Drosmīgās dālijas zied un nežēlojas, ka vasara galā

Ir bijuši gadi, kad vēl 23. oktobrī griežu ziedus, lai vestu uz Āgenskalna tirgu. Pēdējā laikā rudeņi ir silti. Bet tad uznāk viens blieziens, un visas dālijas pagalam. Viena auksta nakts – tikai viena! –, un dālijas uzreiz nokar galvas un nolaiž lapas.

Ja sals uznāk ļoti īslaicīgi – gaisa temperatūra var uz pusstundu nokristies līdz pat mīnus četriem grādiem –, tad vēl nekas slikts nenotiks. Bet, ja būs kaut vai mīnus viens un visu nakti, tad gan ar dālijām ir cauri. Lai nu ko, salu visādi citādi šīs izturīgās puķes necieš.

Ko iesākt? Vienu ceru pie mājas vai mazu dobīti ar dālijām vēl var pirms sala apsegt (liels papīrs ir labāks par agrotīklu!), var smidzināt ar laistītāju visu nakti (tad dālijas pārklāj ledus kartiņa, taču atkūstot tām nebūs ne vainas), var salikt dūmu sveces.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Drukātā prese

Jubilejas svinībās paziņo, ka jubilārs ir miris… Skumja ziņa «Rīgas Laiks» lasītājiem

Katrīna Jaunslaviete-Ķipure

Māja

Vai drīkst vākt malku valsts mežā?

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Par norakšanu

Tā ir otra rūpe rudenī…

Ja laiks iegrozās silts un sauss, dālijas, protams, lai turpina ziedēt kaut visu oktobrī. Turpretim, ja rudens ir lietains un slapjš, ar rakšanu ļoti kavēties nevajag – pēc 5. oktobra var sākt rakt arī ziedošas, salnas pat nesagaidot, lai gumi nesāktu pūt un neieviestos slimības.

Kad dālijas nokož salnas, lai vēl nedēļu tās paliek dārzā ar visiem apsalušajiem lakstiem. Jā, dārza skatu tie nedaiļos, tomēr, ja gribi iegūt ziemcietīgus gumus, ir jāpaciešas – esot zemē, to miza nobriedīs. Turklāt, ja vēlreiz uznāk sals, stublāji pasargās augsni un dāliju gumus no sasalšanas. Daži audzētāji tās tur dārza tik ilgi, līdz aukstums zemes virskārtā veido cietu garoziņu, un tikai tad gumus norok.

Tā var darīt, ja ir pāris ceru. Ieguvums – mazāku laiku dālijas gumi būs jāglabā.

Sublājus nogriez īsi pirms gumu izrakšanas. Atstāj tikai sprīdi garus rokturus, aiz kuriem gumus ērtāk izcelt no zemes. Jārok līdzīgi kā kartupeļi – ar dārza dakšām vai lāpstu. Labāk gumus nemazgāt. Tomēr, ja tos rok dubļainā laikā, tad gan apķepušos gumus ar spēcīgu ūdens strūklu nomazgā un diennakti apžāvē siltā telpā virs 9 grādiem. Tikai ne pie plīts vai mūrīša! Pirms novietošanas glabāties būtu labi mazgātos gumus pārkaisīt ar sauso trihodermīnu vai pelniem.

Arī ja gumus nemazgā, tie ir jāapžāvē. Siltā laikā var paturēt saulītē vai siltumnīcā. Ja stāds izaudzis milzīgs, ar daudziem gumiem, to ieteicams uzreiz sadalīt uz pusēm vai vairākās daļās, lai tas varētu labāk apžūt.

Kad gumi apžuvuši – smiltis ap tiem ir sausas un viegli nobirst –, tad liek glabāties. Pirms tam stublājus nogriež pavisam īsus – gandrīz līdz pašiem gumiem. Sīkās saknītes vieni apgriež, citi ne, jo tā ir lieka brūce, pa kuru var iekļūt infekcija. Ja griež, tad gumus vajadzētu apstrādāt ar sauso trihodermīnu.

Kā glabāt ziemā?

Svarīgi, lai telpā, kur gumi pārlaidīs ziemu, gaisa temperatūra nenokristos zem nulles (optimāli būtu plus 5–8 grādi) un lai būtu pareizais mitrums. Ja telpā gaiss izradīsies par sausu, gumi izžūs; ja par mitru – sāks pelēt un pūt.

Nevajag gumus pa ziemu turēt mitrā un siltā telpā!

