Skaidu jumtu tehnoloģija tika radīta pirms aptuveni 200 gadiem. Tolaik skaidas kārtoja no viena gala uz otru un visas rindas vienā virzienā – pa vējam. Progresīvāka metode ir rindu izmētāšana – katru liek savā virzienā. Neviens to nav centies modernizēt vai modificēt, jo rezultāts ir izcils. «Tas ir pēdējais koka jumta evolūcijas posms,» piebilst Oskars.
Jautāts par skaidu seguma plusiem un mīnusiem, meistars attrauc: «Visi jumti ir labi. Katru veido noteikta sistēma – jumta konstrukcija, materiālu biezums, svars –, kas arī nosaka piemērotāko izvēli.» Skaidu jumts ir viegls, tam pietiek ar vieglāku konstrukciju, bet, piemēram, kārniņam vajag stingrāku pamatu.
«Visi saka: koka jumts ir kluss. Jā, ir kluss, bet lietu es savā darbnīcā tāpat dzirdu. Savukārt mājai ir skārda jumts, un, kad nāk lietusgāze, ir kārtīga dārdoņa. Tad atliek vien brīnīties par dabas varenību, un tas man patīk daudz labāk,» saka meistars.
Tāpēc, pirms likt skaidu jumtu, izdomā, vai tiešām to gribi, vai tev to vajag. Vai tas iederēsies ainavā?
30. gadu sākumā izdotajos Latvijas būvstandartos teikts, ka skaidu jumts kalpo vismaz 35 gadus. Ja saimnieks par to gana cītīgi rūpējas, jumta mūžs var sasniegt 50 un vairāk gadu. «Esmu redzējis arī septiņdesmitgadīgus skaidu jumtus. Protams, tiem vajag remontu, bet viss nav jāplēš nost,» teic Oskars.
Prieks dalīties ar zināšanām
«Ir meistari, kuri nav apmācījuši ne dēlus, ne mazdēlus un ar savām zināšanām ies uz kapiem. Kāds tolks tad bija mācīties?» Oskars nesaprot. Viņš ir pārliecināts, ka daudz vairāk iegūst tad, ja savā prasmē dalās. Ierādot kādam amatu, pašam nav jāsēž uz jumta, nav jādomā par ceļa un uzturēšanās izdevumiem, ko prasīs darbs objektā. Tā vietā labāk plēst skaidas savā darbnīcā divdesmit metru attālumā no mājām. Ja negribas pārtraukt darbu, bet gribas tēju, var piezvanīt sievai, lai atnes. Ja laukā labs laiks, var ņemt spiningu un doties uz upi pamakšķerēt. No tā, ka, daloties amata prasmē, izaudzinās sev konkurentus, meistars nebaidās. «Agrāk vai vēlāk visiem vajadzēs to koka jumtu. Aug naftas un elektrības cenas, līdz ar to metāls vai Onduline kļūs tik dārgs, ka to vairs nevarēs atļauties,» viņš prognozē un piebilst, ka ar esošo ēku apjomu pat ar simt amatniekiem būtu par maz.
Oskars skaidu jumtu likšanu iepazinis pirms gadiem sešiem, kad vienai no saimniecībā esošajām ēkām vajadzēja jaunu jumtu. «Saskaitīju, cik maksā skaidas, cik uzklapēšana.
Biju galīgs zābaks, neko nejēdzu, bet secināju, ka, uzklapējot pats, ietaupīšu pusi no summas. Pēc tam padomāju – ja nopirkšu ēveli un pats uzražošu sev jumtu, ietaupīšu jau deviņdesmit procentu,» viņš atminas.
Tiklīdz bija uztaisījis jumtu savai darbnīcai, atnāca kaimiņš un palūdza uzlikt tādu pašu viņa lapenei. Mēneša laikā darbs bija paveikts. Tagad Oskars skaidu jumtus liek visā Latvijā un arī Zviedrijā. Ideja to mācīt citiem nāca nejauši, tāpat kā apjausma, ka tas ļaus nopelnīt iztiku. Viņa teiktais apliecina veco parunu par kurpnieku bez kurpēm: «Gribēju visu savu saimniecību pārvērst par tādu kā brīvdabas muzeju, visām ēkām uzlikt skaidu jumtus. Tas būtu latviski, saimnieciski, ekoloģiski, bet man nesanāk – visu laiku strādāju kādam citam.»
