Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Saules apdegumi
Tie veidojas kokam dienvidu un dienvidrietumu pusē, kuru pēcpusdienā apspīd saule. Šajā laikā koku miza reaģē uz siltumu, audi izplešas, bet vakarā, līdzko saule noriet un iestājas aukstums, audi tiek bojāti. Mizā veidojas iegrimumi, kas vēlāk kļūst tumši. Sākoties sulu cirkulācijai, ir labi redzama robeža starp bojātajiem un veselajiem audiem. Ja laikus to neievēro, tad kauleņkoki šajās vietās sāk sveķot, jo cenšas aizpildīt sabojātos audus. Sēkleņkokiem brūces aizdzīst labāk un nav tik pamanāmas. Īpaši šie bojājumi var parādīties augiem nogāzēs, kas vērstas uz dienvidiem vai dienvidrietumiem, kā arī kokiem zaru atzarošanās vietās.
Sala plaisas
Tās veidojas, kad saule zarus un stumbrus sasilda, koksnes audi atdziest nevienmērīgi un lēnāk nekā miza, un tad tā plīst dažādās pusēs un dažādās koka daļās – arī mazākiem zariem. Vairāk cieš jauni, spēcīgi augoši koki un kauleņkoki. Mizas plīsumi un atlupumi var veidoties arī kokiem ar biezāku mizu.
Divas ārstēšanas taktikas
Ja vēlā rudenī vai ziemas sākumā, kad vēl nebija sala, koku stumbri tika nokaļķoti vai apsieti ar gaišu materiālu, tad šobrīd sala un saules radīto bojājumu varētu būt krietni mazāk. Ja tomēr tie ir, tad – jo steidzamāk brūces apkopsi, jo sekmīgāki būs rezultāti.
- Manāmi mizas iegrimumi. Bojāto mizu ar nazi apgriez līdz veselajiem audiem un apstrādā ar brūču ziedi. Atstājot nesakoptas brūces, šajās vietās var attīstīties kādi slimību ierosinātāji, kā arī iemitināties kaitēkļi.
- Redzami mizas atlupumi vai plīsumi. Tos apsmērē ar brūču ziedi un ar stingru, bet elastīgu materiālu apsien, lai miza nekalst. Dažreiz izdodas mizu pieaudzēt pie koksnes. Lietojot apsējus, pēc kāda laika tos vajadzētu pārraudzīt, vai tie nežņaudz koku.