Tāpēc visdrošākais, reālākais un vienkāršākais variants ir gumus ietīt avīzē, kas uztur vienmērīgu mikroklimatu ap gumu, un salikt kastē. Ja telpa ir sausa un silta, virs 10 grādiem, tad gumi tāpat jāietin avīzēs un glabāšanai jāizmanto slēgtas kastes vai plēves maisi ar ventilācijas caurumiem. Var arī katru ietīto gumu ielikt plēves maisiņā – tikai gals lai paliek vaļā.

Dāliju audzēšanas nianses

• Patīk silta, saulaina vieta.
• Vienlīdz veiksmīgi var audzēt gan vieglās smilšmāla, gan smagās mālsmilts augsnēs.
• Ja augsnē iestrādā sadalījušos kūtsmēslus, tad ar slāpekļa mēslojumu jāuzmanās, jo dālijas var viegli pārmēslot, un tad būs daudz lapu un maz ziedu.
• Ja izmanto minerālmēslus, tad komplekso mēslojumu ar nelielu slāpekļa daudzumu iestrādā augsnē, bet, kad veidojas pirmie ziedpumpuri, dālijām iedod papildmēslojumu – kalcija nitrātu vai kalcija nitrātu ar bora piedevu.
• Skābā augsnē augušai dālijai augums būs zemāks, ziedu skaits cerā mazāks un ziemā gumi sliktāk ziemos. Optimāla augsnes reakcija ir pH 6,5–7,5. Tāpēc, kad gumus stāda, var katram pabērt sauju dolomītmiltu.
• Optimālais gumu stādīšanas laiks ir ap 10. maiju, kad salnām vairs nevajadzētu būt. Bet – kas to lai zina?… Citādi varētu stādīt pat aprīļa beigās, ja augsne iesilusi. Agri ziedošajām šķirnēm pēdējās stādīšanas termiņš ir pat jūlija sākums.
• Dālijas ar violetiem vai rozā ziediem, kam ir balti ziedlapiņu gali, labāk stādīt viegli noēnotā vietā, lai baltie ziedu gali neapdeg.
• Kad jaunajam dzinumam izauguši divi pāri lapu, virs tiem nolauz galotnīti, lai veidojas vairāk sānu dzinumu un būtu kuplāks cers. Sāndzinumu galos parasti veidojas divi vai trīs pumpuri. Tālāk var darīt divējādi. Abus sānu pumpurus atstāj, bet centrālo izlauz. Vai otrādi – centrālo atstāj, bet abus malējos izknieb. Šādi veidotam ceram ziedu būs nedaudz mazāk, toties visi ļoti skaisti. Tas attiecas uz jebkuru dāliju – gan pomponiem, gan lodveida, gan apkakļu un lielajiem šķīvjiem. Iesācējiem parasti ir žēl lauzt galotni, bet pamēģini – ir tā vērts!    
• Vasarā un rudenī pievērs uzmanību, vai kāds cers nav šķirnei netipiski maza auguma, ar gaišākām, sačokurotām lapām. Tas, iespējams, liecina par mozaīkas vīrusa slimību. Šāds cers būtu bez žēlastības jārok laukā pirms pārējiem un ar visiem lakstiem un gumiem jāmet ugunskurā vai jāierok zemē.

Ieskats Aivara Baroniņa šķirņu izlasē:

• ‘SANTA’. Autors Aivars Baroniņš. Zieda lielums 12 cm, augstums 80 cm. «Laba šķirne, ziedīga. Izcili stāv vāzē. Koša un pamanāma.»



• ‘ICE CRYSTAL’. Jaunums! Skaisti balts, liels zieds, augstums 90–120 cm.
• ‘HARVEY COOP’. Arī jaunums! Interesanta krāsa, liels zieds – 25 cm. Augstums 120 cm.
• ‘SMALL WELD’. Balts pompons. «Nav jauna šķirne, bet Latvijā tā vēl nav bijusi – tātad mums jaunums.» Zieda lielums 6 cm, augstums  110 cm.



