Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
KONSULTĒ: ARTIS TAURIŅŠ, Zero Waste Latvija pārstāvis, ARTŪRS JANSONS, Homo ecos vadītājs
Kas ir Zero Waste?
Videi draudzīgā jeb bezatkritumu dzīvesveida būtība ir maksimāli efektīva resursu izmantošana jeb dzīvošana tā, lai radītu iespējami mazāk sadzīves atkritumu. Ideālajā variantā – neradīt tos vispār. Mūsdienās gan tas nav viegli, jo teju katrs pārtikas produkts ir iesaiņots plastikāta iepakojumā un lielveikalos preces ar atlaidi ātri vien nokļūst iepirkuma ratos, daudz nedomājot, cik noderīgas tās būs. Tomēr, ievērojot Zero Waste galvenos stūrakmeņus – samazini, lieto atkārtoti, salabo, pārveido un šķiro pārstrādei –, ikviens savā mājsaimniecībā var ieviest videi draudzīgāku dzīvesveidu, kaut maziem solīšiem.
Citi lasa
Kustības aizsākumi meklējami pagājušā gadsimta 60. gados Amerikas Savienotajās Valstīs, Kalifornijas štata pilsētā Oklendā. Tur ķīmiķis Pols Palmers nodibināja uzņēmumu Zero Waste Systems Inc., kuras misija – atkritumus nevis izmest, bet pārstrādāt un lietot atkal – uzrunāja daudzus pasaulē. Latvijā Zero Waste aktivitātes sākās 2012. gadā, taču plašāku atzinību guvušas pēdējo gadu laikā.
Zero Waste dzīvesveidu ir ērti ieviest gan pilsētniekiem, gan lauku māju saimniekiem neatkarīgi no tā, cik liela ir rocība.
No tērētāja – par taupītāju
Latvijā bezatkritumu dzīvesveids galvenokārt ir uzrunājis gados jaunākus cilvēkus, un aktīvākās tā piekritējas ir sievietes. Zero Waste dzīvesveids dažkārt mēdz biedēt, jo paredz fundamentālas izmaiņas – no bezrūpīga patērētāja jākļūst par cilvēku, kurš taupīs, pārdomās savus pirkumus un saudzēs vai salabos jau esošās lietas, nevis tās vieglu roku izmetīs. Vecāka gadagājuma ļaudis vēl itin labi atceras padomju laikus, kad nebija nedz līdzekļu, nedz iespēju nopirkt visu, ko sirds kāro, un vecās lietas vajadzēja izmantot vairākkārt un labot tik ilgi, kamēr tās saplīsa pavisam. Tolaik tas, ko tagad saucam par videi draudzīga dzīvesveida pamatiem, bija nepieciešamība. Tomēr mūsdienās, kad deficīts veikalos ir vien senas atmiņas, savukārt vides piesārņojums līdz ar labklājību ir samilzusi problēma, lietu otrreizēja izmantošana ir ieguvusi pavisam citu nozīmi. Turklāt Zero Waste dzīvesveidu ir ērti ieviest gan pilsētniekiem, gan lauku māju saimniekiem neatkarīgi no tā, cik liela ir rocība. Ar ko sākt?
1. Atsakies no nevajadzīgā!
Pirmais solis ir atteikšanās no nevajadzīgām lietām jeb rūpīgi pārdomāt gan lielākus, gan pavisam ikdienišķus un spontānus pirkumus, kas vēlāk izrādās gluži nevajadzīgi. To viegli pārbaudīt, uzdodot sev jautājumu, vai tas, ko pirkšu, ir vajadzība vai iegriba? Aizliegt sev pilnīgi visu, ko gribas, nevajag. Tomēr īpaši vajadzētu padomāt par lietām, kuras iesaiņotas plastikāta iepakojumos, kas dabā nesadalās. Īsts Zero Waste entuziasts divreiz apdomās, pirms nopirks kārtējo plastikāta iepakojumā iesaiņoto šokolādi vai ūdeni PET pudelē, ko var aizvietot ar daudzkārt lietojamām nerūsējošā tērauda pudelēm. Tāpat daba novērtēs, ja atteiksies no piena pakām ar plastmasas korķi. Vienmēr būtu vērts apdomāt, vai tiešām saimniecībā vajag jaunākā modeļa virtuves vai dārza tehniku vai televizoru, kamēr vecā ierīce vēl darbojas teicami. Bieži nevajadzīgas lietas uzrodas tieši drēbju skapī, tāpēc praktiski būtu veidot kapsulas garderobi jeb iegādāties tikai limitēta skaita apģērba gabalus un apavus, ko iespējams kombinēt daudzos veidos. Jo vairāk atteiksies no liekiem sadzīves sīkumiem vai lietām, kas iegādātas kādas uzmācīgas reklāmas ietekmē, jo vairāk naudas varēsi ieguldīt tiešām noderīgās un kvalitatīvās lietās.