Jāpievērš uzmanība biezumam
Skaidu cena Latvijā svārstās no astoņiem līdz 15 eiro par kvadrātmetru. Segumam der jebkurš koks, bet Oskars visbiežāk izvēlas apsi. Tās koksnē veidojas dabiskais vasks, pēc darba ar to rokas ir kā ar krēmu ieziestas. Liepa ir ūdensizturīga, bet šāda seguma mūžs būs īsāks – jumts kalpos aptuveni 20 gadu. Savukārt, ja izvēlēsies tikai melnalksni, jumts būs oranžs kā skolas autobuss. Ieva ir cieta, blīva, savērpta un nepadevīga, taču no tās gatavota kore jumta mūžu pagarinās par 15 gadiem. «Tā nenolobās, ir kā plastikāta gabals,» skaidro meistars.
Pretēji Zviedrijai un Somijai Latvijā priedes un egles skaidās plēš reti, lai gan materiāls ir dabiski impregnēts, sveķains, tāpēc lieliski derētu jumtam. Šos kokus daudz prātīgāk izmantot kā būvbaļķus.
Vadoties pēc 1933. gada Latvijas Valsts būvnormatīviem, Oskars skaidas ražo 72 centimetru garumā un deviņu līdz 15 centimetru platumā. Platākas pēc laika sāks uzvesties kā dēlis – var izmest kūkumainu vēderu vai malas.
Iegādājoties segumu, jāskatās, lai tā biezums būtu no astoņiem līdz deviņiem milimetriem. «Ir ļoti daudz haltūristu, kuri plēš plānākas skaidas – tikai sešu septiņu milimetru biezumā,» zina teikt meistars. «Tas ļauj iegūt lielāku daudzumu no viena bluķa, ieekonomēt materiālu.» Ja skaidas būs pārāk plānas, jau pēc dažiem gadiem sasēžoties paliks vien četri pieci milimetri. «Pagājušajā gadā zvana cilvēks un saka: jumtam desmit, divpadsmit gadu, bet jau caurs,» stāsta Oskars. «Saku, lai pamēra – skaidai noteikti tagad četri milimetri. Tiešām! Tas nozīmē, ka jauna bija tikai sešus milimetrus bieza.»
Ieekonomē gandrīz tūkstoti
Sagatavojot jumtu skaidu klāšanai, vislabākais brusu izmērs ir 4 × 4 centimetri, lai gan meistars pats priekšroku dod nezēmerētu dēļu klājam. Ja tie ir ļoti plati, vidū pārzāģē uz pusēm. «Ja es pa tiem dēļiem kāpju starp spārēm un neielūztu, tad skaida, kas ir zem sprieguma un velk to dēli ārā, jumtu tieši izpleš,» skaidro meistars. Reiz 20 metru garam jumtam, kura laidums uz augšu bija 10 metru un spāres no Pirmā pasaules kara laikā tēstas egles, uzlika segumu – 3000 skaidu. Tas izliecās uz āru par 1,5 centimetriem. Aprēķināts – lai pārvarētu skaidas elastību un sāktu iedarboties uz jumta konstrukciju, būtu jāuzsnieg 1,60 metru biezai slapja sniega segai. Latvijā tas diez vai sagaidāms, attiecīgi – jumts nekad neielūzīs.
Dzīvojamai mājai skaidas solis ir 1/3 no tās garuma. Nākamā rinda pārsedz iepriekšējo par 2/3 skaidas. Tātad, ja garums ir 72 centimetri, soli veido 23 centimetrus platu. Attiecīgi latas liek ar tādu pašu soli. Nedzīvojamai ēkai – garāžai, lapenei utt. – pietiek ar 30 centimetru soli jeb divarpus kārtām. Naglas izvēlas tievākas un garākas nekā daudziem ierastās simtnieces. «Var jau sist ar koka tapiņām. Tad būs riktīgs etno un bio. Bet būtībā tas neko nemaina,» piebilst Oskars.
100 kvadrātmetru lielu jumtu meistars var uzsist desmit dienās. Iesācējs vienā dienā tiek galā vien ar četriem līdz sešiem kvadrātmetriem, tātad to pašu apjomu pieveic teju mēneša laikā. Lai arī laika patēriņš ir lielāks, apgūstot amatu pašam, jumta klāšanas izdevumi samazinās uz pusi. Ja tā platība ir jau minētie simt kvadrātmetri, var ieekonomēt 900 eiro. Tāpēc mācekļi, kā novērojis Oskars, iedalās divās kategorijās – vieni grib, otriem vajag. Audzēkņu vecums svārstās no 11 līdz 60 gadiem, un ir gan sievietes, gan vīrieši.
