Izplatītāko nezāļu tops
- Usne (Cirsium arvense)
Daudzgadīga, izturīga, liela auguma, ar dziļu, grūti izraujamu sakni. Ar sakneņiem un sēklām pamanās ātri un tālu izplatīties, turklāt ir ļoti durstīga.
Tāpat vien no zemes izraut neizdosies, vajadzēs kapli vai speciālu rīku, ar kā palīdzību usnes garo sakni izkustināt no zemes un aizgādāt kaut kur pēc iespējas tālāk no tava dārza. Griešana vai daļēja saknes izraustīšana neko nedos – ataugs vēl leknāka. - Nātre (Urtica dioica)
Bīstamākā dārzam ir lielā nātre – daudzgadīga nezāle, kas ātri saviešas pamestos dārza stūros un strauji izplešas. Nātre izvēlas irdenu, trūdvielām bagātu, iekoptu augsni.
Nātru laksti apēno un nomāc citus augus (un sāpīgi dzeļ ravētāja rokās!), bet izturīgās, spēcīgās, dzeltenās saknes savus ļaunos darbus veic pazemē. Lai apkarotu, neatliek nekas cits, kā uzvilkt garus cimdus un raut laukā no zemes. Ja dobes kopsi regulāri, nātres padosies. - Vārpata (Elytrigia repens)
Grūti izraujama un audzelīga – ja zemē paliks kaut vai maza kripatiņa sakneņa, noteikti turpinās dzīvot. Ravējot noteikti vajadzīgi cimdi (ar asajām lapām var pārgriezt pirkstus) un labs kaplis (bez tā palīdzības saknes no zemes izcelt ir bezcerīgi).
Ja vārpatas lekni sazēlušas, jāravē uzmanīgi, jo līdz ar nezāles bagātīgo sakņu sistēmu var sanākt no zemes izraut arī kultūraugu trauslās un jutīgās saknītes. Vārpatas labāk nemest kompostkaudzē, jo arī tur spēcīgie sakneņi lieliski ieaugas. - Pienene (Sonchus arvensis).
Uzmācīga un grūti iznīdējama nezāle. Pateicoties sēklām ar izpletnīšiem jeb pūkām un spēcīgajām saknēm, spēj ļoti ātri vairoties un izplatīties. Bojā gan dobes, gan zālienu. Leknās lapas izdīgst jau agri pavasarī un spēj pilnībā nomākt citus augus dobē ap sevi.
Garā, zarotā, pienenes mietsakne ir grūti izraujama. Ja, sakni raujot, kāda tās daļa paliek augsnē, no katras izaug jauna pienene. Var izrakt ar speciālu dārza rīku – pieneņu duramo – vai vienkārši ar asu nazi. - Tīruma kosa (Equisetum arvense).
Izceļas ar sīkstumu un nepiekāpību. Šī nezāle parasti sastopama skābās augsnēs, kur ir augsts gruntsūdens līmenis. Saknes augsnē turas tik spītīgi, ka pilnībā izdabūt laukā no zemes tās ir gandrīz neiespējami – sakneņu gabaliņi noteikti paliks zemē un turpinās augt.
Zālienā kosām klājas grūtāk, jo tām nepatīk regulāra pļaušana, un koptā mauriņā tās agri vai vēlu padosies. Pilnībā no kosām var tikt vaļā tikai ar herbicīdu palīdzību. - Virza (Stellaria media).
Apskaužami audzelīga – ja ļausi ātraudzīgajai virzai izvērsties, tā tempā dobi pārņems savā varā un sīkākie stādi pat nepagūs lāgā no zemes izlīst, kad būs jau iznīkuši. Īpaši tai patīk irdenas, neitrālas augsnes.
Par laimi, virza ir diezgan viegli ar visām saknēm un sakneņiem izraujama no zemes, un, regulāri ravējot un kaplējot, no tās iespējams viegli tikt vaļā. Svarīgi neatstāt nezāļu kaudzīti turpat dobē, jo mitrā laikā tā apsakņosies un turpinās augt. - Tīruma tītenis (Convolvulus arvensis).
Darbojas vienlaikus divās frontēs – izvēršoties un atņemot kultūraugiem barības vielas zem zemes, bet virs zemes – apvijoties maigākiem augiem un tos nožņaudzot.
Tīteni ir grūti izraut no zemes, tas turpina vairoties arī no sīkiem sakņu gabaliņiem, nav izvēlīgs – labi jūtas gan vieglās, gan smagās augsnēs, gan tīrumos, gan pļavās un ceļmalās. Līdzēs tikai cītīga un regulāra ravēšana, turklāt vairāku gadu garumā. - Balanda (Chenopodium).
Tā nomāc apkārtējos ar savu vareno stāvu, stingri turas zemē, pateicoties masīvajai mietsaknei, veiksmīgi izsējas un vairojas. Labāk aug augsnē, kas bagāta ar slāpekli un trūdvielām, bieži ieviešas dārzā kopā ar jaunatvestu zemi.
Balandām nepatīk, ja dobes kārtīgi ravē un rušina, no tādām vietām tās pazūd pašas. Arī zālienā pietiek tās nopļaut, lai vairs neataugtu. Svarīgi to darīt, pirms balandas uzziedējušas.