• ‘AC KAHUNA’. Dekoratīvā dālija. Jaunums! «Traki ziedīga, un krāsa arī superīga – biešu vai vīna sarkana. Liela izmēra zieds (20–25 cm diametrā) un ar sašķeltām ziedlapiņām. Tādu pasaulē nav daudz. Radījis Grīnvejs 2011. gadā.» Cera augstums 90–120 cm.
• ‘MANOR JAYNE’. Jaunums! ASV, 2016. gads. Tumši sarkana, ziedlapiņas šķeltas. Zieda lielums 16 cm, augstums 110 cm.
• ‘CARMEN ALEXANDRA’. ASV, 2009. gads. Zieda diametrs 10–15 cm, cera augstums 90–120 cm. «Dikti ziedīga. Vāzē liekama, ilgi turas.»



• ‘WYN’S FARMER JOHN’. Skaisti bēšīgi balta. Zieda lielums 22 cm, augstums – 100 cm. «Diezgan kaprīza  – problēmas ar vairošanos.»
• ‘WISLA’. Mazi, sārti rozā pomponiņi. Čeha Vaclavika šķirne, 2002. gads. Augstums 120 cm, zieda lielums 6 cm. «Laba.»



• ‘Sančo’. Ritas Zaļās šķirne ar tumši sarkanam lapām, 2016. gads. 15–17 cm liels zieds, cera augstums 170 cm. «Efektīga, ilgi stāv vāzē.»
• ‘LEILA SAVANNA ROSE’. Cera augstums 100 cm. «Vāzē stāv tikai pāris dienu, taču interesanta forma, kas uzreiz iekrīt acīs. Maliņa katrai ziedlapiņai uzliekta uz augšu un apvilkta ar tumši violetu svītriņu.»



• ‘HELGA’. Aivara Baroniņa šķirne. Zieda lielums 12 cm, augstums 130 cm. «Akurāta. Vāzē stāv nedēļu un ilgāk. Agnis Ābele audzē grieztajiem ziediem. Tas vien jau liecina par šķirni, jo izvēles ziņā viņš ir kaprīzs.»



• ‘WYN’S MAUVE MIST’. «Ļoti laba šķirne. Šādu gigantisku kaktusa grupas dāliju nav daudz, zieda diametrs 22 cm. Kad dārzā tāds riktīgi rozā uzzied, nevar nepamanīt!»
• ‘LEONTĪNE’.  Autors Aivars Baroniņš. Zieda lielums 12 cm, cera augstums 110 cm. «Pavisam jauna dālija, tā manai mammītei par godu. Laba šķirne. Tas nozīmē, ka ļoti ziedīga, ilgi stāv vāzē, labi vairojas, kārtīgs zieds. Sāk ziedēt agri. Vienīgi… kas notiks ar gumiem, ja ir tik daudz ziedu? Varbūt tie būs sīkāki.»
• ‘KAROLINKA’. Agri ziedoša, augstums 150 cm, zieda diametrs 12–15 cm. «Patiesībā tas ir austrieša Petera Hanhofera hibrīds, bet vārdu devis poļu kolekcionārs Staņislavs Lipins. Viņi abi ir labi draugi. Peters iedeva Staņislavam savu jauno dāliju bez vārda. Es saprotu, kāpēc. Jo zieds ir ieslēpies starp lapām un pēc kvalitātes standartiem īsti neatbilst. Taču pats zieds ir traki smuks – kā ūdensroze un vēl tik īpatnējā krāsā! Rezultātā Peters pārāk ilgi domāja, un Staņislavs ņēma un iedeva šai dālijai šķirnes nosaukumu ‘Karolinka’. Tad viņi par šādu joku sastrīdējās un pēc tam izlīga. Vārds palika.»
• ‘RYCE RYECCHOFT LAURA’.  Dzeltena lode. Angļu šķirne.



• ‘VODOGRAY SPORT’. Gaiši violets lodveida zieds ar īpatnēji sarullētām ziedlapiņām, diametrs 10 cm. Krūma augstums 100 cm. «Ļoti interesanta vēsture. Šo dāliju man atsūtīja kolēģis no Ukrainas kā ‘Vodogray’. Uzreiz jau pirmajā gadā tā kļuva ļoti populāra, es labi viņu patirgoju, zinādams, ka apsolīja atsūtīt vēl. Gumus arī atsūtīja, bet… Pēc apraksta tonis atbilst, forma līdzīga, bet ne tāda – izrādās, ka tas gums ir ņēmis un nosportojis! Es nosaukumam pieliku klāt vardu Sport. Jautājums, kurš ir šķirnes autors: selekcionārs, kuram nebija šādas dālijas, kamēr neaizsūtīju, vai mana?»



• ‘HOLLYL ICARUS’.  Oranžīgi dzeltens liels zieds, ASV šķirne.



