Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Vineta Radziņa
- Ainavu arhitekte.
- Lejas Kaupēnu māju un dārza saimniece Dzērbenē.
- Dalās dārza mirkļos Instagram kontā @vineta_radzina.
Jebkuram dārza īpašniekam galvenais ir paturēt prātā, ka dārzs primāri ir priekam un patikšanai, nevis tikai rūpēm un raizēm. Tiem, kuri uz laukiem brauc brīvdienās vai atvaļinājumā, šī ir otrā dzīvesvieta, kas radīta ar mērķi atpūsties, tāpēc darāmajiem darbiem jābūt minimāli. Lai tā izdotos, visa pamatā ir pārdomāts plānojums, kam vajadzētu sākties ar pareizu zonējumu – skaidru prezentācijas, atpūtas un saimniecisko zonu noteikšanu.
Prezentācijas zonai, ko ierauga pirmo, jābūt tādai, kur tikai jānopļauj zālīte. Akcentam tā var būt papildināta vien ar nelielu skaitu koku un krūmu, kas var iztikt bez saimnieka pat vairākus mēnešus. Bet šeit nevajadzētu būt vasaras puķu dobēm, jo tās prasa vislielāko kopšanu, regulāru laistīšanu un stādīšanu.
Uzsvars jāliek uz kokaugiem, košumkrūmiem un ziemcietēm.
Sākotnēji, plānojot dārzu, jāizdomā, kur brauc iekšā, ko rāda viesiem, kur ierīko kompostkaudzi un siltumnīcu. Tālāk plānā liek augus. Tos izvēlas atkarībā no klimata un augšanas apstākļiem, jo zināms, ka, piemēram, piejūrā tie ļoti atšķiras no, teiksim, Vidzemes. Vietā ar skarbāku klimatu izvēlas izturīgos, kas var izdzīvot bez saimnieka: nestāda persikus, mandeles vai magnolijas, kas ir jātin un jāčubina, tā vietā priekšroku dod tādiem, kuri var iztikt bez segšanas un oderēšanas, bet tajā pašā laikā ir glīti un pievilcīgi.
Laukiem piestāv ceriņi, filadelfi, liepas un ozoli, jāņogu krūmi, arī flokši un miķelītes, kazbārži un peonijas – tie visi jau kļuvuši par latvieša kodu. Vērtības, kas uzreiz nāk prātā, domājot par lauku īpašuma ainavu. Turklāt augus izvēlas arī atbilstošus mājas tēlam un dārza atrašanās vietai – saskanīgus ar laiku, kad ēka būvēta, jo dārzam ir jāsasaucas ar arhitektūru.
Viegli audzējams augs, lai arī nav klasiski latviešu, ir hortenzija, kas ir jauns ienācējs mūsu dārzos. Tai patīk auglīga, skāba augsne un mitrums – tad veidojas lielas, skaistas ziedu bumbas. Šobrīd modē ir graudzāles, ko iecienījusi jaunā paaudze, bet vecāka gadagājuma dārzkopji saka – ko tur graudzāles, tāpat pļavas ir visapkārt. Jau vairākus gadus pieprasītas ir peonijas – kas tas par lauku dārzu, kurā nav šo puķu! Tās ir viegli audzējamas un vienā vietā var dzīvot gadu desmitiem.
Arī ar krūmrozēm un parka rozēm nav problēmu – pavadot laukos tikai brīvdienas, tās droši var iestādīt! Piemēram, latviešu selekcionētā parka roze ‘Rītausma’ ir ļoti izturīgs un izcils augs.
Labs risinājums ir skujkoki, jo tie ir arī mūžzaļi. Tas gan ir gaumes jautājums, jo citiem šķiet, ka skujeņi ir nelatviski.
Izcili ir lielie skujkoki – priedes, lapegles, baltegles, arī tūjas un egles. Ja skujkoki iestādīti pareizā proporcijā, tad dārzs ir dzīvīgs arī tukšajā laikā, turklāt ainavisti uzskata, ka tajā vismaz 20 procentiem jābūt skujkokiem, vienalga, lieliem vai maziem, klājeniskiem vai taisni augošiem. Skujkoki piešķir koptēlam zaļumu, sevišķi jau lauku dārzā, kur ir lielas teritorijas. Ja īpašums atrodas ciemata centrā un dārzs ir ar ierobežotu teritoriju, var izvēlēties skujkoku pundurformas.
