Būšu mājražotājs! Kas jāņem vērā?

Ja vēlies kļūt par mājražotāju

• Reģistrē darbību

Ja vēlies nodarboties ar pārtikas mājražošanu vai amatniecību, vari rīkoties divējādi: vari kļūt par komersantu, reģistrējot uzņēmumu, bet vari arī reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs, un tad uzņēmums nav jādibina, bet jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Par mājražotāju var kļūt gan fiziska, gan juridiska persona. Starp citu, uzņēmuma reģistrāciju vari veikt arī elektroniski, portālā Latvija.lv. Par uzņēmuma reģistrāciju jāsamaksā valsts nodeva, un, ja tas tiek darīts pilnībā elektroniski, nodevai tiek piemērota 90 procentu atlaide.

Ja izvēlies kļūt par saimnieciskās darbības veicēju, uzņēmums nav jādibina, bet jāreģistrējas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) vai klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot pasi vai personas apliecību un aizpildot nodokļu maksātāja reģistrācijas lapu.

• Reģistrējies PVD (ja ražosi pārtiku)

Ja pārtiku gatavo sev, savai ģimenei, vari darīt, kā gribi, bet tiklīdz saražoto produkciju vēlies pārdot, dāvināt, ziedot, tā esi iesaistījies pārtikas apritē, un iestājas tava atbildība pret tevis saražotā produkta patērētāju. Tāpēc visiem, kas iesaistās šajā jomā, jābūt reģistrētiem PVD, kas uzrauga, lai cilvēki saņemtu drošu pārtiku. Turklāt nav nozīmes, cik kūkas vai tortes izcep – vienu vai piecas nedēļā.

Citi lasa

Ziņu aģentūra LETA

Laikapstākļi

Latvijai tuvojas sniegputenis un stiprs vējš

Estere Jansone

Attiecības

Ieva Sutugova pirmo reizi atklāj, kāpēc savulaik izšķīrās ar Jāni Miltiņu: Daudz atļāvām citiem iesaistīties

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Ja cep un tirgo kaut vienā vietnē internetā, jāreģistrējas PVD.

Vispārīgās higiēnas prasības visiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, tajā skaitā arī mājražotājiem, ir noteiktas Eiropas Savienības (ES) regulā par pārtikas produktu higiēnu. Mājražotājiem, kuri ražo dzīvnieku izcelsmes produkciju – gaļas, piena un zvejas produktus –, prasības ir stingrākas, jo riski ir lielāki. Ja ābolu norauj no koka un apēd, tas nav diži riskants pasākums, bet dzīvnieku izcelsmes produkti ir vislabvēlīgākā augsne dažādiem cilvēka organismam nevēlamiem mikroorganismiem.

Reģistrēties par mājražotāju PVD mājaslapā var bez maksas. Nav jāmaksā arī par PVD inspektoru pārbaudēm ražotnē.

• Veic produkta drošuma novērtējumu (ja ražosi kosmētiku)

Lai ražotu un Latvijas tirgū izplatītu vai pārdotu kosmētikas līdzekļus, nav nepieciešams saņemt atļauju no Veselības inspekcijas. Taču jāzina, ka Veselības inspekcija veic tirgū laisto kosmētikas līdzekļu uzraudzību un kontrolē to atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tās kosmētikas līdzekļiem nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula par kosmētikas līdzekļiem. Šī regula nosaka, ka ražotājam, pirms kosmētikas līdzekļa laišanas tirgū, jāveic tā drošuma novērtējums.

Ja produkta vēl nav

Pirms izlem nopietni pievērsties kādai darbības jomai, sākumā veic izpēti un papēti tirgu. Paskaties, ko ražo citi, kā to dara, cik sen, vai pircēji pērk viņu produktus. Vai ražotājs spēj apmierināt visu pieprasījumu? Aizej uz tirdziņu, kur savus gardumus tirgo mājražotāji, un pavēro, ko vēlas pircēji un kā viņus uzrunāt. Pavēro, kāpēc pie dažiem ražotājiem stāv rinda, bet dažs labs tirdziņā sēž pie sava stenda un skatās telefonā. Ko dara pārdevējs, cik viņš ir atraktīvs? Vai pircējus piesaista pārdevējs vai produkts? Iedomājies, ko tu darītu šādā situācijā? Izpēti pircēju – ko viņš grib, kādus produktus izvēlas.

