Mazdārziņa izveide – soli pa solim

Tu vairs negribi iet uz veikalu vai tirgu, tāpēc tavs plāns ir liels kā pasaules radīšana – turpmāk tu visu izaudzēsi pati! Kāpēc gan vajag tik daudz zāliena? Lai aug kāposti un pupas! Ieraksti sociālajos tīklos, ka tikai čaklajiem pieder pasaule, – tev vienalga, kādu lejupslīdi piedzīvos ekonomika, jo turpmāk visu ģimenei izaudzēsi pati. Tad izslēdz datoru, paņem lāpstu, nostājies mauriņa malā un… nezini, cik lielu dārzu vajadzēs, lai tas pilnībā apgādātu tavu saimi.

Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse rēķina, ka četru cilvēku ģimeni ar iztiku nodrošinās apmēram 400 kvadrātmetru dārzs – 150 m² augošu dārzeņu dos apmēram 600 kg ražas, un ar to pietiks līdz pat nākamajam pavasarim. 50 kvadrātmetrus vajadzētu atvēlēt kartupeļiem, un vēl jāatvēl vieta arī zemenēm un avenēm, augļkokiem un ogulājiem. Četru cilvēku saimei pietiks ar desmit ogu krūmiem, kas katrs dos 7 kg ogu, bet astoņi augļu koki saražos katrs 30 kg augļu – kopā 249 kg.

«No 400 m² dārza var iegūt gandrīz 1000 kg ražas – ģimenei noteikti pietiks,»

Citi lasa

Katrīna Jaunslaviete-Ķipure

Māja

Vai drīkst vākt malku valsts mežā?

Marta Kalniņa

Nauda

«Esam dzirdējuši visus iespējamos attaisnojumus un melus.» Rozenbaumas parādu skandālā iesaistās arī Kristīne Krūze

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

uzsver Līga Lepse. Tātad klasiskajam sakņu dārzam (dārzeņi + kartupeļi) tev jāuzrok 200 m² zemes. Nu, raksi? Kāda varbūt arī to darīs, tomēr, visticamāk, tik lielu dārzu tev nevajag. Tāpēc veco plānu atceļam un ķeramies pie jauna.

Dārziņš priekam un plūkšanai

Jā, tādu tev vajag! Tā, lai zemi var uzrakt un uzrušināt pašu spēkiem un lai vasarā tajā izaug dārzeņu un garšaugi svaigam patēriņam un lai ir kāds kriksis, ko saglabāt ziemai. Cik kvadrātmetru liels būs tavs dārzs – izvēlies pati. Vari tā lielumu noteikt atkarībā no tā, cik zemes ir spēka apstrādāt (varbūt neraksi, bet noīrēsi frēzi?) un cik ir reāli vietas, bet vari arī uzzīmēt savu sapņu dārzu uz papīra, sarēķinot, cik un ko gribi audzēt, un tad apsvērt, vai tas ir reāli iespējams. Dārza lielumu nosaka arī tas, kādas ir ražas uzglabāšanas iespējas – ja tev ir pagrabs, liela saldētava vai luste gatavot konservus, vari audzēt vairāk dārzeņu, nekā vajadzīgs svaigam patēriņam. Labā ziņa ir tā, ka dārzu vienmēr var paplašināt, – ja sāks trūkt vietas, uzraksi vēl pāris kvadrātmetru.

Dārza izveide soli pa solim

1. Vietas izvēle. Sakņu dārzam vieta jāizvēlas saimniecības zonā, bet iespējami tuvāk namdurvīm – prom no acīm, tomēr pietiekami tuvu, lai nebūtu slinkums aizskriet arī pēc trim sīpollokiem.

2. Rakšana. Veidojot dārziņu gadiem iekopta zāliena vietā, augsnes sagatavošana būs visai vienkārša – zeme tikai jāuzrok un jāuzrušina. Iekopta mauriņa augsnē, visticamāk, nebūs daudzgadīgo nezāļu sakneņu – ja nu vienīgi kāda nerātna pienene. Ja dārza uzrakšanai tev ir ražens tēva dēls, zāliena velēnas pat nevajadzēs purināt – tās tikai jāapgriež ar saknēm gaisā un jāatstāj satrūdēšanai zemē lāpstas dūriena dziļumā. Ja dārziņu veido neiekoptā pļavā, tad gan darba būs krietni vairāk – jāpurina velēnas un jāizlasa visas daudzgadīgo nezāļu saknes.

