- Ogu krūmiem raža jau novākta, tāpēc šobrīd, ja laiks atļauj, vari izgriezt stipri nolīkušos, ielauztos vai bojātos zarus.
- Parastajām avenēm pēc ražas novākšanas vēlams noražojušos dzinumus izgriezt pēc iespējas ātrāk, tā samazinot slimības izplatību.
- Augļu kokiem, ja nav veikta augļaizmetņu retināšana, iespējams, būs lielāki vainaga bojājumi (aplauzti vai izlauzti zari). Tie būtu jāizgriež, jāizzāģē līdz plēstajai koksnei, kas ar laiku labi apaugs. Plēstas brūces koks sadziedē ļoti labi. Atsiet šādus ieplēstus zarus nevajadzētu, jo tie tikai novārdzinās koku un dos labu patveršanās vietu kaitēkļiem.
- Spēcīgi noražojušos augļu kokus (īpaši kauleņkokus) pēc ražas novākšanas mēslo ar kāliju (K) un fosforu (P) saturošiem mēslošanas līdzekļiem, lai spēcinātu koku, sekmētu dzinumu nobriešanu un sagatavošanos ziemai. Bieži vien ražas noslogoti koki, nesaņemot barības vielas, nākamajā ziemā var būtiski ciest no sala postījumiem.
- Ņem vērā, ka, novācot plūmes agrāk, tās nokrāsojas, tomēr garša paliek pliekana. Tikai gataviem augļiem garša būs izveidojusies pilnībā.
- Ja, lasot plūmes, trāpās tārpaini augļi, tos nemet zemē, bet gan salasi un iznīcini, lai būtiski samazinātu plūmju tinēja izplatību nākamajos gados.
- Ja plūmju lapas kļūst smagas un ir noliekušās, arī nedaudz pelēcīgas, vērīgi apskati to apakšpusi, kur lielā biezībā sastopama plūmju niedru laputs. Visefektīvākais veids to ierobežošanai ir zaru galotņu nogriešana vai laputu saspiešana. Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi šobrīd būs diezgan neefektīvi.
- Ja kokā ir zari ar izteikti daudz puvušiem augļiem, tos izgriez un sadedzini, jo puves ierosinātājsēne ir iesakņojusies jau koksnē un nākamajā gadā būs vēl agresīvāka.
- Bumbieru augļus novāc pirms pilngatavības, kad tie vēl turas kokā. Vislabāk augļu novākšanas laiku var noteikt pēc augļu kātiņa, kas maina krāsu un viegli atdalās no zara (nelūst ar visu augļzariņu). Laikus novācot un nogatavinot istabas temperatūrā, bumbieri būs sulīgāki.
- Glabāšanai paredzētās ābeļu šķirnes turpini smidzināt ar kalciju (lapu mēslojumu), lai samazinātu augļu bojāšanos glabāšanās laikā.
- Ja pavasarī stādīti jauni kociņi, pievērs uzmanība etiķetēm – vai tās nesāk ieaugt stumbrā vai zaru koksnē.
- Ja veikti potējumi, pēdējais brīdis noņemt potējamās saites. Labāk mākoņainā dienā, lai neapdedzinātu jauno miziņu.
Sācies aveņu stādīšanas laiks.
- Sācies aveņu stādīšanas laiks. Lai būtu veselīgs stādījums, svarīgi izvēlēties veselīgu stādāmo materiālu. Apdomājies par lēta stādāmā materiāla kvalitāti! Vai tas nebūs pārāk liels risks ienest dārzā kādu slimību ierosinātāju? Gatavojot aveņu un kazeņu stādus, izvēlies tos sakņu dzinumus, kas ir viengadīgi (nevajadzētu ņemt stādu, kam klāt ir divgadīgais dzinums), aug uz rindstarpām, ar labi attīstītām saknītēm. Pēc stādu izrakšanas tos īsini, atstājot 25–30 cm garu dzinuma daļu, neļaujot stādam izkalst. Aveņu saknītes ir ļoti jutīgas un vējainā laikā strauji apžūst – tas var būt iemesls tam, kāpēc avenes slikti ieaug.
- Ja rudenī (sēkleņkokiem) vai pavasarī (kauleņkokiem) plāno ierīkot jaunus stādījumus, jāsāk augsnes sagatavošanas darbi – nezāļu ierobežošana, zaļmēslojuma sēšana.