• ‘BLYTON SOFTER GLEAM’. Selekcionēta Lielbritānijā, 2002. gads. Zieds dzeltens ar bronzas tonējumu, lodveida, diametrs 10 cm. Cera augstums 140 cm. Bagātīgi zied.



• ‘CORNEL’. Radīta Nīderlandē, 1994. gads. Perfektas bumbas forma, tumši sarkani ziedi līdz 10 cm diametrā. Spēcīgi, taisni, gari ziedkāti. Ļoti labi stāv vāzē. Cera augstums 90–120 cm.
• ‘Rozā Lietus’. Aivara Baroniņa šķirne. «Tiešām laba. Ārkārtīgi ziedīga. Nebūtu griezta, vispār būtu ziedu jūra! Kā dabūja nosaukumu? Šī dālija bija iestādīta lauka malā, vēl bez vārda. Lietus līst, es sēžu mašīnā, klausos radio, un tur sāk dziedāt: Rozā lietus šodien līst, mana pasaule atmiņās slīkst… O, šķirnes nosaukums gatavs! Bet tas interesantākais ir turpinājums. Skatos, mans draugs, Vācijas latvietis, dāliju kolekcionārs un audzētājs, šo šķirni ieliecis savā katalogā: ‘Rozā Lietus’, selekcionāre Ainas Bērzate. Zvanu: «Tu neesi kļūdījies?» – «Nē, Ainas Bērzates.» Satieku Ainu: «Tev arī ir ‘Rozā Lietus’?» Izrādās, viņas stāsts mats matā ir manējais: «Sēžu pie mājas, klausos radio, un tur dzied: Rozā lietus šodien līst…»
• ‘HONKY’. Reģistrēta 1985. gadā, radījis selekcionārs Hemmets Jaunzēlandē. Zieda diametrs 8 cm. «Faktiski labāka baltā lode pasaulē vēl nav radīta. Citi viņu kritizē, taču – ir jāzina, kā to audzēt! Proti, nedrīkst būt vairāk ziediem par optimālo daudzumus. Ja ļauj ļoti saziedēt, tad uzreiz kāti kļūst tievi un ļumīgi. Tāpēc visu laiku ziedi nežēlīgi jāapgriež. Ja to zina un dara, tad šķirne ir lieliska.»
• ‘UMPQUA DELIGHT’. Liels, dzeltens zieds, bet – tikai dārzam, ne vāzei. Radīta 1958. gadā ASV.
• ‘KAISER WILHELM’. Mantojums no 1881. gada, autors Dēgens. «Vai šīs šķirnes zieds ir tieši tāds pats kā pirms teju 140 gadiem, es nezinu, bet vācieši ar to lepojas. Ja kādam gribas stāstu par dāliju, te tas ir! Bet dāliju gurmāniem šī šķirne vairs nav pārsteigums. Zieds lodveida, vidū pumpa. Reizēm ļoti dekoratīva, citreiz pievils, tāpēc mūsdienu kvalitātes etalonam neatbilst. Bet principā šķirnei nekāda vaina.»



• ‘TAHOMA SARAH B’. Rozā lode. Zieda lielums 5–6,5 cm diametrā, cera augstums 120 cm. 2011. gada šķirne, ASV.



• ‘PĒRĻU ZVEJNIEKS’. Vidēja augstuma lodveida dālija. Selekcionāre Aina Bērzate. Var teikt – klasika. «Ļoti īpatnēja dālija, kas var būt ārkārtīgi skaista un var būt ļoti pelēka. Un biežāk tā arī notiek. Diezgan neprognozējami – mazliet atkarīgs arī no kopšana un pareizas agrotehnikas, jo, lai šī dālija dabūtu skaisto perlamutru uz ziedlapiņām, jābūt pietiekami daudz saulainām dienām. Bet, ja perlamutra nav, tad nav un nebūs.»
• ‘TISA’. Čehu selekcionāra Vaclavina šķirne. Viens no labākajiem mazajiem, melnajiem pomponiem. Patīk saule – jo saulaināks laiks, jo tumšāki ziedi. Cera augstums 110 cm, zieda diametrs 5 cm, izcili stāv vāzē.

3 iemesli, kāpēc tieši dālijas?

1. Krāsām bagātas, ļoti dažādas un dekoratīvas.
2. Ilgs ziedēšanas laiks.
3. Viegli audzējamas, atskaitot gumu norakšanu un glabāšanu.