• Pašai savs dzērveņu purviņš

    Praktiski padomi
    Margarita Guseva
    7. maijs, 2019
    1 komentārs

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Lai vienmēr būtu pieejamas svaigas ogas, kaut kur dārza maliņā ir jāierīko savs dzērveņu purviņš! Tas nav ne grūti, ne neiespējami!

    Viegli audzējamas un ražīgas

    Dzērveņu stādījums piemājas dārzā dod ne tikai ogas, bet arī skaisti izskatās. Pavasarī miniatūrā purviņa dobi iekrāso dzērvenāju lapas, no sārtām kļūstot par zaļām… Ziedu laikā purviņu klāj sīku, bālrozā ziediņu mākonis, kurā san kamenes, tad parādās zaļas odziņas, kas augot un top baltas un ātri briest, līdz visbeidzot krāsojas sarkanas. Un tad jau purviņā ir rudens, kad, laikam pakāpeniski kļūstot vēsākam, lapu krāsa mainās atkal – no zaļas līdz sarkanai…

    Dārzos visbiežāk tiek stādītas savvaļas dzērveņu radinieces Amerikas lielogu dzērvenes (Oxycoccus macrocarpon). Tās ir daudz ražīgākas par skābajām, bet ļoti veselīgajām purva radiniecēm, jo īpaši labākās šķirnes. Mūžzaļie lielogu dzērveņu krūmi ir apmēram 20 cm augsti, tiem ir 8–20 cm gari vertikāli, ložņājoši dzinumi, uz kuriem tad veidojas ogu raža. Purvā augušās dzērvenes aug uz dzinumiem, kas stīgo pa sūnekli, bet lielogu dzērvenes ienākas uz vertikāli augošiem dzinumiem – tas atvieglo ogu vākšanu.

    Lielogu dzērvenēm pirmā vērā ņemamā raža ienākas trešajā vai ceturtajā gadā pēc stādīšanas.

    Pēc sava ķīmiskā sastāva un bioloģiskajām īpašībām lielogu dzērvenes ir tuvākas mūsu brūklenēm, nevis purva dzērvenēm, tāpēc tās nereti dēvē arī par dižbrūklenēm.

    ASV ir izveidotas aptuveni 200 Ziemeļamerikas lielogu dzērveņu šķirnes, Latvijā bioloģijas zinātņu doktora Alfreda Ripas vadībā selekcionētas septiņas šķirnes. Ikviens, kas ģimenes vajadzībām vai rūpnieciskos apmēros sācis nodarboties ar lielogu dzērveņu audzēšanu, apgalvo: purva radinieču audzēšana nav sarežģīta, turklāt jāņem vērā, ka kultivēto dzērveņu ražības ilgums ir pārsteidzošs – līdz pat simt gadiem!

    Lai izaudzētu dzērvenes ģimenes vajadzībām, pilnīgi pietiek ar 5– 10 kvadrātmetru lielu purvainu dobi dārzā.

    Kā ierīkot dobi?

    • Izvēlies dobei piemērotu vietu – tai jābūt saulainai, bet mitrai.
    • Stādījumiem paredzētajā vietā vispirms noroc augsnes auglīgo virskārtu, tad izveido bedri aptuveni pusmetra dziļumā.
    • Lai dzērveņu dobe tiešām līdzinātos miniatūram purviņam un tajā labāk saglabātos mitrums, izklāj bedri ar polietilēna plēvi. Šim nolūkam droši vari izmantot jau lietotas plēves gabalus. Ja klāsi jaunu plēvi, tajā jāsadur caurumi liekā ūdens notecēšanai.
    • Lai purviņā nevairotos un neaugtu nezāles, dobes malas vai nu jānobetonē vai jāizklāj ar kādu biezāku materiālu.
    • Sagatavoto bedri piepildi ar skābu (pH 4–5) kūdru, kam piejauktas ne pirmā svaiguma zāģskaidas.
    • Kad bedre pilna, to kārtīgi noblietē un labi salaisti.

