Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pavairo lielveikalā pirktas pelargonijas
«Pēc izglītības esmu agronoms, un tieši ar zemes lietām sākās mans darba mūžs. Savulaik esmu aizrāvies ar mārrutku audzēšanu, tulpēm, gladiolām, ābeļu stādiem un citā dārza lietām. Politika bija pēc tam, un tā paņēma visu manu laiku, bet tagad atkal pilnībā varu izpausties tajā, kas ir mans patiesais aicinājums,» PDz stāsta bijušais Saeimas deputāts Augusts Brigmanis.
Savā zemnieku saimniecībā viņš audzē labību un rapsi, pats sev iekopis nelielu piemājas dārziņu, un tagad mājā audzē puķes, kuras, sākoties siltajam laikam, varēs nest laukā, lai izdaiļotu apkārtni.
Pagājušajā nedēļā Augusts nodarbojās ar pelargoniju dēstīšanu. Viņš saka – nav no tiem, kuram vajag jaunas superšķirnes. «Atzīšos, pirms vairāk nekā gada vienkārši lielveikalā lēti un izdevīgi nopirku pelargonijas. Bija krāšņas un priecēja ne tikai mūsu ģimeni, bet arī kaimiņus un garāmgājējus. Tāpēc nolēmu, ka arī šogad manā saimniecībā vajag pelargonijas, un vēl vairāk nekā bija pērn. Nolēmu tās pavairot ar spraudeņiem.
Pavairošana nav sarežģīta. Nopietnākais ir sagatavot zemi, bet tagad jau tā veikalos ir pieejama.
Pelargonijas ar prasīgumu neizceļas. Būtiskākais – nevajag skābu augsni, jo tās nav kaktusi. Pavairojot jāizvēlas labākie spraudeņi. Tie precīzi jānogriež – griezuma vietai jābūt no skata smukai, nevajag klāt daudz lapu, jo tās tikai atņem spēku, un puķei būs grūti attīstīties,» pamāca Augusts. «Pēc tam spraudeņi jādēsta zemē, jālaista un jāgaida, kad attīstīsies stumbrs un pēcāk arī ziedi.»
Drīz sāksies dārza darbi
Augusts gaida, kad pavasaris pa īstam atnāks un viņš varēs ķerties arī pie dārza iekopšanas.
«Dārzs man ir daudzus gadus, bet nav liels. Dzīvojot laukos, pienākas pie mājas kaut ko audzēt, un pašu audzētais taču vienmēr ir garšīgāks. Manā dārzā ir sīpoli, ziemas ķiploki, arī ražīgās rudens avenes, jo man ļoti garšo aveņu ievārījums. Esmu uztaisījis arī lecekti, kur audzēju agros redīsus. Vienkārši iestādīti redīsi īsti neizaug – tie izstīdzē, aiziet lakstos, un tad vēl sametas tārpi. Bet lecektī padodas ideāli. Audzēju arī dilles un pētersīļus un – pats svarīgākais – gurķus. Ja gadījies nopirkt pareizos stādus, tad visu vasaru varu tik iet uz dārzu, lasīt gurķus un mieloties.
Esmu gurķumīlis un varu tos ēst gan svaigus, gan mazsālītus un marinētus.
Vasarā un rudenī tieku arī pie tikpat kā saviem tomātiem, jo tos siltumnīcā audzē kaimiņš. Viņš zina, ka man tie garšo, un, šķiet, ka pat iestāda kādu stādiņus vairāk, lai varētu ar mani padalīties, kad tie nāk gatavi. Es viņam pretī dodu gurķus,» atklāj Augusts Brigmanis.