3. Augsnes ielabošana. Katram kultūraugam vajag atbilstošu augsni – cits grib augt smiltiņā, cits mālā, turklāt katram augam vajag arī citādu augsnes skābumu (to apzīmē ar burtiem pH). Lai noteiktu precīzu augsnes sastāvu, augsni vajadzētu nest uz analīzēm un tad to atbilstoši ielabot. Bet – ja neesi iecerējusi kļūt par profesionālu dārzeņu audzētāja vai piedalīties lielākās ražas iegūšanas sacensībās, vienkārši pieņem, ka kaut kas augs labāk, kaut kas sliktāk, un atstāj mauriņa augsni tādu, kāda tā ir, neko īpaši nepētot. Ja zāliens ir mēslots, zeme barības vielas ir vairāk vai mazāk saņēmusi – augiem būs, ko ēst. Tāpēc arī ar īstā mēslojuma meklēšanu nepārspīlē.

Nezinot precīzu augsnes sastāvu, ieteikt tai kādu konkrētu labāko mēslojumu būtu apmēram tas pats, kas nopirkt kleitu dāmai, nezinot ne viņas augumu, ne vecumu.

Labāk vienkārši iekaisi augsnē kompostu vai palutini to ar kādu dārzkopības preču veikalos nopērkamo bioloģisko mēslojumu, rūpīgi ievērojot devas, kas norādītas uz tā iepakojuma.

4. Sagatavošanās sējai. Mazdārziņā nevajag veidot paaugstinājumus un pazeminājumus vagām vai dobēm – vislabāk atstāt augsni līdzenu. Sēšanas vietas gan rūpīgi jāatzīmē. Izvēlies, kādā virzienā sēsi, ņem divus mietiņus un no vienas dārza malas tam pāri novelc auklu, iezīmējot dobes, bet starp tām atstājot taciņas staigāšanai. Dobes veido tik platas, lai varētu tām pārkāpt pāri, – tā būs ērtāk pārvietoties pa dārzu. Labs dobes platums ir viens metrs. Novelc auklu, atzīmē vienu metru un pārspraud mietiņus tālāk. Labākais taciņas platums ir pēdas garums + 5 cm. Vislabāk to iezīmēt ar grābekli – novelc to visā platumā gar auklu. Šāda taciņa būs ļoti ērti kopjama – to varēsi uzrušināt ar vienu grābekļa vilcienu. Ērtības labad kādu taciņu vari izveidot arī šķērsām pāri dobēm. Kad veidosi rindiņas sēšanai, noteikti atkal izmanto mietiņus un auklu, lai ar kapli iezīmētu taisnas vadziņas.

5. Saplāno dārzu! Kad atzīmētas sējas vietas un taciņu vietas, saplāno, ko un kur sēsi. Ir ļoti svarīgi ievērot norādes par attālumu starp augiem: ja uz sēklu paciņas rakstīts, ka starp augiem jāsaglabā 20 cm rindstarpa, tad tāda arī jāatstāj.

PADOMS!

Gādā, lai sīpoli un burkāni aug blakus, jo tā tu sajauksi galvu gan sīpolu mušai, gan burkānu mušai, un tās dārzam nodarīs mazāku skādi, un tāpat centies kāpostiem līdzās stādīt cūku pupas un garšaugus.

Kas augs manā dārziņā?

Ir augi, ko var tikai sēt (piemēram, dilles, burkāni un redīsi), bet ir arī tādi, ko var gan sēt, gan stādīt. Jo mazāk konkrēto augu tev dārzā vajag, jo izdevīgāk tos nevis sēt, bet stādīt.

