzēju ēsmu vai gardiem riekstiem, sēklām, zemesriekstu sviestu. Šādi grauzēju dzīvu var izlaist brīvā dabā.
Klasiskie slazdi – uz koka vai metāla dēlīša atvelk un nostiprina atsperi un uzliek ēsmu. Kad grauzējs sāks ēst, atspere atbrīvosies un grauzējs tiks nosists. Jābūt piesardzīgiem, ja mājās ir mājdzīvnieki vai mazi bērni. Žurku slazds ir gana spēcīgs, lai salauztu cilvēkam pirkstu.
Augstfrekvenču ierīces peļu, žurku un caunu atbaidīšanai darbojas raidot grauzēja ausij nepatīkamus skaņas signālus.
Lamatas vairāku žurku un peļu noķeršanai vienlaikus. Tām ir divas ieejas, pa kurām grauzēji tiek iekšā, bet netiek ārā. Higiēnisks veids, kā noķert žurkas un peles, – atverot vāku, no tām var atbrīvoties nepieskaroties. Piemērotas vistu kūtīm, putnu pastaigu laukumiem un citu dzīvnieku novietnēm, jo nav jālieto inde un nepastāv risks, ka varētu ciest kāds no mājputniem un citiem mājdzīvniekiem.
Metodes, ko labāk neizmantot
Līmslazdi – darbojas līdzīgi kā mušpapīrs: neliels kartona gabaliņš apstrādāts ar spēcīgu līmi. kad žurka vai pele uz tā uzkāpj, tā pielīp. dažkārt grauzējam var aizlipt arī mute, un tas palēnām, mokoties nosmaks vai, cenšoties atbrīvoties, uz slazda atstās tikai kāju vai asti. Ģipša vai cementa pulveris – to sajauc ar barību un novieto pie peļu alām vai ejām. Grauzējs apēdīs barību, kuņģī nonākušais maisījums sacietēs, un grauzējs mirs mokoši.
Kā pareizi izvietot slazdus?
Grauzēju slazdus vispareizāk būtu novietot pie sienas vai aiz mēbeles, kas novietota pāris centimetru atstatus no sienas. Žurkām un pelēm ir slikta redze, tāpēc pārvietojoties tās izmanto ožu un tausti. Tieši sliktās redzes dēļ šie grauzēji telpās staigā gar sienām, kas kalpo kā drošākais orientieris. Tad ir vislielākā iespēja, ka grauzējs atradīs ēsmu, turklāt ēdot jutīsies drošāk. Viena no biežākajām kļūdām ir slazdu nolikt istabas vidū. Baidoties apmaldīties, grauzējs telpas vidū iznāk ļoti reti. Arī dārzā peli veiksmīgāk izdosies noķert tad, ja slazds tiks nolikts mazāk atklātā vietā vai tuvāk žogam, vai pie alas izejas.
Kā pasargāt dārzu no grauzējiem?
- Lielāko kaitējumu grauzēji nodara jaunajiem, sulīgajiem, taču vēl vārgajiem augiem un to dzinumiem pavasara sākumā. Taču krājumus aktīvi vāc arī rudeņos. Uz to īpaši nadzīgas ir žurkas. Cik lielu skādi peles un žurkas nodarīs dārzam, atkarīgs no tā, cik daudz krājumu grauzējs sagatavojis ziemai, cik viegli tas var piekļūt augiem un cik barga ziema gaidāma.
- Lai jau laikus novērstu postījumus pavasarī, egļu, priežu un kadiķu skujas var sabērt alās, iekaplēt zemē vai 2–4 cm biezumā ar tām noklāt augsnes virskārtu.
- Ja, gatavojoties ziemai, augus piesedz ar salmiem, sienu vai lapām, tiem pa vidu ieklāj arī skujkoku – egles, priedes vai kadiķa – zarus. skujas dursies, un grauzējam nebūs patīkami tur veidot migu vai rakņāties.
- Iestādi augus ar grauzējiem nepatīkamu aromātu. Vēl var paspēt iestādīt gan karaliskās fritilārijas (Fritillaria imperialis) sīpolus, gan ziemcietes – piparmētru (Mentha piperita), deviņvīru spēku (Verbascum) un suņumēli (Cynoglossum), no kokaugiem – melno plūškoku (Sambucus nigra) vai sila virsi (Calluna vulgaris). No vasaras puķēm pelēm un žurkām visvairāk netīk samtenes (Tagetes). Atbrīvojot dobes, vecos samteņu cerus var sasmalcināt un ierakt vai iekaplēt augsnē. Līdzīgi arī citu minēto augu lapas un zarus.
- Ultraskaņas atbaidītāji dārzam un pagalmam – efektīvi darbojas teritorijā, kur izplatās skaņa. Taču novērots, ka dažkārt grauzējs pārvietojas uz citu dārza nostūri, kur ultraskaņu nedzird un turpina postījumus.
- Noderēs arī dabiski līdzekļi, kuru aromāts peļu un žurku deguniem nepatīk. Dobēs vai alās var sabērt, sagrieztus ķiplokus, izbārstīt kajennas piparus vai sausus melnās tējas maisiņus.
