Mirte
Mirte ir viens no vissenākajiem augiem. Vidusjūras zemēs to kultivēja aromātisko vielu dēļ, jo smaržīgi ir gan mirtes sīkie baltie ziediņi, gan saberztas mazās tumšzaļās lapiņas. Grieķu un romiešu mitoloģijā mirti veltīja skaistuma un mīlas dievietei Afrodītei un uzskatīja par jaunības un skaistuma simbolu.
Arī mūsdienās līgavas vainadziņus vij no mirtēm.
Augs jātur gaišā vietā. Ziemā to liek vēsumā un tuvāk logam – ja mirti tur siltā un mitrā vietā, tai var uzmestie bruņutis. Vasarā mirti var iznest ārā. To nedrīkst iekaltēt, jālaista vienmērīgi ar mīkstu ūdeni, ziemā – retāk. Ja ūdens ciets, to nedaudz paskābina ar citronskābi. Siltā, sausā telpā augoša mirte jārasina.
No marta līdz augustam baro ar telpaugiem domātu komplekso mēslojumu.
Mirti stāda irdenā augsnē – lapu trūdzemes, bagātinātās kūdras un smilts maisījumā. Augu apgriež regulāri, veidojot piramidālu formu vai augststumbra kociņu.