Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā stāsta apdrošinātāji, applūšana un noplūde no inženierkomunikācijām ir negadījumi, kas mājokļos notiek visbiežāk. Piemēram, apdrošināšanas kompānijas If Apdrošināšana apkopotā informācija liecina – tādi ir 70 procenti no visiem mājokļos notiekošajiem negadījumiem. Iespaidīgi, vai ne? Turklāt visbiežāk tādas ķibeles gadās tieši daudzstāvu ēku dzīvokļos.
Mēs diezgan reti aizdomājamies par to, cik daudz iedzīves mums patiesībā pieder, taču brīdī, kad mājoklim nodarīts kaitējums un viss jāsarēķina, izrādās, sabojāto sadzīves lietu kopējā vērtība ir iespaidīga.
Kas vainīgs?
Diezgan bieži mājokļa plūdu izraisītāji ir bojāti lokanie pievadi (piemēram, izlietnei vai klozetpoda skalojamajai kastei), plastmasas cauruļu atvienošanās, veļasmašīnu pievadu bojājumi, nopietnākās situācijās – arī stāvvadu nolietošanās un plīsumi.
Protams, par iemeslu applūšanas epopejai var kļūt arī gluži sadzīviskas un ikdienišķas nejaušības – apgāžas spainis vai ūdens līst pār vannas malām.
Tādi īslaicīgie plūdi gan, iespējams, tiks aši novērsti, un mitruma traipi, pat ja ūdens būs nokļuvis līdz kaimiņu dzīvoklim, izžūs. Trakāk ir, ja kāda caurule pa pilītei vien tek ilgstoši vai ja notiek kāda grandioza ķibele, piemēram, plīst ūdens stāvvads.
Plūdi klāt – ko darīt?
Iztēlosimies situāciju. Augšējā stāva kaimiņiem veļasmašīnas lietošanas laikā plīsis ūdens pievads, un tavā dzīvoklī uz griestiem un sienām parādās mitruma traipi vai – vēl trakāk – mājoklī pa visām spraudziņām sāk līt ūdens. Kā rīkoties? Pirmkārt, nekavējoties jāizsauc mājokļa apsaimniekotāja avārijas brigāde (kontakti, visticamāk, norādīti uz kārtējā rēķina, bet, ja dzīvo Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekotā ēkā, droši zvani uz 8900).
Šādā gadījumā apsaimniekotāja pienākums ir norīkot uz konkrēto dzīvokli avārijas brigādi, kas konstatēs bojājumus, to apmēru, noteiks cēloņa lokāciju un izvērtēs nepieciešamību pēc remontdarbiem (gadījumā, ja problēma ir koplietošanas komunikācijās, piemēram, stāvvadā). Ja ūdens gāžas aumaļām, avārijas brigāde arī uz laiku, kamēr netiks novērsts plūdu cēlonis, atslēgs ūdens padevi.
Ko var darīt, gaidot glābējus? Jādara viss, kas vien ir tavos spēkos, lai samazinātu bojājumu apmērus un zaudējumus sev vai kaimiņiem – aizgriez ūdens krānu (vai ventili), saslauki ūdeni, dodies par notikušo paziņot kaimiņiem, un risiniet situāciju kopā. Kas vēl svarīgi – nofotografē negadījuma vietu un sekas! Šī informācija noderēs nākamajā solī.
Akts – ceļazīme pie apdrošinātājiem vai uz tiesu
Apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvju uzdevums šajā brīdī ir ne tikai novērst avārijas situāciju, bet arī apsekot gan vainīgo, gan cietušo dzīvokli un sagatavot aktu, kurā fiksēti nodarītie bojājumi un zaudējumi. Viņi arī noteikti iemūžinās fotoattēlos notikuma vietu, tomēr labi, ja katram gadījumam arī dzīvokļu iemītniekiem būs pašiem savi pierādījumi.
Sagatavotais akts, kas būs jāparaksta abu dzīvokļu īpašniekiem, kalpos par ceļazīmi pie apdrošinātājiem.
Ņem vērā, ka akts jāsagatavo arī tad, ja dzīvoklis nav apdrošināts. Kāpēc? Jo, pamatojoties uz tajā apkopoto informāciju, applūdinātā dzīvokļa īpašnieks civiltiesiskā kārtībā var vērsties pret vainīgā dzīvokļa īpašnieku. Pirms to darīt, protams, jāizskata iespēja savstarpēji vienoties. Piemēram, vainīgā dzīvokļa īpašnieks var apņemties atlīdzināt nodarīto kaitējumu vai palīdzēt gluži praktiski – nokrāsot griestus vai pārlīmēt tapetes.
