Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
No dīķa vai podiņā?
Tev ir izrakts piemājas dīķītis, un jau labu laiku sapņo, ka tajā derētu ieaudzēt rozā vai sarkanas, vai oranžīgas ūdensrozes… Varianti ir divi. Apzināt, kuram dīķī jau aug šādas ūdensrozes, un palūgt viņam tagad izraut kādu sakneni (it sevišķi, ja dīķis jātīra, jo ūdensrozes to pārņēmušas visai naski). Daudzi paši aicina, kad tīra savu dīķi, – nāc un ņem stādus! Un kāpēc gan ne?! Otrs variants ir doties uz stādaudzētavu un iegādāties ūdensrozes sakneni podiņā vai konteinerā, lai būtu lielāka garantija, ka ūdensroze ieaugsies. Varbūt atceries – bija taču laiks, kad ābelītes pārdeva pamatā tikai no lauka, izrokot kailsakņus. Tagad neviens vairs nebrīnās par augiem konteineros, jo bija vajadzība pagarināt stādīšanas sezonu. Un ar ūdensaugiem ir tieši tas pats stāsts.
Ja vēlies, lai ūdensroze drošāk ieaugtos, iegādāties stādu podiņā vai konteinerā ir labs variants.
Tādā veidā stādīšanas procesā netiek traumēta sakņu sistēma. Mazāks risks, ka stāds uzpeldēs, un arī pati iestādīšana ir vieglāka. Izpaliek gūzma jautājumu, kas rodas, ja ūdensrozes sakneni izrauj no kaimiņa dīķa… Kā pārnest? Kādā maisā? Kā stādīt? Galu siet ciet vai atstāt vaļā? Maisu sagriezt vai nesagriezt… Ar konteinerstādu šādu problēmu nav.
Vēl kāda atšķirība? Reti kuram kolekcionāram ir dīķis ar tik lielu platību, lai tajā audzētu no katras retas šķirnes piecus vai desmit augus. Visticamāk, ka tas būs viens mātesaugs. Kolekcionārs var atļauties uzdāvināt vai pārdot to, kas viņam savairojies un palicis pāri. Savukārt stādaudzētāji atšķirībā no kolekcionāra nodarbojas ar mērķtiecīgu audzēšanu, stādaudzētavā ir produkcija. Tātad pie audzētāja stādus var iegādāties lielākos daudzumos vai tos izaudzē pēc pasūtījuma.
'Virginalis’.
Cik stādu vajag?
Vairumam radies priekšstats, ka ūdensrozes aug kā nezāles: vienu iestādi, un drīz vien ūdensrozes pārņem visu dīķi… Taču daudz kas atkarīgs no vietas, kur ūdensrozes aug, un no šķirnes. Ja dīķis ir lielāks, iespējams, vajag uzreiz trīs, piecus un desmit stādus, jo, kamēr tie pieņemsies spēkā un būs pietiekami lieli, lai varētu nodalīt jaunos stādus, nāksies pagaidīt gadus piecus vai pat vairāk. Arī mūsu stādaudzētavā dažas šķirnes ir tik lēni augošas, ka no 5–7 mātesaugiem ik gadu varam kopumā iegūt tikai 5–10 stādus.
Kam tad vispār tik lēni augošas ūdensrozes vajag?! – iespējams, tu brīnies… Pirmkārt, tāpat kā lēni augošs zāliens dārzā retāk jāpļauj, šajā gadījumā ūdensrozes būs mazāk jāretina. Otrkārt, lēnāk augošas ūdensrozes pārsvarā ir dekoratīvākas, un kolekcionāriem tādas ir daudz interesantākas. Ja kaimiņš iedeva rozā ūdensrozi, iespējams, tu vēl gribēsi dzeltenu, oranžu, varbūt baltu pildītu vai divkrāsainu ar rozīgu maliņu…
'Chromatella’.
Par dziļumiem
Ja nav daudz variantu, kur stādīt, piemēram, izrakts jauns dīķis ar stāviem krastiem, trīs metrus dziļš… Šādā iestādot ūdensrozi, tā var arī neatmosties. Jo ūdensrozei trīs metru dziļumā ir pārāk tumšs, pārāk auksti. Vēlamais, optimālais ūdensrozes augšanas dziļums ir no 1,2 līdz 2 metriem, maksimālais – 2,5 metri. Kāpēc metrs? Jo ūdens ziemas spelgonī var sasalt līdz metram, un ūdensrozes saknenim tad pastāv risks aiziet bojā. Protams, dūņu slānī šāds scenārijs īstenojas reti. Taču pusmetru dziļā baseiniņā pastāv liela iespēja. Līdz ar to šķirnes, kas piemērotas augšanai ļoti seklos ūdeņos, Latvijā nav izplatītas, šeit pārsvarā piedāvā ūdensrozes, kas aug dziļumā, sākot no metra.
Ūdensroze ir spējīga pielāgoties dažādiem ūdens līmeņiem, variēt diezgan lielā diapazonā.
Kādreiz, kad vasara ir ļoti sausa un ūdens daudzums dīķī acīmredzami sarūk, ūdensroze, kas augusi divu metru dziļumā, pēkšņi pārtop par metrīgu – tā vairs neaudzē garāku kātu lapai. Savukārt brīdī, kad ūdens līmenis dīķī strauji un jūtami paaugstināsies, ūdensrozei būs ļoti grūti tempā izaudzēt garāku kātu. Augot dziļumā, ūdensrozei noteikti būs arī sabiezināts lapojums, jo šie garie kāti, kad lapas tiecas pret sauli, nostiepjas un visas lapas saiet vienkopus. Ja ūdens līmenis krītas un dīķis ūdensrozei ir par seklu, tad lapas ar garajiem kātiem izplešas lielākā laukumā uz visam pusēm. Tāpēc nav vēlams ūdensrozes stādīt dīķos, kur notiek krasas ūdenslīmeņa svārstības. Īpaši jutīgas pret tām ir lēni augošās ūdensrozes.
