Padomi ķiršu vainaga veidošanai

Dārzniekiem ir tāds teiciens: ko pavasarī un vasarā pažēlo, to rudenī nožēlo. Tāpēc šķēres rokās un pie darba!

Dažas lietas, kas jāņem vērā pirms veidošanas:

• Ja koku vajag spēcīgi atjaunot, veicināt snaudošo pumpuru plaukšanu un strauju dzinumu atjaunošanos, tad zarus griež agri pavasarī. Savukārt, griežot zarus vasarā, vainags tiek izretināts, jo nogrieztā ataugšana ir kavēta.
• Ja vainags jaunam kociņam pavasarī jau apgriezts, vasarā to vēl var piekoriģēt – izgriezt zarus, kas aug uz iekšu, konkurē ar citiem zariem, krustojas.
• Veidot vainagu nenozīmē tikai griezt un zāģēt – vainaga veidošana ir arī jauno dzinumu un pumpuru izkniebšana, zaru liekšana. Arī to vēl vari darīt!

KO un KĀ griezt?

Universāli padomi visiem ķiršiem:

Citi lasa

Selga Amata

Lasāmgabals

Viedās latviešu raganas Inas jaunā dzīve Spānijā: Pēc dēla nāves neiesēdos sāpēs

Santa.lv

Piemiņa

«Cik daudz gaismas viņš aiz sevis atstājis…» Gundars Āboliņš paziņo par atvadīšanos no brāļa Māra Āboliņa

Daiga Liepiņa

Attiecības

Mans dīvainais brūtgāns. Latviešu meitenes rūgtais «Tinder» iepazīšanās stāsts

• Galvenais vainaga veidošanas princips: stumbrs ir barības vielu veidotājs un devējs (varētu teikt – rūpnīca), bet zari un augļi – patērētāji, kas šos resursus izmanto savām vajadzībām. Tāpēc zaru apgriešanā patiesībā strādā biznesa likums: jo patērētājs ir tālāk no ražotāja, jo produkcijas kvalitāte sliktāka. Tāpēc gan jaunākiem, gan vecākiem kokiem svarīgi tuvināt vainagu stumbram, īsināt zarus – tad raža būs labāka.
• Vainags ir maksimāli jāizgaismo – ja koka centrā būs tumšs, tad atjaunošanās nenotiks un raža tuvāk koka vidum neveidosies.
• Ideālais variants – ogu lasīšanu un vainaga veidošanu apvienot: zaru daļu vai galotni, ko plānots likvidēt, nogriež ar visām ogām, saudzīgi noceļ un nolasa ražu – tas nozīmē, ka divreiz vienā kokā nebūs jākāpj.
• Garie zari jāgriež līdz tuvākajam uz augšu augošajam zaram.
• Ķiršiem, griežot zarus, svarīgi atstāt celmiņus – aptuveni tik garus, cik nogrieztā zara resnums. Tas vajadzīgs, jo ķiršiem raksturīga koksnes trupe, kas var iemesties brūcē un bojāt zaru, no kura atzarojies nogrieztais, bet vēlāk pārņemt visu koku. Turklāt bieži vien uz atstātajiem celmiņiem nākamajā gadā veidosies jauni dzinumi un raža.
• Labākais zaru griešanas brīdis – saulains un vējains laiks, jo saule ir vislabākais dezinficētājs, bet vējš ļoti labi apžāvē brūces, tādā veidā pasargājot koku no slimību sporām.
• Augu aizsardzības pētījumu centrā izpētīts, ka labāk uz brūcēm nesmērēt neko. Vai arī – tikai brūču ziedi Lerāns, ja laiks griešanas dienā ir mitrs un lietains, pretējā gadījumā uz sulojošām brūcēm var nosēsties sēņu slimību ierosinātāji.
• Ja kokā ir puves bojāti zari (tos var pazīt pēc savītušām, nobrūnējušām lapām un augļaizmetņiem), arī tie jāizgriež un jāsadedzina. Šādi zari gan vairs neatjaunosies, bet, tos atstājot, arī nebūs labuma – slimība straujāk progresēs un pārņems citus zarus.
• Ķiršu koka skeletzariem jāaug nedaudz uz augšu vai gandrīz platā leņķī, un atzarošanās vietā pie stumbra zaram jābūt ar labi pamanāmu valnīti – tādu kā mizas sabiezējumu. Pilnīgi stāvus zarus un zarus, kas atzarojas ar žākli un kuriem nav valnīša, labāk laikus izgriezt.

Individuālās ĪPATNĪBAS

• Kailzaru skābie ķirši
  Tādi ir, piemēram, Latvijas zemais, Desertnaja Morozovoi, Vytenu žvaigžde, Bulatņikovskaja, Nordia, Molodjožnaja, Šokoladņica un citi.

Raža šiem ķiršiem veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem. Tāpēc nepieciešams katru vasaru kādus augļu zarus apgriezt līdz kādam jaunam, uz augšu vērstam zaram, jo, ja zars noražo, tas paliek tukšs, kails un tikai galotnes pumpurs turpina augt garumā – nākamajā gadā raža uz noražojušās vairs nebūs.

Apgriešana veicinās arī pakāpenisku vainaga atjaunošanos. Ja to nedara, ar laiku koka vidus paliek tukšs un lapas un augļi veidojas tikai ārpusē. Griezuma vietai jābūt blakus jaunam, spēcīgākam, uz augšu vērstam dzinumam vai sānu sazarojumam. Vēlams paretināt skeletzarus – labi, ja to uz visa koka ir pieci līdz septiņi.