• Garšaugi. Noteikti iesēj rukolu, dilles, lapu sinepes, iestādi salviju, rozmarīnu, timiānu, kinzu, baziliku (to gan iespējami vēlāk, jo bazilikam patīk siltums). Spēlējies ar garšaugu krāsām, formu un augumu!
• Sīpoli. Neķēpājies ar sīpolu sēšanu, bet nopērc sīksīpoliņus un stādi tos – būs gan lociņi, gan sīpoli. Noteikti iestādi dažus puravus. Ja būs tiem labvēlīga ziema (tāda kā nupat aizvadītā), varēsi puravus ēst līdz pat pavasarim.
• Zirņi. Izvēlies agrās šķirnes un sēj zirņus atkārtoti. Lai tiem nav jāgādā atbalsta mietiņi, izvēlies augumā zemākas šķirnes.
• Redīsi. Labāk iesēj mazāk, bet ik pēc nedēļas sēju atkārto. Sit sev pa pirkstiem, ja sēklas zemē liec par biežu. Neaizmirsti, ka redīsiem augšanas laikā vajag daudz mitruma – sausumā tie būs koksnaini.
• Salāti. Ja gribi ražu ievākt ātrāk, nopērc tirgū salātu stādus, bet vienlaikus salātus arī iesēj – tie būs ēdami vēlāk. Izvēlies dažādas krāsas un šķirnes.
• Sakņaugi. Iesēj rindiņu agro burkānu, biešu un kāļu. Ja ir vieta glabāšanai, sēj arī vēlākas šķirnes. Un noteikti iesēj arī pastinaku – tas ir gards un pērkot visai dārgs dārzenis.
• Pupas. Iesēj ne tikai sviesta pupiņas, bet arī lauka pupas, ko tautā dēvē par cūku pupām, – tās ir garšīgas un lieliski noder gan ģimenes saliedēšanai (ir tik forši visiem sēdēt pie katla un lobīt no karstajām pākstīm pupas!), gan dārza veselībai (pie pupu saknēm veidojas īpašas gumiņbaktērijas, kas ļoti patīk augsnei). 
• Kāpostaugi. Agrai ražai vasarā labāk izvēlies agro šķirņu kāpostus – tie ātrāk izaug, ir mīkstāki un lieliski derēs salātiem. Vasaras otrajā pusē, kad jau būs noēsti redīsi, to vietā iestādi ziedkāpostus. Noteikti pamēģini arī lapu kāpostus – saplūkti gabalos un iešauti cepeškrāsnī ar eļļu un garšvielām, tie pārvērtīsies ideālos čipsos. Lai nelaistu klāt kaitēkļus, uzreiz pēc iestādīšanas apsedz ar agrotīklu un neņem nost līdz pat ražas novākšanai (vien tik, lai izravētu).
• Tomāti. Dažus lauka tomātu stādus noteikti var stādīt (bet ņem katru stādu citādu – lai atšķiras augļu krāsa un forma). Ja būs laba vasara – prieks par ražu būs varens, bet, ja neaugs un nīkuļos, cel no zemes ārā un iesēj vietā kaut ko rudens ražai (dilles, salātus, sinepes, rukolu).
• Gurķi. Svaigai apēšanai pietiks pa gurķa stādam katram ģimenes cilvēkam. Ar šādu stādu daudzumu pilnīgi pietiks, un ražas pilnbriedā varēsi cienāt arī ciemiņus. Ja grasies arī skābēt konservēt, vajadzēs vairāk stādu.
• Ķirbjaugi. Noteikti iestādi pāris kabaču un patisonu un noteikti vienu foršu ķirbi dārza stūrī – vietā, kur tas var stiepties uz zāliena pusi.
• Kartupeļi. Izvēlies kādu agro šķirni, jo tev noteikti vajag kartupeļus nevis rudenim, bet jau ap Jāņiem. Četru cilvēku ģimenei pietiks ar 30 augiem. Pirmajām pusdienām būs jāizrok četri krūmi, pēc nedēļas pusdienām pietiks jau ar trim ceriem, tad ar diviem, un tad pat ar vienu – tā tev visu vasaru būs savi kartupeļi.

Ja ģimenē visi esat konservatīvi, sēj un stādi tikai tādus dārzeņus un garšaugus, ko esat ēduši līdz šim. Nav jēgas audzēt to, ko neviens tāpat negribēs ēst.

6 mazdārziņa likumi

1. Ievēro attālumu! Sabiezināts sējums ir viena no biežākajām iesācēju (un ne tikai iesācēju) kļūmēm, jo bieži vien šķiet, ka vismaz daļa sēklu nesadīgs. Liekot zemē sēklas, ir jāiztēlojas, cik vietas vajadzēs katram augam, – cik liels izaugs redīss vai burkāns, un tādi attālumi starp sēklām jāievēro. Ja sasēts par biežu, tad augi vēlāk rūpīgi jāretina. Var arī pirkt sēklas uz lentēm, tās gan ir dārgākas, bet tur sēkliņas jau saliktas vajadzīgajā attālumā – atliek tikai lentu ierušināt zemē.