'Graziella’.
Īstais laiks stādīšanai
Ja stādu ņemsi pa taisno no kaimiņa dīķa, tad labākais laiks šim pasākumam ir pēc ceriņu ziedēšanas un aptuveni līdz septembrim, retu reizi līdz oktobrim – atkarībā no laikapstākļiem.
Kādēļ pēc ceriņu laika? Iemesls ļoti vienkāršs – pavasarī ūdens ir visai auksts, un, pat ja tu tajā ar vai bez hidrotērpa ielīdīsi, ūdensroze visdrīzāk vēl nebūs sākusi dzīt savas lapas, līdz ar to būs grūti pateikt, vai tā dzīva. Savukārt, ja sakneņus izrauj un iestāda jaunajā vietā septembrī, tad ir jau pavēss, arī ūdens temperatūra strauji krītas, un cerības, ka ūdensroze paspēs ieaugties, samazinās. Jā, tā ir izdzinusi pirmās lapas, jo augam, lai notiktu vielmaiņa, vajadzīgs fotosintēzes process, un tik daudz spēka pārstādītajai ūdensrozei bija, taču saknes nav paspējušas iesakņoties dūņu slānī. Ja dīķis nesen rakts un gultne pagadījusies mālaināka vai smilšaināka, ūdensrozei nav pat īsti, kur ieķerties. Pēc tam ziemā augs, ja tā drīkst sacīt, eksistē. Agri pavasarī ūdensroze, kas nav paspējusi iesakņoties, izdzen lapas otrreiz, un tas atkal ir milzīgs enerģijas patēriņš, un ūdensroze var aiziet bojā. Savukārt, ja ūdensrozes saknenis atrodas podā, tad tas netiek traumēts, netiek kustināts – ūdensrozi ielaiž dīķī ar visu podiņu uz grunts, augs ziemo podiņā. Ūdensrozei nav pat jāieaugas dīķī, jo viņa jau ir ieaugusies podā! Neraugoties uz rudenīgi vēso laiku, saknenis pavasarī būs dzīvs un pumpuri gatavi augt! Stādot ar podiņiem, ir iespējams pagarināt ūdensrožu stādīšanas sezonu.
'Rose Nymph’.
Vai vajag mēslojumu?
Loģiski, ka dīķa dibenam jābūt ar auglīgo slāni, ja gribi stādīt ūdensrozes. Interneta padomos rakstīts, ka, gatavojot augsnes maisījumu ūdensrozei, kuru stādīs podā vai grozā, vai maisā, vai kastē, vajag iestrādāt mēslojumu, un tad cilvēks lauza galvu – kādu?… Savā ziņā padoms ir pareizs. Jo mēslojums jau nenozīmē kūtsmēslus vai minerālmēslus – mēslojums nozīme barības vielas. Mūsu receptē ir četras sastāvdaļas: 1/3 ir kūdra un 1/3 ir melnzeme kā barības bāze un 1/3 grants vai rupji oļi, lai podiņš neuzpeldētu. Vēl pieliekam klāt pavisam nedaudz dūņas no dīķa, kurā ūdensroze augusi, lai augs labāk iesakņotos un uzņemtu barības vielas. Šī recepte nodrošina augiem ļoti lielu iedzīvošanās spēju un piemērotību stādīšanai.
'Ray Davies’.
Arī no dīķa izrautu sakneni vajadzētu vispirms iestādīt podā ar visām tā paša dīķa dūņām, lai ieaugas, (podu turēt iegremdētu dīķī) un tikai vēlāk pārnest uz jauno vietu. Bet reti kurš tā dara. Vairākums ūdensrozes nes uz savu dīķi pa taisno, un jau pa ceļam daļa lapu aiziet bojā. Šo problēmu var mīkstināt ar lielākiem sakneņiem. Jo lielāks ūdensrozes saknenis, jo lielākas barības rezerves, jo mazākas risks, ka ūdensroze neieaugsies un aizies bojā. Svarīgākais ir jaunie pumpuri, kas nāk laukā no sakneņa. Tāpēc tajā brīdī, kad tu sakneni no kaimiņa dīķa rauj laukā, ņem tādas daļas, kurām ir vairāk spico jauno dzinumu.
Daži iemesli, kāpēc neieaugās ūdensroze:
- Saknenis bija par mazu.
- Nepiemērota vieta.
- Sakneni izcilāja zivis, un tas nepaguva ieaugties.
Ņem vērā!
Ūdensrozes nevajadzētu stādīt karpu dīķos. Tāpat arī bebriem un gulbjiem patīk savu ēdienkarti dažādot ar ūdensrožu sakneņiem.
Kur iegādāties stādus:
- Stādaudzētava Dimzas: 9 šķirnes, pašu audzēti stādi podiņos.
- Stādaudzētava Blīdene: no Polijas ievestie stādi podiņos.
- Stādaudzētava Sakstagals: 13 šķirnes, pašu audzēti stādi podiņos.
- Kolekcionāre Guna Rukšāne: 80 šķirnes, pašas audzēti stādi podiņos.
- Kokaudzētava Īve: 2 šķirnes, pašu audzēti stādi podiņos.