Šobrīd mājražošanā visplašāk pārstāvētā ir dārzeņu, augļu un ogu pārstrāde – savam biznesam to izvēlējušies vairāk nekā 75 procenti Latvijas mājražotāju.

Ja produkts jau ir

Pirms izlem nopietni pievērsties kādai darbības jomai, saproti, vai tuvumā kāds jau ražo līdzīgu produktu. Vai pircēji to pērk un ir iecienījuši? Padomā, kā varētu padarīt savu produktu īpašu, ar ko tas izceltos – ar kvalitāti, pievienoto vērtību, saturu, izcelsmi, cenu, izskatu.

Tāpat saražoto noteikti vajag pārbaudīt, testēt un degustēt! To var uzticēt saviem draugiem, radiem, kolēģiem un paziņām. Vari iegādāties konkurentu produktus un lūgt savējiem tos nobaudīt, lai salīdzina ar tevis ražoto produktu. Uzklausi atsauksmes un ņem tās vērā. Ja ražosi pārtiku, vari sarunāt degustāciju kādā no tirdziņiem – noskaidro, vai pircējam patīk šis produkts un vai viņš tādu iegādātos. Uzklausi un ņem vērā visu, pirms sāc nopietnāku ražošanu.

Īstā vieta

Tāpat, pirms uzsākt mājražošanu, vienalga, kādā jomā, apzini, vai mājās būs atbilstoša telpa, kur produktus gatavot, – vai tā būs sava virtuve vai speciāli izbūvēta telpa mājas teritorijā, varbūt darbnīca. Ja ražosi pārtikas produktus, nepieciešama arī higiēniska vieta, kur gatavo produkciju atbilstošā temperatūrā uzglabāt, lai tā nepiesārņotos un nebojātos. Parasti mājražotāji sāk ar vienkāršākām iekārtām, un tālāk jau redz, kā iet un kā savu darbību attīstīt un paplašināt.

Svarīgi zināt, ka pārtiku ražot var mājas virtuvē vai atsevišķā telpā, bez kondensāta un bez pelējuma. Lai gan nav aizliegts, tomēr nav ieteicams ražot daudzdzīvokļu māju virtuvēs, jo tas sarežģī dzīvi sev un kaimiņiem. Ražotnes telpas apdares materiālu izvēlas saimnieks, bet tādu, lai telpas varētu uzturēt tīras un mazgāt vismaz darba virsmu augstumā.

Logiem priekšā jāklāj kukaiņu aizsargtīkls. Ja ražošana notiek virtuvē un ja ir viena izlietne, vienlaikus nevar mazgāt rokas, produktus un traukus, gatavot maltīti un mazgāt veļu. Jāpievērš uzmanība skapīšu un atvilktņu higiēnai. Tāpat jāzina, ka pārtikas ražošanas telpās nedrīkst atrasties mājdzīvnieki.

Savelc ciparus

Tas, cik lielus finansiālus ieguldījumus tev vajadzēs, atkarīgs no tā, ko vēlies ražot. Piemēram, ja gribi taisīt desas, vajadzēs iekārtu, kur uzglabāt svaigu gaļu; iekārtu, kas gaļu sasmalcina; sapildīšanas iekārtas. Ja vēlies kūpināt gaļu, varbūt vajadzīga speciāla kūpinātava.

Svarīgi jau pirms tam saprast, cik lielu daudzumu ar saviem esošajiem laika un darbaspēka resursiem vari saražot. Lai nenonāc situācijā, kurā jāsaražo vairāk, nekā fiziski spēj. Parēķini un apzini, cik daudz un kādas lietas un resursi tev būs vajadzīgi, lai saražotu vienu vienību (tā tu sapratīsi produkta pašizmaksu). Tikai, to zinot, var lemt par produkta gala cenu, kas noteiks arī to, cik daudz tu nopelni.

Svarīgi jautājumi par sadarbību ar PVD

Tā kā pārtikas ražošana ir sarežģītākā no mājražošanas jomām un saistīta ar visstingrāko kontroli no ārpuses, svarīgi zināt, ar ko rēķināties. Lūk, daži svarīgi jautājumi par sadarbību ar PVD.