 Ja nezini, cik dziļi kura sēkla jāsēj, izmanto universālo padomu – sēj piecu sēklu dziļumā.

2. Laisti dūšīgi vai nelaisti vispār. Kamēr sēklas dīgst, pietiks, ja uzturēsi mitru augsnes virskārtu. Varbūt sākumā tev patiks pastaigāties pa dārzu plandošā kleitiņā, rokassomiņas vietā nesot lejkannu, – trallalā, trallalā. Pēc tam šāda niekošanās vairs neies krastā – kad dārzeņi jau aug, tie jālaista reti, bet pamatīgi, pa pilnai 10 litru lejkannai katram kvadrātmetram. Ja laistīsi, mitrinot tikai augsnes virskārtu, augiem saknes veidosies tikai tur, un raža būs štruntīga. Tad labāk nelaistīt vispār, ļaujot augu saknēm stiepties dziļumā un meklēt tur mitrumu.

3. Nodrošinies ar agrotīklu! Noteikti iegādājies agrotīklu, lai varētu pavasara pusē vai vēsākās vasaras naktīs salnās nosargāt augus.

4. Nekreņķējies, ja kaut kas neaug. Nav tāda dārza, kur vienlīdz labi aug pilnīgi viss, – vienā neaug dilles, citā burkāni, vēl kādā baziliks. To nosaka gan augsnes sastāvs, gan laikapstākļi, gan vēl šis un tas. Nu neaug, liecies mierā – lai aug tas, kas aug, un savus leknos salātus iemaini pret kaimiņienes sulīgajām dillēm!

5. Neturi dārzu tukšu. Tiklīdz kādam augam ražas laiks pagājis, sēj vai stādi vietā ko citu, jo augsne nemīl tukšumu. Rudens pusē iesēj dārzā rudzus un pavasarī ieroc tos augsnē. Un necenties no dārza novākt katru pēdējo dārzeņu atlieku krikumiņu! Ļauj, lai tur paliek gan nogrieztie burkānu laksti, gan biešu un kāpostu lapas – dārzs teiks paldies, tikdams pie dabiskām barības vielām. Nepatīk, kā tas izskatās? Pagriez galvu uz otru pusi!

6. Nebaidies sākt no jauna.  Ja šogad kļūdīsies, nākamgad atkal varēsi sākt no jauna – dārzs nav māja, kur katra kļūme rūgti atmaksājas gadiem ilgi. Bet, ja sapratīsi, ka rušināšanās dārzā tev tomēr nepatīk, savu mazdārziņu nolīdzināsi un tā vietā iesēsi atpakaļ zālienu, varēsi sēdēt terasē un kuļāt kājas, kamēr vīrs un bērni no tirgus stieps redīsus un burkānus.  

Kādas sēklas izvēlēties?

Atbild SANDRA MARCINKEVIČA, stādu audzētavas Dobītes saimniece:

«Latvijā patiešām ir ļoti bagātīgs sēklu piedāvājums, turklāt – par ļoti labām cenām. Noteikti labāk izvēlēties šķirnes ar norādi F1. Tas nozīmē, ka šī šķirne ir hibrīds – ir atrastas un sakrustotas divas labas šķirnes, iegūstot vēl labāku. F1 sēklas labi dīgs, un raža būs dāsna.

Otrs ieteikums: ja raža paredzēta svaigam patēriņam, jāpērk agrās šķirnes.

Nav īpaši lielas nozīmes tam, ko iesaka citi, – kas vienam labs, otram varbūt nederēs, jo ļoti daudz ko nosaka augsnes sastāvs, apstākļi, kopšana, pat kaimiņu dārzos viena un tā pati šķirne var uzvesties pilnīgi citādi. Taču visas olas vienā groziņā gan nevajag likt – jāiegādājas vismaz divas dažādas šķirnes. Un noteikti jāraksta sava dārza dienasgrāmata: kad sēts, kas sēts, kāds bijis laiks, kad laistīts. Šie pieraksti vēlāk lieti noderēs, lai saprastu, kāpēc kaut kas auga vai neauga.»