Caurules nedrīkst noslēpt
Sadarbība ar kaimiņiem šādos krīzes brīžos var būt klupšanas akmens. Piemēram, viņi pārliecinoši apgalvo: «Mums nekas netek!» – tomēr pleķis uz taviem griestiem laika gaitā kļūst arvien lielāks un lielāks. Var jau būt, ka kaimiņi tiešām nav melojuši, jo viņu dzīvoklī mitrums nekur nav manāms. Kā tas iespējams? Remonti mūsdienās lielākoties tiek veikti tā, lai maksimāli noslēptu visas neglītumus, kas varētu kaitēt dzīvokļa eiroremontīgajam izskatam, tostarp ar ģipškartona konstrukcijām un flīzēm tiek piesegti nesmukie stāvvadi.
«Mans dzīvoklis – ko gribu, to daru!» – kāds varbūt pārliecināti teiks. Tā vis nav. Ja noslēptās caurules vai pievadi sāk bojāties un pilēt, aiz slēpņa to nevar pamanīt. Un kas vēl svarīgāk – ja caurules klusībā pil, tas jau ir kā bumba ar laika degli, jo nelabotas tās var arī plīst. Tas pats attiecas uz iebūvētajām klozetpodu ūdenstvertnēm.
Tieši tāpēc namu apsaimniekotāji aicina nevērt neatgriezeniski ciet stāvvadu nišas, bet to noslēpšanai izdomāt kādu citu radošu risinājumu, kas paredzētu iespēju nepieciešamības gadījumā viegli un ātri demontēt aizsegus. Tas atvieglos dzīvi gan pašiem, gan apsaimniekotājiem, gan kaimiņiem.
Jāatgādina, ka arī dzīvokļa īpašuma likums paredz: īpašniekam jānodrošina apsaimniekotājam piekļuve koplietošanas komunikācijām, tātad arī mājas stāvvadam – neatkarīgi no tā, vai dzīvo devītajā vai pirmajā stāvā.
Jānodrošina iekļūšana dzīvoklī
Ja nu dzīvoklī, kurā sākušies plūdi, neviena nav un īpašnieks nav sasniedzams? Diezgan baisi. Iedomājies situāciju – tavā dzīvoklī no augšstāva gāžas iekšā ūdens, bet skaidri zini, ka tur neviens jau gadiem nedzīvo, un īpašnieks nekad nav pat redzēts!
Kā uzsver Rīgas namu pārvaldnieka pārstāve Santa Vaļuma, apsaimniekotāja rīcībā jābūt dzīvokļa īpašnieku kontaktinformācijai, bet, ja paredzēts atstāt mājokli uz ilgu laiku un nebūt sasniedzamam, atslēgas jāatstāj kādam tuviniekam vai draugam, kas nepieciešamības gadījumā varēs ielaist dzīvoklī, lai apsaimniekotājs vai avārijas brigāde varētu apsekotu komunikācijas vai novērst avārijas situāciju. Šīs personas kontakti jāiesniedz namu pārvaldē.
Vai ir jēga dzīvokli apdrošināt?
Ko tas dod, ja noticis negadījums, piemēram, applūdināts dzīvoklis? Atbilde ir pavisam vienkārša – ja dzīvoklis ir apdrošināts, tas pasargā no lieliem un neparedzamiem izdevumiem. Piemēram, kā liecina If Apdrošināšanas Atlīdzību daļas apkopotā informācija, vidējā atlīdzība par applūdušu vai applūdinātu īpašumu pagājušajā gadā bija 720 eiro. Ja negadījums notiek ziemā, atlīdzība mēdz būt lielāka, jo atjaunošanas un remonta darbos tiek patērēts vairāk elektrības – piemēram, telpu žāvēšanai ar speciālām ierīcēm.
Apdrošināt var ne tikai mājokli, bet arī iedzīvi, kas tajā atrodas, un arī savu civiltiesisko atbildību. Lūk, piemērs iz dzīves. Februārī Salaspils novadā kādā jaunā projekta daudzdzīvokļu ēkā aizdegās jumta pārsegs vairāk nekā 200 kvadrātmetru platībā, un, dzēšot ugunsgrēku, tika noplūdināti dzīvokļi vairākos stāvos un pamatīgi sabojāta arī tajos esošā iedzīve. Apdrošināšanas kompānija līdz šim saņēmusi iedzīvotāju atlīdzību pieteikumus, kuros norādītie zaudējumi svārstās no 5000 līdz pat 12 000 eiro.
