Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
IESAKA:
Benita Branaburga
- Stādaudzētavas Ozoli saimniece.
- Audzē ziemcietes, tai skaitā graudzāles, jau vairāk nekā 20 gadu.
- Kolekcijā ap 300 graudzāļu dažādību – visas ziemcietīgas Latvijas apstākļos.
Migliņai:
Lai acis atpūšas
Tagad graudzāles ir teju obligāts puķu dobes elements katrā dārzā, bet es vēl atceros laikus, kad par tām vīpsnāja – no sērijas: zāli mēs pļaujam, nevis stādām. Cilvēki nesaprata, nenovērtēja.
Pēc profesijas esmu ķīmiķe, taču, kad līdz ar neatkarības iestāšanos ar vīru Induli atguvām savus septiņus hektārus no mantotās zemes un viņš sāka nodarboties ar kokaugiem un izveidoja stādaudzētavu, es ātri vien sajutu, ka manai profesijai un augu audzēšanai ir daudz kopīga – latīniskie nosaukumi, precizitāte un kārtīga izpēte. Tā 90. gadu beigās pieņēmām lēmumu – būs arī puķes. Un jau no tā brīža bija doma arī par graudzāļu kolekciju. Katram kolekcionāram ir savas intereses, bet mani aizrauj savvaļas sugas un, kā man patīk sacīt, tās neskrienošās, proti, kuras turas ceros, nevis strauji pārņem dobes. Šobrīd skrienošās, piemēram, labi zināmais kāpukviesis (Elymus farctus) ir savaldīts podā. Kad būs laiks, pārstādīšu lielākā traukā, tā neļaujot tam brīvi plesties.
Kas man patīk graudzālēs? Tās netraucē ar košiem, uzbāzīgiem ziediem kā, piemēram, lilijas. Tiesa, kāda martagonlilija pat iederas graudzāļu stādījumos – kā akcentiņš. Bet pašas graudzāles dārzā ienes kustību un skaņu. Sanāk mierīgas dobes, kur acis var atpūsties.
Foniņam:
Perfektais pārītis – smilts un mulča
Mana graudzāļu kolekcija lielākoties izvietota ap 1000 kvadrātmetru lielajā dobē, kas papildināta arī ar ziedošiem augiem. Ierīkojot dobi Zemgales mālā, no sākuma uzbērām apmēram 10 centimetru kārtu drupinātās koksnes – trīs gados tā ātri satrūdēja un izveidojās auglīgāks augsnes slānītis. Tāpat mums arvien stāv pa kādai smilšu čupai, ar ko ielabot augsni graudzālēm. Regulāri atjaunojam arī priežu mulču. Eksperimentējot gan tapis skaidrs, ka ir arī tādas graudzāles, piemēram, eragrostes un stepjulīgas, kurām vajag pliku vietu – tām mulču neliekam.
Lai augs atalgotu ar labu augšanu, ļoti svarīga ir stādīšanas vietas izvēle. Sausuma graudzālēm vajadzēs viskarstāko vietu ar labi drenētu augsni – tā var būt smilšaina un pat akmeņaina, katrā ziņā ne smags māls. Tādām graudzālēm kā miskantēm, grīšļiem vajadzēs mērenu mitrumu un sauli. Meža augi lielākoties necieš sauli, grib, lai ne mazāk kā pusi dienas būtu ēna vai vismaz koku lapotnes kliedēta gaisma. Graudzāles no podiem var stādīt visu sezonu, taču dalīšanu gan labāk atlikt uz pavasari. Praksē esmu pārliecinājusies – ja dala rudenī, tās tāpat neieaugas.