2. Neesi izšķērdīgs!
Otrs svarīgākais pamatprincips ir samazināšana, kurai ir teju neierobežotas iespējas ikvienā mājsaimniecībā. Noteikti katram ir kas tāds, kas tiek lietots pārlieku izšķērdīgi, taču to samazināt nebūt nav neiespējami. Izslēgta elektrība telpā, kurā neuzturamies, vai papīra dvieļu aizstāšana ar auduma dvieļiem jau būs solis uz dabai draudzīgāku dzīvesveidu. Traukus var mazgāt bļodā vai, ja mājās ir izlietne ar diviem nodalījumiem, vienā nodalījumā traukus var mazgāt, bet otrā skalot. Tā ietaupot ūdeni. Lai samazināšana izdotos veiksmīgāk, lieti noderēs plānošana – pārdomāts iepirkumu saraksts gan aiztaupīs veikalā pavadīto laiku, gan samazinās nevajadzīgu pārtikas preču iegādi, kuras neapēstas nokļūst atkritumos. Iespējams, rūpīgāk plānojot dienas gaitas, ģimenei pietiks ar vienu, nevis divām automašīnām. Ja vasaras sezonā ķeries klāt mājas remontam, lai izvairītos no lielākiem atkritumiem, rūpīgi aprēķini, cik daudz krāsas vai būvmateriālu būs vajadzīgs. Taču, pirms iegādājies kādu jaunu darbarīku, remonta vai dārza tehniku, ko vajadzēs tikai neilgu laiku, apdomā, vai nav iespēja to izīrēt vai aizņemties. Dažkārt laba alternatīva ir arī lietotas lietas.
3. Atbrīvojies no maisiņu sērgas!
Īsta 21. gadsimta sērga ir plastikāta maisiņi, ko veikalos var ņemt neierobežotā daudzumā bez maksas. Taču dārzeņiem un augļiem ar dabisko apvalku vai stingru mizu: sīpoliem, paprikai, burkāniem, gurķiem, banāniem maisiņš nosvēršanai nav nepieciešams. Teju katram mājās atradīsies maiss, kurā salikti citi maisiņi. Pirms dodies uz veikalu, nevajag kautrēties patukšot maisu krājumus un arī pārdevējai pasniegt savu maisiņu, ja preci nepieciešams tajā ielikt. Alternatīva ir papīra vai izturīgie auduma iepirkumu maisi. Taču labākais variants būtu pirkt neiesaiņotus vai sveramus produktus. Tā varēs lietot savu līdzpaņemto iepakojumu un nopirkt tik, cik patiešām ir vajadzīgs. Pateicīgākās vietas, kur iegādāties šādu pārtiku, ir tirgus vai pie vietējiem zemniekiem.
4. Salabo, nevis izmet!
Mantu vairākkārtēja izmantošana, labošana vai atjaunošana. Pirms izmet kādu lietu, vērts apdomāt, vai to patiešām nevar lietot vēlreiz. Varbūt tā noderēs kādam citam vai arī to var salabot. Bet varbūt šķietami nederīgo lietu var pārveidot un piešķirt tai pavisam jaunu funkciju. Piemēram, saldējuma un jogurta plastikāta trauki noderēs ziemas krājumu saldēšanai, bet pārveidota celtniecības materiālu palete var kalpot gan kā puķu statīvs, gan dārza mēbele, nojume, žogs vai, galu galā, labs kurināmais. Dārza lāpstai vai slotai dažkārt vajag tikai nomainīt kātu, vecajam virtuves plauktiņam – pievilkt skrūves un uzklāt jaunu lakas kārtu, lai tas izskatītos kā jauns. Ja vien talkā tiks ņemts radošums un mazliet laika, vecā un nederīgā manta var kļūt par jaunu, unikālu lietu ar pievienoto vērtību.