Vai pirms reģistrēšanās PVD ieteicams kaut ko pamācīties?

Tiem, kuriem nav speciālas, piemēram, pārtikas tehnologa, izglītības, jānoklausās higiēnas apmācības kursi. Tajos izstāsta pārtikas higiēnas pamatlietas, likumdošanu pārtikas apritē, ieskicē biežāk pieļautās kļūdas un to risinājumus.

Padomu var prasīt arī PVD, taču pirms tam ieteicams iepazīties ar visu pieejamo informāciju un pie speciālistiem vērsties tikai ar specifiskiem jautājumiem. PVD inspektoru var uzaicināt pie sevis arī pirms ražošanas uzsākšanas – viņš apskatīs telpas, sniegs konsultāciju, vai tās atbilst visām prasībām, ieteiks, ko vēl vajadzētu uzlabot.

Vai pirms reģistrācijas kāds produktu degustē un pārbauda?

Gatavo produkciju pirms reģistrācijas PVD nedegustē.

Cik bieži PVD inspektori dodas pārbaudēs?

Pie nesen reģistrēta, jauna uzņēmuma PVD inspektors cenšas aiziet pirmā mēneša laikā un paskatīties, kā klājas. Tālāko pārbaužu biežums atkarīgs no tā, kādu produktu ražo, taču pārbaudes svārstās no četrām reizēm gadā līdz vienai reizei trijos gados. Pie tiem, kas audzē un pārdod dārzeņus, piemēram, gurķus, inspektors aizbrauc reizi trijos gados. Gaļas mājražotājus PVD pārbauda biežāk – tikpat bieži, cik lielos gaļas pārstrādes uzņēmumus.

Inspektors uzņēmumu novērtē ar A, B un C vērtējumu, kur A nozīmē, ka uzņēmums pilnībā atbilst normatīvo aktu prasībām (un tam var piemērot samazinātu pārbaužu biežumu), B vērtējums nozīmē, ka inspektors konstatē neatbilstību, kas būtiski neietekmē pārtikas kvalitāti un dod laiku šo neatbilstību novērst, savukārt C – aptur uzņēmuma darbību.

Vai par PVD pārbaudi brīdinās?

PVD inspektoru pārbaudes, tāpat kā citur pasaulē, notiek negaidīti, bez brīdinājuma, lai varētu objektīvi novērtēt situāciju. Tiesa, mazie ražotāji, piemēram, kāpostu skābētāji, nestrādā katru dienu, tāpēc reizēm inspektors piezvana un palūdz, lai saimnieks konkrētajā dienā ir mājās. Ja dienu vai divas pirms pārbaudes inspektors piezvana, neko daudz mainīt tāpat vairs nevar. Ja telpas regulāri nav koptas vai pieļauti citi pārkāpumi, pieredzējis inspektors to redz, ka cilvēks pēdējā vakarā kaut ko ir krāsojis vai centies sakārtot dokumentus.

Jāapzinās, ka PVD inspektora pienākums nav rāt un sodīt – svarīgākais ir pārliecināties, ka ražotājs ievēro noteikumus un ražo nekaitīgu produktu.

Tāpēc inspektori vispirms uzņēmēju konsultē un izglīto, jo pārtikas aprite ir sarežģīta. Ja cilvēks vēlas ražot, varbūt kaut kur kļūdās, bet cenšas savas kļūdas labot un nepilnības novērst, viņam nāk pretī.

Kas ir svarīgākais, ko PVD inspektors vērtē?

Svarīgākais ir, vienkārši sakot, tīrība. Tiesa, Eiropas Savienības likumdošanā norādītas vispārējas prasības, kas ražotājus bieži samulsina. Piemēram, telpas sienām jābūt viegli mazgājamām un dezinficējamām, bet nav teikts, ka tām jābūt izklātām ar flīzēm. Tā ir uzņēmēja atbildība un saprašana, turklāt viņam jāmāk inspektoram pamatot, ka šī siena ir gluda, bez robiem, to var mazgāt un arī pelējums neveidojas.