Tiesa, ne visi iedzīvotāji bija izvēlējušies apdrošināt savu iedzīvi – viņiem apdrošināšana kompensēs tikai mājokļa remontu, bet jauni sadzīves priekšmeti – sākot no elektriskās tējkannas un beidzot ar mēbelēm – būs jāgādā pašiem par savu naudu.
Daudzi arī neiedomājas, ka pašiem būs jāsedz zaudējumi, ja viņu vainas dēļ applūdināts kaimiņu dzīvoklis un tam nodarīti bojājumi.
Šajā situācijā izglābs jau minētā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kas kompensē tieši šādus zaudējumus.
Ne vienmēr mitrums pie griestiem liecina par bojājumu kaimiņu vai pašu dzīvokļa komunikācijās. Vaina var slēpties savu laiku nokalpojušās mājas ārsienās, pa kurām mitrums nonāk dzīvoklī no ārpuses, starpstāvu stāvvadu savienojuma posmiem, un arī sliktā ventilācijā.
Kā neapplūdināt kaimiņus
- Regulāri pārbaudi, vai sildīšanas ierīces, ūdensapgādes tīkls un sadzīves tehnika ir darba kārtībā.
- Caurulēm jābūt ierīkotām tā, lai iespējamā ūdens sistēmas avārija būtu tūlīt pamanāma.
- Ūdens un apkures caurulēm, kas ir zem spiediena, vajadzētu būt ievietotām aizsargcaurulēs.
- Cauruļvadu vecumam nevajadzētu pārsniegt 30 gadus. Ja tie ir vecāki, regulāri jāpārbauda, vai cauruļvadi ir kārtībā. Īpaši bīstamas ir dzelzs caurules, kas rūsē.
- Ik pa laikam jāpārbauda arī vannasistabas noplūdes trapi.
- Veicot remontu, vietās, kas pakļautas ūdens iedarbībai, noteikti jāizmanto mitrām telpām paredzēti materiāli.
- Regulāri pārbaudi veļas un trauku mazgājamās mašīnas šļūteņu savienojumu vietas. Izejot no mājas, neatstāj šīs ierīces ieslēgtas!
- Veļas mazgājamā mašīna ūdens sistēmai jāpieslēdz ar īpašu krānu, kas jāaizgriež, kad mašīnu neizmanto.
- Plānojot ilgāku prombūtni, aizgriez ūdens padeves krānus, lai prombūtnes laikā, plīstot cauruļvadiem, nenodarītu zaudējumus sev un kaimiņiem.
Dzīvokļa īpašnieka pieredze
- Viktors, dzīvo deviņstāvu mājas devītajā stāvā:
«Kādā mierīgā vakarā pie durvīm zvana kaimiņš no astotā stāva dzīvokļa. Atveru, un viņš man saka: «Tu mani applūdini.» Nesaprašanā devos uz vannasistabu lūkot, kur varētu būt problēma. Atvēru aizslietni, aiz kura atrodas veļasmašīnas filtrs, un – problēma rokā! Zināju, ka to jau sen vajadzēja nomainīt, bet tas netika izdarīts, kā rezultātā astotā un septītā stāva iemītnieki tika applūdināti.
Nekavējoties sākām risināt problēmu savā dzīvoklī, bet pēc mēneša saņēmām vēstuli no apdrošināšanas kompānijas. Tajā bija pievienots akts, kas sastādīts, apsekojot kaimiņu dzīvoklī radītos bojājumus, un rēķins 566 eiro apmērā. Tā kā dzīvoklis pieder mums, par sekām esam atbildīgi paši, vienīgi žēl, ka problēmu savā dzīvoklī nerisinājām laikus. Esiet uzmanīgi un pārbaudiet savas komunikācijas!»
Apsaimniekotāja viedoklis
- Aivars Gontarevs, Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs:
«Savus īrniekus aicinām tādās situācijās nekavējoties reaģēt – fiksēt notikušo un izsaukt avārijas brigādi, kas sagatavos vajadzīgos dokumentus, ko vēlāk iesniegt apdrošinātājam.
Svarīgi saprast, ka tādā brīdī nedrīkst kavēties, jo vēlāk cēlonis vairs var nebūt redzams –, piemēram, kaimiņš savu izlietās bļodas saturu jau savācis un arī mitrums, kas bija radies stāvu zemāk, jau izžuvis. Tādā gadījumā sanāks tā – tiek izsaukta avārijas brigāde, viņi nekonstatē bojājumus komunikācijās, griesti ir sausi, arī stāvu augstāk viss ir kārtībā, un rezultātā cilvēkam nekas nepienākas.»