5. Pirms izmet, sašķiro!
Šķirošana. Jo vairāk atsakies no nevajadzīgām lietām vai izvēlies pārstrādājamu iepakojumu, jo mazāk būs šķirojamo atkritumu. Lauku saimniecībās un privātmājās atkritumu šķirošana ir ierasta lieta – papīrs nonāk krāsnī, dārzeņu mizas – kompostā, bet neliels daudzums kopējā atkritumu tvertnē. Turklāt lauku mājās un privātmājās pilsētā kompostēšanas iespējas ir ļoti plašas. Taču pilsētās nav iespējas izmest bioloģiskos atkritumus. Ja tie nokļūst kopīgajā atkritumu tvertnē, vēlāk tos izšķirot ir ļoti sarežģīti. Savukārt ne visi plastmasas atkritumi ir pārstrādājami, pat ja tie šķiroti, tajā skaitā mazie plastmasas maisiņi. Latvijā līdz pārstrādei nonāk tikai 27% sadzīves atkritumu, taču Eiropas Savienības regulas paredz, ka līdz 2020. gadam šim apjomam jāpieaug līdz 50% no visiem sadzīves atkritumiem. Lai veicinātu pārstrādi, plānots, ka straujāk varētu augt dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu. Jo vairāk sadzīves atkritumu, jo vairāk jāmaksā. Aizvien biežāk tiek runāts par cirkulārās ekonomikas izveidi, kas iet roku rokā ar Zero Waste būtību – veicināt resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kas veido arī bioekonomikas pamatu.
Apglabāšana jeb izmešana pēc Zero Waste pamatprincipiem ir nevēlamākais, un ar laiku no tās vajadzētu atteikties vispār. Ja veido kompostu, to var aprakt zemē, nenodarot nekādu ļaunumu videi, taču tas nekādā gadījumā nav ieteicams ar cita veida atkritumiem.
Pieredzes stāsti
Iesaka ARTŪRS JANSONS
Bokaši komposts
Der pārtikas atkritumiem: gaļai, zivīm, maizei, kafijas un tējas biezumiem, dārzeņu mizām un kaceniem. Kompostēšana notiek slēgtā traukā anaerobos apstākļos jeb vidē bez skābekļa, izmantojot speciālās pienskābās rūgšanas baktērijas. Baktērijas fermentē vidi un veido marinētus pārtikas atkritumus, kuri, nonākot dārza kompostā, ļoti ātri sadalās. Var kompostēt telpās, taču nepieciešama vieta, kur to nolikt un pēc tam aprakt, – puķu dobē vai dārza kompostā. Četru cilvēku ģimene vienu kasti piepilda aptuveni divu nedēļu laikā. Atverot jūtams ieskābuša piena aromāts.
Nepieciešams bokaši kompostēšanas komplekts: divas kastes, katras tilpums aptuveni 8 litri, speciālās kompostēšanas baktērijas. Viens kilograms maksā aptuveni 12 eiro un ar to pietiek aptuveni 2 mēnešiem. Komplekta cena ap 100 eiro. Var pasūtīt tikai ārzemju interneta veikalos. Ja vēlies ietaupīt un nebaidies eksperimentēt, kompostu var veidot noslēgtā spainī, bet mikroorganismu preparātu iegūt, raudzējot rīsu ūdeni.
Kā kompostēt ar Bokaši komplektu?
1. Bokaši komplekts – divi slēgti trauki, divi sietiņi, speciālās pienskābās rūgšanas baktērijas.
2. Lai šķidrums no komposta jeb digestāts, ko dēvē arī par bokaši tēju, nesamērcētu atkritumus, tas palaikam jānolej pa traukā iestrādāto krānu. Atšķaidot attiecībā 1:10, digestātu var izmantot augu laistīšanai.
3.Traukā ievieto sietiņu, kas atdala kompostu no digestāta.
4. Rūgšanas baktērijas savu darbu paveiks 14 dienu laikā, izveidojot komposta sagatavi ar ne pārāk pievilcīgu izskatu un aromātu.
