Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atbilde uz šīm vēlmēm ir zaļā infrastruktūra, kas arvien vairāk ietekmē pilsētplānošanas tendences. Kāpēc katra nama pagalms ir svarīgs visai pilsētai, stāsta ainavu arhitekte Evisa Dzerkale.
Pārdomāta teritorijas plānošana: dabai ir vieta arī pilsētā
Zaļais dzīvesveids, rūpes par apkārtējo dabu un ilgtspējīga domāšana visā pasaulē kļuvusi par tendenci, kas arvien vairāk liek novērtēt un pārskatīt zaļās infrastruktūras esamību pilsētvidē. Ieguldījumi zaļajā infrastruktūrā nodrošina ne tikai dabas mantojuma saglabāšanu, bet arī ekonomisko un sociālo labklājību, tādējādi padarot pilsētas par pievilcīgām vietām, kur dzīvot, strādāt un mācīties. Mūsdienās gan pilsētplānotāji, gan nekustamo īpašu attīstītāji zaļās zonas plānošanu uztver arvien atbildīgāk, reaģējot uz pilsētnieku vēlmi dzīvot dinamiskā vidē, bet atpūsties, izbaudot dabas tuvumu.
Vērīgam cilvēkam daba pati pasaka priekšā, kā iekārtot pagalmu: atliek vien novērtēt tajā jau augošos kokus, dabisko reljefu, noēnojumu, ģeoloģiju un gruntsūdeņu līmeni.
Tāpēc, iegādājoties zemi, nekustamā īpašuma attīstītāji sāk ar esošās situācijas novērtēšanu. Ja projektā paredzēta ēka vai stāvlaukums, bet tieši tajā vietā aug vērtīgs koks, gan ēku, gan stāvlaukuma atrašanās vietu nāksies pielāgot un saglabāt dabiskas zaļās salas. Kaut arī ne vienmēr izdodas atrast kompromisu, tomēr dabiskā ainava ir noteicošais faktors teritorijas attīstībā.
Lai gan pilsētvidē ēkas un autostāvvietas ir prioritāras, neviens mūsdienīgs jaunais projekts vairs nav iedomājams bez kvalitatīvas atpūtas zonas. Bērnu rotaļu laukumi ir obligāta sastāvdaļa dzīvojamo ēku kompleksos, kur bieži uz dzīvi apmetas jaunas ģimenes ar maziem bērniem. Turklāt labā rotaļlaukumā atradīsies vieta attīstošām ierīcēm, smilšu kastei un varbūt pat skrituļdēļa rampai, lai interesanti būtu gan pašiem mazākajiem, gan lielākiem bērniem 12–14 gadu vecumā.
Taču arī pieaugušajiem ir svarīga lapenīte vai atpūtas zona ar piknika galdiem, kur pasēdēt siltos vasaras vakaros. Mūsdienās, veidojoties dažādām kopienām, īpaši svarīga ir arī piederības sajūta, tāpēc brīvās zonas māju pagalmos, kur to iemītnieki var pulcēties jau lielākā skaitā kopīgam svētdienas piknikam vai dažādu svētku aktivitātēm, kļūst arvien nozīmīgākas.
Tāpat mūsdienu projektos nereti parādās zonas sportošanai un aktīvajai atpūtai, arvien lielāka nozīme ir velonovietnēm – pilsētnieku dzīvesveidam kļūstot zaļākam un ikdienas satiksmē iekļaujoties lielākai velosipēdu plūsmai, būtisks pilsētplānošanas elements ir ne tikai veloceliņi, bet arī velosipēdu novietnes namu pagalmos.
Ilgtspējīgi risinājumi – ar cieņu pret Latvijas ainavu
Laiki, kad, būvējot ēkas un asfaltējot stāvlaukumus, vienīgajā brīvajā zemes pleķītī iestādīja vienu liepu, apkārt uzlēja asfaltu un dzīvoja laimīgi, sen ir garām. Šodien svarīgi radīt cilvēkam draudzīgu, tātad arī dabai pietuvinātu un saudzējošu dzīves vidi.
Veidojot 21. gadsimta pilsētas apstādījumus, būtiski ņemt vērā, kādi ir gruntsūdeņi un kas dabiski aug attiecīgajā teritorijā. Ja zemes gabala vidū kuplo lekns vītolu puduris, tātad arī apstādījumos labāk jutīsies augi, kam vajadzīgs mitrums. Savukārt kaimiņos kļavām labi jutīsies, piemēram, sarkanais ozols, kas veidos vizuāli pievilcīgu krāsu kompozīciju. Mūžzaļie krūmi, grimoņi, kuru stumbri ziemā ir izteikti sarkani, un graudzāles ir lieliska alternatīva ierastajām tūjām, ceriņiem un jasmīniem, kas gan joprojām var kalpot kā lielisks akcents.