Pieredze rāda, ka iemaņu apgūšanai vidēji pietiek ar vienu dienu. Meistars ierāda darbu un pēc tam atbrauc talkā uz kores likšanu. «Esmu mācījies visus šos gadus, bet cilvēks, kas pirmoreiz paņem skaidu rokā kopā ar mani, vienkārši nevar kļūdīties. Viņš sāk no mana līmeņa un var darīt tikai labāk,» uzskata Oskars. «Es spēlēju arī uz saimnieka godu. Kas dos labākas garantijas – meistars vai katrs pats sev?»
Lai var skriet basām kājām
Tā kā pirms 200 gadiem nekādas impregnēšanas metodes skaidu jumtiem neizmantoja, meistars uzskata, ka arī mūsdienās skaidas nav nepieciešams apstrādāt ar ķīmiskām vielām. «Ja kādam gribas kaut ko iepervēt astoņus milimetrus plānā skaidiņā, tad labāk lai liek plastmasu!» viņš iesaucas. Darvas eļļa vai motoreļļa, ko klāj uz šindeļiem, no skaidu jumta dēdēšanas un nokrišņu dēļ ātri izskalosies. Kur tā nopilēs uz zemes, basām kājām skraidīt vairs nebūtu vēlams.
Lai segums kalpotu maksimāli ilgi, par to jārūpējas līdzīgi kā par citiem. Pirmajos gados skaidām liels palīgs ir saule. Ja tās pēc ražošanas kādu laiku stāvējušas pakās un mazliet appelējušas, uz jumta atkal kļūs baltas. Saule arī nogalina baktērijas, mikroorganismus.
Ja blakus atrodas koki, kas neļauj izkļūt cauri tiešiem saules stariem, jumts apaugs ar sūnām. Tās palaikam ieteicams notīrīt. Darbam var izmantot celtniecības birsti. Tāpat jāpievērš uzmanība, vai kāda skaida nav izgājusi no ierindas. Ja tā, ar uzasinātu metāla gabalu var pārcirst naglas, izvilkt veco skaidu un ielikt divas jaunas vietā. Piecus līdz desmit gadus tā vairs raizes nesagādās.
Oskars Mežnieks iesaka
Kā atrast labu meistaru?
- Guļbaļķu māju būvnieki, jumiķi, skaidinieki, akmens plēsēji ir draudzīgi un gatavi dalīties prasmēs. Viņi zina, ka īstam meistaram vienmēr pietiks darba un maizes.
- Nevajag uzskatīt, ka labākie skaidu jumtu meistari meklējami Latgalē. Atrodi amatnieku savā apkaimē, kas kādreiz to darījis, bet, piemēram, veselības problēmu dēļ pārtraucis. Esi gatavs ieguldīt, lai kaut ko dabūtu pretī. Vispirms izzini tēmu un noskaidro, kas meistaram garšo. Ne visiem iet pie sirds šņabis, cits būs pateicīgs par konfekšu kasti. Lai arī amatnieks apgalvo, ka neko vairs neatceras, ja sāksi uzdot specifiskus jautājumus, pēc pāris stundu sarunas jutīsies kā izlasījis enciklopēdiju.
- Ja vērsies pie praktizējoša amatnieka, vispirms izpēti pirmās Latvijas laika būvdarbu standartus un pavēro, vai tas, kurš sevi sauc par meistaru, tos ievēro. Ja atbilde ir pozitīva, vari iet mācīties.
Skaidu jumts
Plusi:
- Dabisks.
- Viegls.
- Skaņu izolējošs.
- Neprasa ķīmisku apstrādi.
- Nav sarežģīta uzklāšana.
- Iederas vēsturiskajā ainavā.
Mīnusi:
- Īsāks mūžs nekā citiem vēsturiskajiem segumiem.
- Ugunsbīstams.
Zināšanai!
Par Oskara Mežnieka meistarklasēm informāciju var meklēt interneta vietnē skaidu-meistarklase.mozello.lv.
Kur meklēt skaidu licējus?
- SIA Dabo Ventspils novada Ugālē, tālrunis 26032655, e-pasts [email protected]
- SIA Niedres.lv Beverīnas novada Trikātas pagastā, tālrunis 26104897, e-pasts [email protected]
- SIA ND 38 Cēsīs, tālrunis 29410308, e-pasts [email protected]
Ieskats jumta likšanā:
- Skaidinieki, strādājot uz jumta, nelieto drošības stiprinājumus. Viņi ir nopietni cilvēki, katru soli apdomā un rīkojas izsvērti. Nokrist būtu negods.
- Oskars gatavs ne tikai atsaukties individuāliem aicinājumiem ierādīt amatu, bet arī vada meistarklases. Turklāt mācekļiem, liekot jumtu savā īpašumā, būvmateriāli nav obligāti jāiegādājas tieši no viņa.