Māja, kur notiek ražošana, var būt jauna un var būt veca, bet kārtībai tajā jābūt. Ja vienā un otrā stūrī mētājas apģērbs un pārtikas produkti, gan vajadzīgas, gan nevajadzīgas lietas, inspektoram uzreiz ir skaidrs, ka šī vieta jāvērtē nopietnāk, jo cilvēkiem ir atšķirīga izpratne par tīrību. Tāpat ledusskapim jābūt pietiekami ietilpīgam un tīram, tas nedrīkst būt piesārņots ar svaigiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.

Traukiem nedrīkst lobīties emalja, koka un plastmasas traukiem nedrīkst būt skabargas, rūsa. Skābiem produktiem nedrīkst izmantot alumīnija traukus. Vēlams nošķirt ģimenes vajadzībām domātos traukus. PVD neprasa, lai būtu divi sienas skapji vai divi ledusskapji, taču jāspēj nošķirt produktus, kurus pats ēd ikdienā, no produktiem, ko izmanto ražošanai.

Tāpat lielu uzmanību inspektors pievērš saražotā produkta nekaitīgumam un izsekojamībai. Ražotājam jābūt uzskaites žurnālam par izejvielām un saražotajiem gatavajiem produktiem. Jābūt dokumentiem, kas norāda, kādas izejvielas iegādātas, no kurienes iepirktas, cik daudz. Kādi ir to derīguma termiņi, un kādi uzglabāšanas apstākļi jāievēro. Ja izejvielas ir paša ražotas vai audzētas, piemēram, dārzeņi un augļi, piegādātāju sarakstā kā piegādātāju ieraksta sevi.

Uzmanīgam jābūt ar jēlproduktu izmantošanu, piemēram, olām.

Svaigu gaļu un zivis atļauts iepirkt un izmantot tikai no atzītiem uzņēmumiem vai kautuvēm.

Tāpat jābūt informācijai par saražoto gala produktu – kad, cik daudz saražots, uz kurieni nogādāts vai pārdots. Izsekojamība ir ļoti būtiska, lai gadījumā, ja pircējam pēc kāda produkta lietošanas radīsies problēmas, varētu izsekot tā izcelsmi. Arī pārtikas piegādātājiem jābūt reģistrētiem PVD.

Telpā obligāti jābūt tekošam aukstam un karstam dzeramajam ūdenim. Jāveic dzeramā ūdens laboratoriskās pārbaudes un jāpārliecinās, ka ūdens atbilst nekaitīguma un kvalitātes prasībām.

Vai mājražotājs drīkst produktam pievienot pārtikas piedevas (konservantus)?

Jā, arī mājražotājs savās kūkās vai gaļā drīkst pievienot Eiropas Savienībā atļautās pārtikas piedevas. Jāievēro piedevu lietošanas instrukcija, to svēršanā jāizmanto tikai verificēti svari vai mērglāze, jāveic pieraksti par piedevu izlietojumu. Pārtikas piedevas noteikti jānorāda gan receptūrā, gan sastāvdaļu sarakstā. Vienīgā atšķirība no lielā ražotāja – mājražotājam nav jānorāda produkta uzturvērtība.

Kas nosaka derīguma termiņu?

Produkta derīguma termiņu nosaka pats ražotājs atkarībā no sastāvdaļām un produkta receptūras, tehnoloģiskā procesa, iesaiņošanas, uzglabāšanas apstākļiem, paša pieredzes. Desai dabiskā apvalkā būs mazāks derīguma termiņš nekā mākslīgajā. Ja pievieno vairāk konservantu, derīguma termiņš ir garāks nekā tad, ja klāt neko neliek.

Derīguma termiņa noteikšanā var izmantot starptautiskajos standartos vai Labas higiēnas prakses vadlīnijās (atrodas Zemkopības ministrijas mājaslapā), vai zinātniskajās atziņās sniegto informāciju par produktu. Kā pierādījumu var izmantot laboratorisko analīžu testēšanas pārskatus. Laboratoriski nosaka konkrētus rādītājus produktā pēc tā saražošanas, tad ik pa laikam glabāšanas periodā un plānotā derīguma termiņa beigās. Rezultātus salīdzina ar normatīvajos aktos noteiktajām normām vai, ja tādu nav, ar standartiem vai uzņēmuma paškontroles sistēmā noteiktajām normām. Internetā pieejamas arī speciālas datu bāzes, kurās ievadot sastāvdaļas tiek aprēķināts derīguma termiņš.