    6 vērtīgi padomi

    1. Dzērveņu purviņam vari izvēlēties dažādas formas. Ogu stādījums vienlīdz labi iederēsies gan dārza malā, gan pie ūdens baseina, taču to vari veidot arī uz kāda dabiska vai mākslīgi radīta paaugstinājuma. Piemēram, dzērvenāju var ierīkot vecu ēkas pamatu vietā, no ķieģeļiem vai celiņu seguma plākšņu atgriezumiem izmūrētā improvizētā kastē vai kur citur. 
    2. Lai kūdra kārtīgi nosēstos, dzērveņu audzēšanai paredzēto bedres veidošanu un piepildīšanu ar kūdru vislabāk ir veikt rudenī. Pavasarī purviņu kārtīgi salaista un stāda dzērvenes.
    3. Labākais lielogu dzērveņu stādīšanas laiks ir no maija vidus līdz jūnija vidum. Ja stādīsi vēlāk, augi līdz rudenim var nepaspēt iesakņoties un pārkoksnēties, salā tie izcilāsies.
    4.  Jaunie stādījumi rūpīgi jāpieblietē.
    5. Jo biezāku stādījumu veidosi, jo ātrāk dzinumi nosegs augsni un jo mazāk augs nezāles.
    6. Mākslīgi radītajam purviņam jābūt mitram, taču pārlieka laistīšana un stādījumu pārmēslošana ar slāpekli veicina dzērvenāja inficēšanos ar slimībām.

    Stādīšana

    Nelielam dzērveņu stādījumam ieteicams izmantot apsakņotus viengadīgus vai divgadīgus (cena Ls 1–2) stādus. Pie dzērveņu audzētājiem, kas pārdod stādmateriālu, parasti var iegādāties arī nelielu, jau gatavu purviņu – kasti ar ieaudzētiem, jau ražojošiem dzērveņu stādiem.

    Pirms un pēc stādīšanas augsne kārtīgi jāsalaista!

    Ja esi iegādājusies kasti, augsnes līmenī ieliec to bedrē, kas izrakta par diviem lāpstas platumiem lielāka par kasti, bedri gar kastes malām piepildi ar skābo kūdru un tajā pieroc garās stīgas, lai apsakņojas.

    Ja stādi atsevišķus stādus, liec tos zemē 10–15 cm attālumā citu no cita. Jo biežāk stādīsi, jo ātrāk dzinumi nosegs augsni! Sava mazā purviņa apstādīšanai vari izmantot arī 8–15 cm garus spraudeņus, bet stādot īpaša vērība jāpievērš tam, lai spraudeņi kūdrā atrastos pareizā virzienā – ar pumpuru uz augšu. Vienā stādīšanas ligzdā stādi divus trīs spraudeņus, virs kūdras atstājot 2–3 cm garus galus. Jaunie dzinumi ieaugs aptuveni mēneša laikā.

    Purviņa kopšana

    • Laisti! Viens no galvenajiem darbiem – laistīšana. Bet tas jādara pareizi – lai arī dzērvenes ir mitrumprasīgas, veģetācijas laikā pastāvīgu slapjumu tās tomēr necieš. Ja stādījums ilgstoši mirks ūdenī, augu saknēm trūks gaisa, tās atmirs un dzērvenājs aizies bojā. Paaugstinātas prasības pēc mitruma dzērvenēm ir atsevišķos periodos: pavasarī, sākoties augšanai; ziedēšanas laikā; ogu briešanas un jauno ziedpumpuru ieriešanās laikā.
    • Sargā no aukstuma! Dzērveņu dobe jāsargā no salnām: lai pavasara salnas nenokostu jaunos dzinumus, bet rudens salnas – vēl negatavās ogas, maza purviņa aizsardzībai vislabāk izmantot agrotīklu. Kailsala laikā dzērveņu stādījumu var viegli piesegt ar egļu skujām, salmiem, brezentu vai kādu citu materiālu, taču pret izsalšanu ziemā vislabākā ir dabiskā aizsardzība – sniega sega.
    • Mulčē! Lai augsnē saglabātu mitrumu, pavasarī stādījums jāmulčē. Labākā mulča ir kūdra, taču var izmantot arī smiltis un satrunējušas zāģskaidas. Mulčas slānis stimulē stādījumu kuplošanu – horizontālo dzinumu apsakņošanos un vertikālo dzinumu veidošanos.
    • Ravē! Kamēr stīgas augsnes kārtu blīvi nenoklāj, dzērveņu stādījums vairākas reizes sezonā jāravē. Ja substrāta pH līmenis ir zemāks par 4,5, nezāles īpaši neaug!
    • Mēslo! Pietiekami daudz slāpekļa augsne saņem ar lietusūdeni, slāpeklis arī veidojas, saules ietekmē noārdoties kūdrai, tāpēc improvizētajā purviņā ar pārmērīgu mēslošanu nav jāaizraujas: pietiks, ja vasaras otrā pusē savu dzērvenāju nomēslosi ar kāliju saturošu mēslojumu. Vari arī mēslošanai izmantot Vito 4, jo tajā ir jau sabalansētas dažādas dzērvenēm nepieciešamas barības vielas.

    1 komentārs

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē