Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai augsne tīra
Tiklīdz ēkas rekonstrukcija pabeigta, vari ķerties pie zemes attīrīšanas. Lielgabarīta būvgruži nav lietojami dārza un teritorijas iekārtošanai, ja nu vienīgi kādas lielas bedres aizbēršanai, virsū uzberot zemi 50–60 cm biezā slānī. Tad varēs iestādīt arī kokus.
Vienu vai dažus akmeņus ceļa pamatnes apakšā var atstāt, taču izmantot veselu kaudzi nebūs praktiski, jo to būs grūti iestrādāt. Lielgabarīta būvgruži traucēs veidot dobes, celiņu pamatni un tamlīdzīgi. Nevajadzētu iekrist arī uz piedāvājumiem pa lēto atvest kravu vecu ķieģeļu iebraucamā ceļa vietas uzbēršanai, jo tos izlīdzināt būs gandrīz neiespējami, pat ar traktoru. Beigās priecīgs būs tikai būvgružu piedāvātājs, jo būs ļoti izdevīgi ticis vaļā no problēmas.
Visgrūtāk augsni attīrīt no stikliem un sīkiem būvgružiem. Pastāv trīs iespējas:
- Augsnes sijāšana. Pierīgas robežās tas varētu būt ekonomiski puslīdz izdevīgs risinājums, bet lauku rajonos pārāk dārgs. Tomēr sīkie stikla un akmens šķembu gabaliņi tik un tā paliks, un pēc lietus tos varēs redzēt līdz pat brīdim, kamēr ieaugs zālienā. Pa zālīti būs bīstami staigāt ar basām kājām. Bet dobēs stikla gabaliņi vīdēs vienmēr, ja vien tās neapbērs ar mulču.
- Ja ierīko zālienu un augsne ir laba, tikai ar stikla gabaliem un akmentiņiem, tad nostumj 5–10 cm augsnes virskārtas, aizved prom un uzber apmēram tikpat biezu tīras melnzemes kārtu.
- Ja gruntsgabala līmenis atļauj, uzber virsū labu, tīru melnzemi vismaz 15 centimetru biezumā.
Ja, sakopjot augsni, vienlaikus rodas vēlēšanās atbrīvoties arī no veciem kokiem, tad ideālajā variantā tos vajadzētu likvidēt ar visām saknēm un celmiem. Kokus var izmantot malkai vai mākslai, bet zarus šķeldot un šķeldu izmantot dārzā kā mulčējamo materiālu.
Sāc ar augsnes analīzēm!
Kad būvgruži aizvākti, atkarībā no paredzēto stādījumu veida atliek pievest auglīgo augsni, izlīdzināt un ierīkot dobes. Taču vispirms iesaku veikt augsnes analīzes. Ja teritorija bijusi piesārņota, vēlams nepažēlot naudu iespējami pilnīgākām analīzēm, lai noteiktu arī augsnē esošos mikroelementus, organiskos savienojumus un citas vielas.
Šim nolūkam paņem augsnes paraugus no vairākām vietām pa 0,5–1 kg, iefasē un nogādā Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas laboratorijā vai citviet, kur veic šādas analīzes. Ja pašiem nav zināšanu, analīžu rezultātus izskaidros speciālists – dārzkopis vai agronoms.
Cik daudz būtu vēlams paaugstināt augsnes līmeni, nosaka teritorijas izvietojums, ēkas, ceļi, laukumi, sēta. Nepieciešamais auglīgās augsnes slāņa biezums atkarīgs no tā, ko tajā paredzēts stādīt. Zālienam vajag ne mazāk kā 15 centimetru, bet dārzeņu un dekoratīvo augu stādījumiem – 40–60 centimetru labas augsnes. Jo lielākus augus plānots stādīt, jo vairāk augsnes tiem nepieciešams.
Ne viss ir slikts
Smalkas, viendabīgas frakcijas būvgružus (0,5–8 cm) – akmeņus un šķembas, betonu, ķieģeļus, sienu blokus, kaļķa javu, apmetuma gabalus, smiltis un granti – var izmantot teritorijas līdzināšanai, kā pamatni celiņiem vai laukumiem, reljefa pacelšanai, uzbērumu veidošanai. Šie ir minerālas izcelsmes materiāli, kas uzlabos augsnes struktūru, padarīs to poraināku. Augsnē būs labāka drenāža, tiks veicināta gaisa apmaiņa, izdalīsies augiem nepieciešamais kalcijs un citas minerālvielas. Mazināsies augsnes skābums, taču, ja pH jau ir 7–8, tad gan šie materiāli nenāks par labu.
Būvgružus var sadrupināt ar speciāliem aparātiem būvgružu pieņemšanas laukumā, taču mājas apstākļos tas gan nav iespējams.
Pieredze
- ANSIS BIRZNIEKS, ainavu tehniķis, dārzu mākslas uzņēmuma Galantus vadītājs: Izmantojam vēlreiz, ja vien iespējams
– Vai atstāt dārzā būvgružus, atkarīgs no to veida un apjoma. Ar tiem var aizbērt ieplakas, bedres un, ja nepieciešams, paaugstināt gruntsgabalu. Nelielu daudzumu var sastumt kopā un izveidot pauguru. Taču tai nevajadzētu būt vienkārši čupai, ko apliek ar akmeņiem un uzskata par skaistu akmeņdārzu.
Es pats savā dārzā būvgružus neatstātu. Stādot augus uz būvgružiem, var rasties problēmas, jo tajos ātri pazūd mitrums un barības vielas. Svarīgi, ko un cik daudz tiem bērsim virsū. Nereti esmu piedzīvojis gadījumus, kad, veicot kontrolrakumu, lai pārbaudītu, kāpēc augi slikti aug, izrādās, ka kādus 20 cm zem tiem ir būvgruži.
Ja tie sastāv no lieliem betona blokiem, jautājums, vai tos izdosies pietiekami labi sablīvēt, lai augsne nesēstos un dārzs būtu līdzens. Turklāt varbūt tur, kur tagad ir zāliens, vēlāk gribēšu iestādīt kokus, un tas būs problemātiski, jo uzrakšos būvgružiem.
Ja augsne ir piesārņota ar svešķermeņiem, piemēram, koka gabaliem, ķieģeļiem, akmeņiem, stikliem, vispareizāk būtu to izrakt un sijāt.
Ja tev ir 50 m3 it kā nosacītu atkritumu, beigās var izrādīties, ka ir 45 m3 labas augsnes un tikai 5 m3 patiešām atkritumi, kurus vajag aizvest un utilizēt. Mēs, ierīkojot dārzus, cik vien iespējams, cenšamies neko lieki nevest uz izgāztuvi, lai nepalielinātos atkritumu apjoms un vides piesārņojums. Tiesa, tas gan dažkārt sanāk dārgāk nekā būvgružus aizvest un utilizēt.
Taču, atjaunojot vecu dārzu, padomju laika bruģi vai celiņu plāksnes neuzskatu par atkritumiem. Ja ir vēlme, lai apstādījumi neizskatītos kā jauni, šim materiālam dodam otru dzīvi, piemēram, veidojot taciņas vai dekoratīvas sieniņas.