Tomēr galvenais uzsvars brīvdienu dārzā ir uz to, lai tas būtu viegli kopjams, jo atslēgas vārdi ir priekam un patikšanai. Ko audzēt, ja negrib tikai smukumu, bet vēlas, lai arī bērni un mazbērni kaut ko iemācās? Noteikti vērts ieguldīt augļu un ogu dārzā, jo ābeles, plūmes, ķirši un tamlīdzīgi augi ir ilgtermiņa risinājums. Varbūt pirmos gados tomēr būs kaut kas jādara un jāveido, taču kociņš neprasa ne ravēšanu, ne īpašu kopšanu.
Augļu dārzs pie lauku mājas ir iederīga vērtība. Arī ogu dārzs – jāņogas, upenes, krūmmellenes, ērkšķogas, avenes. Klasiskam pilsētniekam, kurš vēlas aizbraukt uz laukiem, sajust zāli ar pliku pēdu un noraut no krūma savu ogu, tas ir vienreizējs ieguldījums – nedaudz pūļu, lai krūms vai koks izaug liels un skaists, un tālāk jau augļu dārzs neprasa nekādas rūpes atšķirībā, piemēram, no zemenēm un puķēm podos.
Droši var veidot arī ziemciešu dobes, kas savukārt labi kombinējamas ar pavasara sīpolpuķēm, piemēram, sniegpulksteņiem un krokusiem – tie no zemes izlien jau uzreiz pēc sniega nokušanas. Tā var iegūt gan divreiz sezonā ziedošu dobi, gan arī pirmo prieku pavasarī. Ja pavasara sīpolpuķes ieliek parastā dobē, vēlāk tur jāstāda kādas vasaras puķes, piemēram, samtenes, lai dobe nav tukša, bet ziemciešu dobē, kad sīpolpuķe noziedējusi, ziemcietes jau būs paaugušās un noslēps nodzeltējušos lakstus. Šādā dobē var stādīt arī puķes, kas pašas izkaisa sēklas, piemēram, uzpirkstītes vai kāršrozes, kas zied otrajā gadā. Augu klāsts, ko var izmantot, ir ļoti plašs.
Vēl laukos iederas akmeņdārzs, īpaši, ja pie mājas ir drupas, kurās to var veidot.
Akmeņdārzu var iekopt arī tukšā vietā, piemēram, dienvidu nogāzē. Šajās dobēs gan parasti aug smalkas puķītes, kas prasa diezgan regulāru kopšanu, taču tās labi iekomponējas piejūras ainavā, kur akmeņdārzā var audzēt dažādus laimiņus. Savukārt Vidzemē vai Zemgalē, kur ir auglīga zeme, šis dārzs ātri būs pilns ar nezālēm, tātad – grūti kopjams.
Ko vēl stādīt brīvdienu dārzā?
- Var stādīt etiķkokus, korintes, aronijas, vilkābeles, irbenes, visus ēdamos pīlādžus, grimoņus, kas tukšajā laikā izceļas ar savām krāsām.
- Arī spirejas, zemo mandeli, kas skaisti zied pavasarī, alkšņlapu kletru un Mosanas abēliju.
- No puķēm izcilas ir astilbes, ehinācijas, kazbārži, sudrabsveces, tūbainās anemones, kas zied līdz salnām.
- Ja nav mazu bērnu, var stādīt maijpuķītes, kurām gan ir indīgas ogas.
- Kaut kur dārzā (bet ne dobē) var ieviest piparmētras.
- Kārtīgā lauku dārzā noteikti iederas rabarbers, kas ir krāšņs un veselīgs augs.
- Var ierīkot arī garšvielu dārzu, kurā iestādīt mēnešzemenes, kas neprasa īpašu kopšanu.
- Lielisks augs ir lupstājs – dekoratīvs un atbaida grauzējus.
- Laukos iederas dažādi vīteņi – vīnogas, pareizi iestādītas, neprasīs rūpīgu kopšanu, īpaši latviešu šķirnes.
- Nepieciešamo C vitamīna devu dos Mandžūrijas aktinīdija jeb ziemeļu kivi.
- Krāsu un formu ieviesīs pieclapiņu mežvīns un liellapu aristolohija jeb pīpeskoks.
Populārākie raksti
