Koka bruģis ne tikai ļauj pāriet pagalmu sausām un tīrām kājām, bet arī glīti izskatās. Tomēr tas joprojām netiek izmantots tik bieži kā betona vai akmens bruģis, jo tam ir vairāki mīnusi:
– ziemā tas var kļūt slidens, jo piesūcas ar ūdeni un sasalst,
- izmaksas var būt lielākas nekā betona bruģim.
Pastāv arī uzskats, ka koka bruģis nav ilgmūžīgs, lai gan daudzi piemēri rāda, ka pareizi sagatavots un ieklāts bruģis kalpo pat vairākus gadu desmitus.
Citi lasa
3 padomi, lai koka bruģis ilgāk saglabātos
Kārtīgi jāsagatavo pamatne.
Sagatavojot pamatni, jāievēro pareizā secība – apakšā ieklāj šķembu slāni, virs tā smilšu kārtu un tikai tad liek baļķīšu ripas. Ja šo tehnoloģiju neievēro, vienkārši uz zemes saliktie koka gabali drīz sapūs. Veidojot šķembu slāni pamatnei, biezumu aprēķina no paredzamās slodzes – ja pa celiņu brauks ar auto, jārēķinās ar vismaz 25 cm, ja tikai staigās, šķembu slānis var būt pavisam neliels. Virs tā jāuzber smiltis un jānoblietē, un – pamatne gatava. Savukārt, ja zeme ir smilšaina, pietiek norakt to bruģa dziļumā, noblietēt pamatni un sākt likt ripas.
Jāizvēlas pareizā koka šķirne.
Bruģim labāk izmantot skujkokus, piemēram, lapegli vai priedi, jo tie satur dabisko impregnējošo vielu – sveķus. Savukārt lapu koku koksne ir blīvāka un ilgāk uztur mitrumu, tāpēc ātri iztrupē un kļūst lietošanai nederīga.
Vislabāk bruģim izmantojami 100–150 mm atgriezumi no virpoto guļbūvju baļķiem, kuriem jau izveidots kaķējums, bet ripuļus vai klucīšus zāģē no nomizotiem baļķiem. Bruģa šķēlēm var būt visdažādākās formas – lieli vai mazi, apļi, četrstūru vai trīsstūru klucīši. Arī ripuļa vai kluča biezums var būt dažāds, galvenais, lai tos varētu ierakt zemē. Liekot bruģi, tas jānovieto kompakti, bet esošās atstarpes var piepildīt gan ar zemi, gan granti vai olīšiem.
Jāveic impregnēšana.
Pirms ieklāšanas bruģis jāimpregnē – vispamatīgāk tas izdarāms zem spiediena, kas ļauj kokam kalpot līdz 15 gadiem, taču to var izdarīt tikai speciālisti. Ja bruģi veido pats, impregnēšanai var izmantot biezu polietilēna maisu vai vannu. Interesanti, ka koksnei nav jābūt sausai, jo viegli mitra labāk uzsūc antiseptiķi. Mūsdienīgie preparāti vairs nav videi tik kaitīgi, kā tas bija agrākos laikos, turklāt specializētajās tirdzniecības vietās ieteiks labāko impregnētāju. Koka apstrādei neiesaka izmantot lineļļu, kas neļauj kokam ātri samirkt un izžūt, tādējādi samazinot mitruma apriti.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.