Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Paturēt, dāvināt, pārdot?
Uzietās senās lietas, kas labi saglabājušās un kuras nevēlies paturēt savā īpašumā, vari piedāvāt, piemēram, vietējam muzejam vai arī nacionālajiem muzejiem. Nav jau tā, ka muzejs ņems visu, ko viņiem atnesīsi. Muzejos ir speciālas komisijas, kas izvērtē piedāvātās lietas. Turklāt rēķinies, ka muzejs, ja lieta viņus ieinteresēs, šo priekšmetu pieņems kā dāvinājumu.
Taču muzejiem ir prognozējamas intereses atšķirībā no senlietu tirgus, kurā kopumā valda neizskaidrojams un diezgan mainīgs pieprasījums. Piemēram, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs labprāt pieņemtu seno jumtu detaļas, jumtu skaidas, logu detaļas, slēģus, dekorus.
Pat ja senlieta ir no tās grupas, kas muzejā jau ir plaši pārstāvēta, piemēram, pūralādes, vienmēr ir vērts aizsūtīt informāciju un bildi ar savu atradumu. Iespējams, tavas pūralādes otējumi ir unikāli. Ja vēl lieta būs komplektā ar stāstu – iespējams, tā muzeja skatījumā būs vērtība.
Runājot par seno lietu tirgu, tur mode neprognozējami mainās. Vienā brīdī dzintara izstrādājumus, padomjlaiku traukus un pastkartes izķer kā karstus pīrādziņus, otrā tie vairs nevienam nav interesanti. Interese pašlaik sarukusi arī par lauku īpašumiem tik raksturīgajām pūralādēm. Šobrīd aizvien aktuāls ir Kuzņecova fabrikas porcelāns, sudraba un zelta monētas, labas grāmatas.
Savukārt tas, ko cilvēki biežāk vēlas pārdot, ir dažādi darbarīki, šujmašīnas Singer metāla kājas, māla bļodas un krūzes, stikla pudeles un pudelītes, drukātie preses izdevumi, monētas un papīra nauda.
Arī tirgū gaida labi saglabājušās un autentiskas lietas, tāpēc atradumus labāk nemēģināt pašam kaut kā uzfrišināt. Tā pavisam ātri pats ar savām rokām var atrastā priekšmeta potenciālo cenu samazināt vairākkārt.
Tiem, kam bēniņu revīzija īpašumā vēl tikai priekšā, ceļa vārdi no Rīgas Porcelāna muzeja pārstāves Dzintras Romanovskas (tie attiecināmi ne tikai uz traukiem): «Jebkurš Rīgā ražots priekšmets līdz 1990. gadiem ir vērtība, jo to vienkārši vairs nekad neražos. Protams, vērtības hierarhijas augšgalā ir reti sastopami vai mākslinieku radīti trauki, tomēr šis vienkāršais fakts jāatceras katru reizi, kad rokas sniegsies izmest vai pārdot kādu vecmammas saglabātu servīzi.