• Pušķzaru skābie ķirši
  Tie ražo lielākoties uz daudzgadīgiem zariņiem – pušķzariem. Piemēram, tādi ir šķirnes Orļica, Turgeņevska, Žukovskaja, Tamaris.

Šo koku zaru mūžs ir krietni ilgāks nekā kailzaru ķiršiem, tāpēc arī griešanas taktika nedaudz atšķiras. Rādītājs, ka zari jāgriež, ir brīdis, kad sāk atkailināties zaru resnākās daļas.

Ja koki ir vecāki, tādā gadījumā labāk negaidīt vasaru, bet ziedot iespējamo ražu un šādus zarus apgriezt jau pavasarī – tad koks atjaunosies sparīgāk. Ja šopavasar nepaguvi, to vari izdarīt nākamgad! Jāizgriež veci, lieli, līki zari bez pumpuriem, jo tādi zari paši vairs neatjaunosies. Bet, lai atjaunotu zaru, kam pumpuri vēl ir, zars jāgriež pie veselīga, stingra, uz augšu vērsta pumpura pēc iespējas tuvāk koka stumbram (tikai atceries atstāt celmiņu!). Arī tas šajā gadījumā jādara pavasarī. Ja zari noliekušies, vasarā tādi jānogriež līdz kādam stāvāk augošam dzinumam, lai neturpinātu zaru liekšanos uz zemi.

• Saldie ķirši

Ražas laikā vai pēc ražas novākšanas var pazemināt vainagus.

Pietiekami, ja ķirsis ir līdz 3 m augsts, lai bez grūtībām varētu piekļūt ogām. Tas ir svarīgi arī tāpēc, lai visus augļus varētu novākt – ja augļi paliek kokā nenovākti, dārzā savairojas ķiršu muša un attīstās puve.

Pareizi veidotam saldā ķirša vainagam nav jābūt augstam, bet gan plašam, lai vainaga iekšpusē, tuvāk stumbram ir labi izgaismots.

Griežot saldos ķiršus, celmiņus var atstāt garākus – ar 4–5 pumpuriem, citādi koks var sulot. Turklāt pie jaunā dzinuma pamata veidojas ziedpumpuri un auguma pumpuri, kas nodrošinās, lai zars var ataugt. Ir īstais laiks arī atjaunot vecus, padsmit metru augstus ķiršu kokus. Ja koka apakšā ir zari, vainagu noteikti var zemināt pat par trešdaļu vai pusi no pašreizējā augstuma. To labāk darīt ražas laikā – varēs gan tikt pie ogām, gan samazināt koka garumu.

Jāveido skeletzari!

Jāpanāk, lai skeletzari veidojas platiem, stingriem leņķiem, nevis šauriem, lai katram zaram ir sava vieta, teritorija, – līdzīgi kā cilvēkiem, arī koka zariem nepatīk, ka tiem kāds ilgstoši bāžas virsū. Jo platākā leņķī no stumbra atzarojas skeletzari, jo izturīgāks koks ir salā un agrāk sāk ražot augļus. Īpaši svarīga leņķu paplatināšana ir zariem, uz kuriem nav bijuši ziedi un līdz ar to arī nav ogu, kas zaru ar savu svaru varētu noliekt. Tādus zarus vai nu jāliec pašiem vai jāizgriež.

2 iespējas, kā ieveidot leņķi pareizi:

Pavisam jauniem kociņiem. Maziem, 10–15 centimetru gariem zariņiem virs stāvā zara ieliek koka knaģi (iedomājoties, ka stumbrs ir veļas aukla), lai tas piespiež zariņu uz leju un leņķis ieveidojas pareizs. Knaģis šajā vietā jātur vismaz divas nedēļas.

Lielākiem kokiem

• Ja zars ir lielāks ar jau izveidojušos valnīti, leņķi var veidot ar speciālām gumijām vai atsaitēm (tādas nopērkamas, piemēram, veikalā Agrimatco). Šo materiālu pluss – tie paši saulē sadalās un neieaug zarā.
• Leņķu paplatināšanai var izmantot arī jebkuru aukliņu, bet jāatceras laikus to noņemt (aptuveni pēc divām nedēļām), citādi tā ieaugs zaros.
• Kauleņkokiem ideālais skeletzara leņķis pret stumbru ir 45–60 grādu. To var panākt, atsaiti vai gumiju uzāķējot uz zara, kuru vēlas noliekt, bet otru gumijas vai atsaites daļu nofiksējot pret kādu zemāk esošu zaru, stumbru vai balsta mietu.

ZINI! Šis vairāk attiecas uz saldajiem ķiršiem. Skābajiem ķiršiem ar liekšanu pārāk neaizraujamies, jo zari paši par sevi veidojas līganāk.

Jauns ķirsis. 3 padomi

1. Lai jaunam kokam neveidotos vairākas konkurējošas galotnes, tagad vēl vari augšējos, galotnei tuvākos sānzarus nogriezt. Ja kokam izveidojas divas galotnes, tās ar laiku veras vaļā katra uz savu pusi un plēš koka stumbru līdz pat saknei. Šādu situāciju nedrīkst pieļaut!
2. Ja vēlies, lai koks neaug pārāk augsts, vari nogriezt galotni līdz kādam veselīgam sānu dzinumam.
3. Jaunam kokiem nogriez arī sānzarus, kas veidojas stumbra apakšā – aptuveni līdz ceļgala augstumam – tie vēlāk augot tāpat tikai traucēs.