Arvien populārāka ir tendence izmantot dabisko ainavu arī apzaļumošanai: ja pļavā blakus teritorijai zied pelašķi, margrietiņas, rudzupuķes vai magones tās var kļūt par lielisku iedvesmu ainavu arhitektam izveidot pļavu arī nama pagalmā. Dabiskas vides veidošana ir ne tikai moderna, bet arī ilgtspējīga, jo tajā tiek izmantoti Latvijas augu valstij raksturīgi augi, kas labi pārziemo mūsu klimatiskajos apstākļos un nesagādā galvassāpes kopējam.
Svarīgi novērtēt arī ainavu – kā un no kāda leņķa apstādījumi izskatīsies vislabāk. Ja pagalmā iekārtots soliņš, krāšņu dobi ir vērts ierīkot tam tieši pretī, kaut arī no mājas logiem tā varbūt nebūs tik labi saskatāma.
Ainavas ir dažādas dažādos gadalaikos, tāpēc gudrs ainavu arhitekts radīs tādu vidi, kur acij ir, aiz kā “aizķerties”, gan ziemā, gan vasarā un no dažādiem skatupunktiem.
Ja pagalms nav pietiekami liels zaļās zonas izveidošanai, laba alternatīva ir autostāvvietu zaļie jumti, kas samazina cietā seguma apjomu un lieliski absorbē lietusūdeni.
Latvijā ir augsts nokrišņu daudzums, tāpēc mūsdienu ilgtspējīgais dizains baro pats sevi: ja pirms 10 gadiem lieko ūdeni novadīja notekcaurulēs un uz upi prom, tagad attīstās šo ūdeņu apsaimniekošana teritorijā. Tiek veidota īpaša lietus ūdens savākšanas un filtrācijas sistēma, no kuras iegūtais ūdens var atkal tikt izmantots zaļās zonas apūdeņošanai. Šāds risinājums daudzviet pasaulē ir atzīta metode pat parku apūdeņošanai.
Zaļā zona – ne tikai pasīvai atpūtai, bet aktīvai darbībai
Tie, kuri gana labi atceras ģimenes mazdārziņu ēru pilsētā, var piedzīvot de javu – sajūtu, ka atgriezušies atpakaļ laikā. To var saukt par modes lietu, taču drīzāk tā ir ilgtspējīga dzīvesveida domāšana – kā dzīvojam, ko ēdam, kādu vidi atstāsim pēc sevis, – kas sāk diktēt jaunas prasības nekustamo īpašumu attīstītājiem. Tiešas šādu prasību sekas ir urbānie jeb kopienas dārzi, kur audzēt garšaugus, ziedus un pat dārzeņus, turklāt nevis kādā attālā korporatīvā, bet turpat, daudzdzīvokļu nama pakājē.
Kopienas dārzi pilsētvidē ir vieta, kur pabūt divatā ar dabu, parādīt bērniem, kā paša spēkiem iespējams radīt ko vērtīgu, un sadraudzēties ar kaimiņiem. Tas ir lielisks veids, kā saliedēt nama iedzīvotājus un attīstīt kopīgas intereses.
Ja tomēr šādas iespējas nav, mini dārziņa iekopšanai lieti noder balkons. Tā vietā, lai pildītu pieliekamā vai velonovietnes funkcijas, arī balkoni arvien vairāk atdzīvojas un kļūst par ārtelpu atpūtai, kur novietot ērtu krēslu un, neizejot no mājas, vērot, kā plaukst pumpuri un ziedos rosās taureņi.
Zaļās infrastruktūras elementi (parki, dārzi, skvēri, apstādījumi, atpūtas zonas u.c.) pilsētvidē palīdz saglabāt veselīgas ekosistēmas un mazināt negatīvo klimata pārmaiņu ietekmi. Apzaļumoti namu pagalmi, koku alejas un parku apstādījumi nav tikai vizuāli pievilcīgs risinājums, bet būtisks atbalsts visai pilsētvidei.
Koki ielu malās veido dabisku apēnojumu un karstās vasaras dienās samazina gan gaisa, gan asfalta temperatūru, turklāt mazina gaisa piesārņojumu.
Pārdomāta augu dažādība veicina bioloģisko daudzveidību pilsētā – pievilina taureņus un bites, kas savukārt ir svarīgi urbānajiem biškopjiem, kuru dravas meklējamas pat uz namu jumtiem. Namu un autostāvvietu zaļie jumti un sienas samazina cietā seguma apjomu pilsētvidē, uzlabo gaisa kvalitāti un absorbē lielu daļu lietusūdens.
Jo zaļāka pilsēta, jo patīkamāk tajā uzturēties gan iedzīvotājiem, gan viesiem, tādējādi veicinot gan ekonomiku, gan padarot dzīvi pilsētā ērtāku un labklājīgāku.