5. Uz sietiņa uzber 20 līdz 40 gramus rūgšanas baktēriju.
6. Pamīšus kārtās liek rūgšanas baktērijas un pārtikas atkritumus, kamēr trauks ir piepildījies.
7. Pēdējo pārtikas atkritumu kārtu bagātīgi nober ar rūgšanas baktērijām tā, lai atkritumi nav redzami.
8. Piepildīto trauku novieto siltā vietā un never vaļā divas nedēļas, kamēr atkritumi pārstrādājas.
Iesaka ANITRA TOOMA, vides žurnāliste, Zero Waste aktīviste kopš 2008. gada
Kā izvairīties no plastmasas jūras
Pirms 10 gadiem redzēju televīzijas sižetu par sievieti, kura protestēja, ka atkritumu apsaimniekotājs liek viņai maksāt par atkritumu izvešanu, kaut to nemaz nav, jo papīrs tiek sadedzināts kamīnā, bet plastmasu dedzina dārzā, kas mani šokēja – tā ir apkārtējo indēšana. Taču nolēmu veikt eksperimentu, kā ir dzīvot, neradot atkritumus. Tolaik dzīvoju Rīgā, blakus Āgenskalna tirgum. Sāku ņemt līdzi grozu, kurā saliku burkas un maisiņus. Tirgū var iegādāties tik daudz produktu bez iepakojuma, taču jābūt veiklam, lai laikus pateiktu, ka maisiņā nopirkto nevajadzēs likt. Ja uz tirgu jābrauc ar mašīnu, degvielas tērēšana var būt videi kaitīgāka nekā pāris iepakojumu. Pašlaik dzīvoju Babītē un iepērkos piemājas veikalā. Pārdevējas ir atsaucīgas un ļauj produktus likt savos iepakojumos. Man ir caurspīdīgu aizkaru maisiņš, kurā likt dārzeņus un augļus, plastikāta saldējuma trauciņš un caurspīdīgs zivju trauciņš ar vāku, kurā likt salātus.
Ja sanācis nopirkt par daudz ēdiena, neeju uz veikalu, kamēr to visu neapēdu.
Ja aizmirsīsim mājās atslēgas, telefonu vai maku, tā būs traģēdija. Tāpat jāiemācās somā vienmēr ielikt maisiņu. Es izmantoju auduma maisu un maisiņu, kas gatavots no veca lietussarga. Tie aizņem maz vietas un ir izturīgi. Lielākus pirkumus salieku jūrmalā atrastā plastmasas kastē. Ja sanācis nopirkt par daudz ēdiena, neeju uz veikalu, kamēr to visu neapēdu. Ja aizmirstu maisiņu, iepirkumus nesu rokās. Tas ir ļoti neparocīgi, un tā es sevi audzinu. No plastmasas jūras veikalos pavisam izvairīties nevar, piemēram, piena un maizes iepakojumi ir neizbēgami.
Ir tik daudz rokdarbnieču, kuras no veciem audumiem veido paklājus. Jaunās māmiņas bērnu drēbes un rotaļlietas nevis izmet, bet mainās ar tām. Latvijā videi draudzīgi cilvēki ir arī ārpus zaļā burbuļa, kurā dzīvo vides aktīvisti.
Anita iesaka – ievies arī savā ikdienā
Mainies ar lietām – apmainies vai atdod draugiem apavus, apģērbu, bižutēriju, ko pats vairs nevalkā.
Ūdeni taupi un lieto vairākkārt – tīrot zobus, netecini ūdeni. Rokas un seju mazgā bļodā. Dušā var mazgāties, stāvot bļodā, – ūdens satecēs bļodā, un to var izmantot tualetē.
Izslēdz apkuri – ja mājās ir elektriskā apkure, to var izslēgt istabās, kurās neuzturies, nakts laikā un stundu pirms iziešanas no mājas.
Trauku un citi mazgāšanas līdzekļi – mazgājamo līdzekli aizstāj ar karstu ūdeni un sinepju pulveri. Mazgāšanai noder arī soda un etiķis. Šampūnu var atšķaidīt ar ūdeni.
Trauku dvieļi, lupatiņas un priekšauti – var izmantot vecus audumus, flaneļa kreklus vai T kreklus. Lietojot priekšautu, retāk būs jāmazgā drēbes.
Mazs ledusskapis – ierobežos vēlmi pirkt daudz nevajadzīgas pārtikas un ietaupīs elektrību.
Labo sadzīves tehniku – ja saplīst ledusskapis vai boilers, noskaidro, vai to nevar salabot, apmainot vai notīrot vien kādu detaļu.
Komposta maisiņš – turi to virtuvē pie izlietnes. Līdz izmešanai var glabāt saldētavā. Ja atdala pūstošus atkritumus, atkritumu tvertne vasarā nesmirdēs.