Vai mājražotājs drīkst ražot alkoholiskos dzērienus?

Alkoholisko dzērienu aprites likums liedz mājas apstākļos ražot vīnu, alu, stipros dzērienus. Tādēļ PVD reģistrē alkoholisko dzērienu ražotājus, nevis alkoholisko dzērienu mājražotājus. Piemēram, lauku viesu māju saimnieki nereti saviem viesiem piedāvā nogaršot paštaisītu vīnu – viņus PVD reģistrē nevis kā mājražotājus, bet kā uzņēmumu.

Ja kāds par šādu nelielu ražotni interesējas, jādodas uz pašvaldību un jānokārto speciāla atļauja – licence. Tiesa, alkoholisko dzērienu ražošanas apjomi ir limitēti: saražotā vīna vai raudzēto dzērienu kopējais apjoms nedrīkst pārsniegt 15 000 litru gadā, bet absolūtā alkohola daudzums saražotajos pārējos alkoholiskajos dzērienos – 100 litru kalendārajā gadā.

Informāciju par mājražošanu un atbalsta instrumentiem meklē:

• Zemkopības ministrijas mājaslapā, kur atrodamas vadlīnijas dažādiem mājražošanas veidiem. Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem īpaši ieteicams izmantot Labas higiēnas prakses vadlīnijas mājas apstākļos ražotiem piena, zvejas un gaļas produktiem.
• Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) izdotajā izdevumā Ceļvedis mājražošanā.
• Ministru kabineta noteikumos Nr. 358 Prasības mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas piegādā mājas apstākļos ražotu vai gatavotu dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
• Par pieejamo finansiālo atbalstu un atbalsta programmām darbības uzsākšanai, atbalstam vai attīstībai var interesēties pie lauku attīstības konsultantiem jebkurā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vai Valsts lauku tīkla filiālē visā Latvijā. Informācija atrodama Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta tīmekļa vietnēs.
• Latvijas mājražotāju biedrībā.

Stāsta GUNDARS NURŠAJAHOVS,

Latvijas Mājražotāju biedrības projektu vadītājs:

«Latvijas Mājražotāju biedrībā var iestāties ikviens ražotājs un amatnieks, kas reģistrējies kā mājražotājs, neatkarīgi no tā, ko viņš gatavo. Tā var būt pārtika, apģērbs, kosmētika vai jebkas cits – galvenais, lai prece ir ražota Latvijā. Mēs palīdzam ar padomu un atbalstu, savu biedru produkciju izvietojam interneta veikalā latvijasmajrazotaji.lv.

Mums ir ļoti daudz kontaktu un klientu, strādājam arī ar dažādiem pašvaldību iepirkumiem. Ņemot vērā lielo atpazīstamību, esam kā uz delnas – daudzi zvana un vēlas sadarboties. Līdz ar to biedrība ir kā sadarbības partneris, kas var palīdzēt ražotājam un viņa precei iziet plašākā tirgū, sasniegt lielāku auditoriju, attīstīties un vairot prestižu. Katram asociētajam biedram jāmaksā biedra nauda – 10 eiro mēnesī.

Šobrīd saistībā ar pandēmiju ražotājiem un tirgotājiem neklājas viegli, jo ir liegta iespēja tirgoties. Gada beigu daļa parasti ir viena no ienesīgākajām, bet šogad visi darbojas ierobežotā režīmā. Kā biedrība rīkojam pasākumus un tirdziņus, bet šobrīd vairāk nekā vienas nedēļas ietvaros neko nevaram plānot, jo viss nemitīgi mainās.

Visvairāk ierobežojumi skar tos, kas savu preci lielākoties pārdod tirdziņos un pasākumos.

Tie, kas tirdzniecību izvērsuši internetā, to turpina darīt – šajā ziņā viss palēnām iet uz augšu, jo cilvēki arvien vairāk izvēlas bezkontakta norēķinus un tirgu.»