Krāsai:
Taču, kas attiecas uz ziemošanu, – uzskatu, ka pat jutīgākos augus var izaudzēt, ja tikai atrasta tiem piemērota vieta. Arī pie mums, Staļģenes apkārtnē, gadās aukstākās ziemas Latvijā. Tādas bija pirms pāris gadiem – nekas nebija apsegts, arī sniega kārta paplāna, bet viss izdzīvoja. Ja augs iestādīts nepiemērotā vietā, tad tam katra novirze no normas var izrādīties liktenīga. Izjūtu par pareizo vietu uztrenē, daudz stādot un, jā, arī mācoties no pieredzes un kļūdām. Tāpat kā daudzi, arī es pirms gadiem divdesmit biju iesējusi krāšņo pampu zāli – pirmajā gadā bija izaudzis varens pušķis, bet ziemcietīgs izrādījās tikai viens stiebrs. Tagad kolekcijā ir salizturīgāka Ravennas cukurniedre (Saccharum Ravennae), ko dēvē arī par neīsto pampu zāli.
Formai:
Griezt vai negriezt?
Mēslošanas ziņā graudzāles patiešām ir bezrūpju augi. Nemēsloju nedz lielās, nedz sausumu un prēriju klimatu mīlošās graudzāles, jo arī dabā tām itin nekāda mēslojuma nav. Meža grīšļus gan labāk uzreiz stādīt trūdvielām bagātākā augsnē.
Arī augšanas laikā nekā īpaši savas graudzāles nekopju. Galvenais un apjomīgākais darbs – veco lakstu nogriešana. Un tur man ir šāda taktika… Sala neizturīgākajām, jutīgākajām graudzālēm, piemēram, lapsastu spalvzālēm, lapojumu labāk atstāt līdz pavasarim. Lielās miskantes gan, cik var paspēt, apgriežam jau rudenī, jo tām ir ļoti stingrs lapojums un kāti. Miskanšu lapas vēlāk izmantojam podu un jutīgāko augu segšanai. Mazās miskantes gan atstājam līdz pavasarim. Pēdējos gados rudenī lielumu apgriežam arī seslērijām, jo tās ir biezi saaugušas un, ja vēl uzkrīt sniegs, ceri var izsust vai sākt pelēt. Smukumam, lai dobe nav plika, atstājam pavisam nedaudz lapojuma.
Tāpat ir graudzāles, piemēram, jau minētās miskantes, kuras ļoti sausās vasarās jālaista. Tad ņemu talkā lielo sūkni un salaistu tā, ka pludo. Jo – ja laista, tad kārtīgi! Mitra augsne jāuztur arī augiem, kuri aug līdzās lielu koku saknēm, jo tās nosūc visu mitrumu. Bet visādi citādi – graudzāles vairāk ir baudai, ne darbam!
Skaņai:
TEV NODERĒS
LAPU PŪTĒJS DUB184
Ļoti ērti un viegli lietojama ierīce, lai sapūstu lapas vienviet vai notīrītu celiņu. Lieti noderēs, ja dārzā puķudobes atrodas zem kokiem un ir piebirušas ar lapām – jauda tāda, lai lapas izpūstu, taču puķes neapskādētu. Piemērots darbam ar vienu roku. Darbojas ar vienu 18 V akumulatoru.
LAPU PŪTĒJS-SAVĀCĒJS DUB363
Aparāts, kas pratīs ne tikai aizpūst lapas, bet arī tās iesūkt un pat sasmalcināt, lai savāktās lapas aizņemtu mazāk vietas komposta kaudzē vai arī varētu tās izmantot kā mulču dobēm. Pārslēgšanās no pūšanas uz sūkšanas režīmu ir ļoti viegla – atliek tikai nomainīt cauruli, pievienot maisu un ar pirkstiem pievilkt divas skrūves. Ierīce darbojas ar diviem 18 V akumulatoriem. Ērtākai strādāšanai pieejama pleca siksna.
LUKTURIS DML810
Noderīgs palīgs diennakts tumšajā laikā. Darbojas ar vienu 18 V akumulatoru, un iespējami trīs spilgtuma režīmi. Spēj gaismot līdz 120 stundām. Luktura (drīzāk jau lampas – tā augstums ir gandrīz 80 cm) dizains izveidots tā, ka tas vienmēr atradīsies vertikālā stāvoklī, lai cik nelīdzena būtu virsma.
Sadarbībā ar:
