Spradžu aktivitāte palielinās siltā un sausā laikā, tie bojā redīsus, kāpostus, ziedkāpostus, brokoļus, kolrābjus, rutkus, kāļus, sinepes, kressalātus un citus krustziežu dzimtas augus. Ko darīt? Iespējas ir divas – ķīmija (Mavrik Vita Emin dārzam un Mavrik Vita) vai arī tikai bioloģiskās augu aizsardzības metodes. Mazdārziņā es balsoju par otrajām!
- Tātad vēlu vakarā vai agri no rīta, kad ir rasa, (var arī iepriekš aplaistīt) apkaisi augus ar lapu koku pelniem, tabakas pulveri vai skuju miltiem, lai tie pielīp pie lapām.
- Vai arī – jau laikus, tiklīdz kāpostus iesēj vai iestādi, uzklāj agrotīklu. To var turēt līdz pat ražas novākšanai. Tikai ņem vērā, ka zem seguma labāk aug arī nezāles, tāpēc tīkls regulāri jānoņem un dobe jāizravē.
- Daļēji ierobežot spradžu skaitu izdodas arī ar augsnes rušināšanu.
- Dārzā rūpīgi jāiznīcina pērkones, zvēres un citas krustziežu dzimtas nezāles.
Anglijas variants!
Kāpostu vagas garumā sasprauž, lūk, šādus vairākus mietiņus, katram galā uzliek mazu māla podiņu un pāri pārklāj sietu, lai augiem klāt netiek taureņi – kāpostu baltenis (Pieris brassicae) un rāceņu baltenis (Pieris rapae), kuru kāpuri ātri var apgrauzt kāpostu lapas, atstājot tikai lapu dzīslas.
Kāpostu balteņa kāpurs ir zaļgani vai pelēcīgi dzeltens, svītrains, bet rāceņu balteņa kāpurs – samtaini zaļš, un tas grauž caurumus arī pašā kāposta galviņā. No ķīmijas Latvijas mazdārziņos pret balteņiem atļauts izmantot insekticīdu Neemazal-T/S.