Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ūdens kvalitāti pasliktina daudzie priekšmeti, kas gadu gaitā sakrituši akās. "Kad tīrām akas, no tām parasti izceļam spaiņus, saplēstas pudeles un burkas, koka gabalus, dzīvnieku kaulus, ozolzīles, gliemežvākus.
Bet reiz akā atradām patiešām īstus dārgumus! Pirms piecpadsmit gadiem devāmies tīrīt aku Rūjienas pusē. Iebraucam sētā, apskatu aku un saprotu, ka kāds tur jau iepriekš ir kaut ko darījis. Un ne tā kā vajag… Visi apakšējie grodi aizgājuši lejā. Prasu saimniekam: kas te noticis?
Atbildēja, ka bijuši aku tīrītāji, sūkuši ārā ūdeni ar sūkni, apakšā starp grodiem sāka veidoties starpas un tad viņš saprata, ka kaut kas nav labi un aizdzinis viņus prom. Es apstiprināju viņa aizdomas, ka tie puiši aku sabojājuši un atklāju skarbo patiesību, ka arī es tur vairs neko nevaru līdzēt.
Tad viņš man lūdza apskatīt mājas apkārtni, noteikt āderu vietas, kur varētu ierīkot jaunu aku. Jutu spēcīgu vilkmi no mājas puses. Tik tikko iegāju mājā un jau tās priekšnamā jutu, ka cauri mājai iet spēcīga ādere. Saimnieks stāv un smīn. Es jautāju: kas par lietu!? Tad viņš saka, lai priekšnamā zem trepēm paņemu nost no grīdas finiera gabalu. Manam skatam parādās akas grodi, bet pilni nevis ar ūdeni, bet ar sadzīves atkritumiem. Tā nu mēs šo aku tīrījām trīs dienas.
Sākumā cēlām ārā dažādus gružus un sīkumus, tad sapuvušas drēbes, zābakus, saplēstas pudeles un dažādus citus priekšmetus, kas cilvēkiem bija palikuši nevajadzīgi. Kādā brīdī izdzirdēju jocīgu šķindoņu un mudināju savu palīgu būt uzmanīgam, jo zem kājām viņam var būt stikli. Palīgs turpināja no akas celt ārā to visu netīrumu masu, līdz vienā spainī es ieraudzīju divus porcelāna šķīvjus! Tad sākām darboties ļoti lēnām un prātīgi…
Kopā no akas izcēlām 203 porcelāna šķīvjus, un starp tiem bija saliktas avīzes vēl vecajā drukā… Tad no netīrumiem izlasījām ārā saktas, protams, liela daļa no tām bija sarūsējušas, bet kopā sanāca pilns spainis ar senajām skaistumlietām. Tālāk no akas izņēmām ieroču durkļus, ar rokām darinātas sieviešu ādas somiņas ar ziedu izšuvumiem, smaržu pudelītes, un beigu beigās arī 712 vecās pieclatnieku monētas lielā sieviešu ādas somā! Šī vecā aka bija īsta dārgumu krātuve!"
Vēlāk mājas saimnieks atzinās, ka tikai šī iemesla dēļ šo veco māju bija pircis, jo visi kaimiņi runājuši, ka kaut kur mājas apkārtnē paslēptas lielas bagātības.
Paši aku netīriet
"Mana pieredze rāda, ka jebkurai akai reizi četros gados būtu nepieciešama tīrīšana, kad tiek noņemti visi netīrumi no akas grodu malām, kā arī izrakti un izcelti ārā nosēdumi, kas sakrājušies akas dziļumā. Katru gadu arī agrā pavasarī un vasarā, rudenī pēc lielākiem lietiem vajadzētu no akas ūdeni arī pilnībā izsūknēt, jo tādā veidā aka pati sevi attīrīs, – āderes attīrīsies, no jauna ienākušais ūdens būs tīrāks un garšīgāks. Un nevajag satraukties, ka ūdeni izsūknēs un aka paliks tukša, – ja viss ir kārtībā ar āderēm, ūdens pienāks tikpat daudz atpakaļ.
Ja nav atbilstošu zināšanu, pašiem aku tīrīt nevajadzētu! Spilgts piemērs – pirms dažiem gadiem man piezvanīja kundze gados no Babītes puses un stāstīja, ka izsūkuši aku sausu un viņas dēli izlēmuši to tīrīt. Viens iekāpis iekšā un sācis rakt, lai nonāktu līdz groda apakšai. Racis, racis, bet apakšas kā nav, tā nav! Un akā arvien vairāk sāk nākt iekšā plūstošās smiltis, tā ka visa akas apakša sāk burtiski vārīties un burbuļot kā zupa! Un vīrietis nepadomā, ka tajā vietā, no kuras akā iekšā nāk smiltis, zemē sāk izveidoties tukša kabata…
Tad nu mēs aizbraucām šo aku glābt. Un ko mēs redzam – četri grodi, viens uz otra virsū kā parastā akā, bet apkārt visai akai divu metru platumā milzīga bedre, jo viss sagāzies iekšā tukšajā kabatā. Un viss – cilvēki tā sabojāja savu aku! Un arī mēs tur vairs neko palīdzēt nevarējām. Jo akā ar plūstošajām smiltīm kāpt iekšā un rakties nedrīkst! To var tīrīt tikai ar sūkni un pieredzi darbā ar šāda tipa akām!"
Divu vienādu aku nav
"Savu darba karjeru sāku kā autovadītājs. Pēc tam ilgus gadus nostrādāju celtniecībā. Tad divas reizes mani pasauca palīgā aku rakšanas un tīrīšanas vecmeistars. Man kā reiz bija brīvas dienas, un es aizskrēju. Un tā uzreiz es arī saslimu ar akām! Četrus gadus dien dienā strādāju kopā ar vecmeistaru un pamazam apguvu šo arodu. Pirmos četrus mēnešus es akā vēl nekāpu, viņš pats visu darīja un komandēja, ko augšā darīt man.
Pēc tam viņš sāka laist mani akā iekšā un mācīja: skaties uzmanīgi, tur ir tas un tas! Interesi vēl vairāk pastiprināja gandarījums, kad akā, kurā ūdens gandrīz nav nemaz, rokoties un darbojoties, sāku redzēt, kā tas ūdens sāk nākt. Un tad vēroju, cik spēcīgi ūdens tek, pa kurieni tieši viņš nāk. Tik interesantas ir visas tās mazās ūdens ejiņas, kas parādās!
Es akas uztveru kā dzīvus organismus, un pa šiem 25 gadiem divas vienādas akas neesmu redzējis! Vienā akā ūdens nāk iekšā tā ka ar diviem jaudīgiem sūkņiem to nav iespējams izsūknēt, bet citā akā – tek tā kā bērza sulas pavasarī – pa vienam pilienam.
Akas ir kā sievietes, no kurām nekad nezini, ko sagaidīt!
Parasti, saņemot zvanu, cilvēku iztaujāju, kas tieši ar aku noticis, kas iepriekš darīts, ar ko tas rezultējies. Bet ir gadījumi, kad cilvēks neko nevar pastāstīt. Tad noder tas, ka pa šiem daudzajiem gadiem man jau izveidojusies īpaša spēja sajust aku – jau tikai pieejot akai klāt un paskatoties tajā iekšā, es saprotu, kas ar aku noticis, cik labi vai slikti tā jūtas. Un katrai akai ir savi stiķi un niķi. Un katra ar to ir unikāla!"
