Darbi pavasarī
- Kā pasteidzināt rudens aveņu jauno dzinumu augšanu pavasarī? Ja tas notiek vēlu, arī ražot sāk vēlu…
To var izdarīt, pavasarī uz dobes uzklājot agrotīkla segumu. Kad dzinumi izauguši kādus 30 centimetrus gari, segumu noņem. Avenes ienāksies vienu līdz divas nedēļas agrāk. Katrs to var izmēģināt un salīdzināt! - Vai augošas avenes pavasarī drīkst mēslot ar pelniem?
Pelni ir labs mēslošanas līdzeklis ar lielu kālija saturu. Tos drīkst izmantot, tikai nepārspīlējot. - Kad un kā avenāju dzinumi jāretina? Kāds ir optimālais un kāds – pieļaujamais variants? Vienmēr ir žēl to darīt…
Pirmajos augšanas gados noteikti jāizvērtē, vai nepieciešama dzinumu retināšana. Vēlāk, kad avenes ir labi ieaugušās, veidojas vairāk dzinumu. Tie jāretina jau diezgan agri, jūnijā. Izgriešanu noteikti sāk ar dzinumiem, kas ir izauguši ārpus dobes. Būtu labi ievērot dobes platumu no 30 līdz 40 centimetriem. Ja dzinumi būs retāk, būs labāka ogu kvalitāte un vieglāk nolasīt. Profesionāli audzētāji ļoti augstai ogu kvalitātei atstāj kādus 12 dzinumus uz rindas metru, bet mazdārziņā atstāto dzinumu skaits var būt lielāks. Jāskatās arī pēc konkrētās šķirnes. Piemēram, populārā ‘Polana’ veido daudz dzinumu, ‘Polka’ nedaudz mazāk, bet garākus. Abas šīs šķirnes ir jāretina. - Vai rudens avenes pavasarī jāgalotņo?
Nē, to dara tikai ar vasaras avenēm. - Ar laiku aveņu dobē ieviešas gārsa un citas daudzgadīgās nezāles… Tad kaplēju nežēlīgi, traumējot avenāju saknes! Droši vien tas ir slikti. Bet varbūt šo eksekūciju pie reizes var uzskatīt arī par aveņu retināšanu?
Avenēm saknes ir diezgan tuvu augsnes virskārtai. Tāpēc tām patīk, ja dobes ir mulčētas. Kaplējot nezāles, noteikti notiek arī aveņu retināšana, taču – nezāles vajag ierobežot. Jo vēl vairāk par sakņu traumēšanu kaplēšanas laikā avenēm nepatīk konkurēt ar daudzgadīgajām nezālēm – tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc avenes konkrētajā vietā vairs negrib augt. - Cik ilgi avenāji drīkst augt vienā vietā? Kad stādījums totāli jāatjauno?
Tas atkarīgs no stādījuma kvalitātes. Vislabākās ražas ir līdz septiņiem augšanas gadiem, bet, ja arī pēc tam avenāji izskatās labi, tās var turpināt audzēt. Kad rudens aveņu stādījums jāatjauno? Tad, kad redzams, ka slikti veidojas jaunie dzinumi.
Jauna aveņu dobe
- Kuras ir agrākās rudens aveņu šķirnes? Kuras ražīgākās un ar lielākajām ogām, ja neaudzē tunelī zem seguma?
Agrākās rudens aveņu šķirnes ir jau pazīstamās ‘Polka’ un ‘Polana’, izveidotas Polijā. Ja ‘Polka’ nebūtu ieņēmīga pret aveņu vīrusu, kas izplatās ar putekšņiem, un pret aveņu dzelteno rūsu, tad šī būtu ļoti laba šķirne, ar garšīgām un lielām (3,5–5 g) ogām. Krūmi veido vidēji daudz stāvu, noturīgu dzinumu. Raža veidojas līdz pusei dzinuma garuma. Lai gan ražu, protams, stipri ietekmē konkrētā gada laikapstākļi, parasti ‘Polkai’ ogas sāk nogatavoties jau augusta pirmajā dekādē un turpina līdz salnām.
‘Polonez’ ir ar nedaudz vēlāku ienākšanās laiku – pirmās ogas sāk nogatavoties augusta otrajā dekādē, taču ogas ir lielas (5 g) un garšīgas. Ražas potenciāls ir līdzīgs kā šķirnei ‘Polka’.
Arī ‘Polesie’ ir ar skaistām un lielām, tumšsarkanam ogām, ienākas tikpat agri kā ‘Polka’, bet ogas ir diezgan bezgaršīgas. - Ko jūs sakāt par jaunajām Polijas šķirnēm ‘Poemat’, ‘Delniwa’? Un par superīgo šķirni ‘Kwanza’, šoruden ēdu… Ogas ārkārtīgi lielas, garšīgas. Vai ir vērts censties dabūt to stādus?
Pēc Dārzkopības institūtā veiktajiem novērojumiem, šķirnei ‘Poemat’ ir labs ražas potenciāls, labs ogu garšas vērtējums. Šķirni ‘Delniwa’ paši selekcionāri iesaka labāk audzēt tuneļos.
Par šķirni ‘Kwanza’… Taisnība, tā ir ar milzīgām (5–7 g) un garšīgām ogām, bet diemžēl ienākas ļoti vēlu, pat tunelī audzētās tikai septembrī. Mazdārziņā ‘Kwanza’ reti kad iedotu kādu ogu. Pastāv iespēja iegūt vasaras ražu uz divgadīgā dzinuma, bet – nav zināms, cik šī šķirne ir ziemcietīga. Ja ziemā uznāk liels sals, var būt, ka dzinumi nosals. - Vai tiesa, ka rudens avenes vislabāk stādīt pavasarī? Kā ierīkot jauno ideālo dobi? Ik pēc kāda attāluma avenes jāstāda?
- Rudens avenes labāk stādīt pavasarī, jo tad stādi ir labi nobrieduši.
Jauno dobi noteikti iekārto vietā, kas nav applūstoša un kur ilgi neturas slapjums. Nevajag stādīt ieplakās! Vietai jābūt pasargātai no valdošajiem vējiem. Jauno dobi būtu vēlams iepriekš sagatavot. Galvenā aveņu sakņu masa izveidojas 20–50 centimetru dziļumā, bet, ja stādījums tiek uzreiz nomulčēts, tad 20–30 centimetru dziļumā. Tātad augsne jāuzirdina. Jo tā būs bagātāka ar organiskajām vielām, jo labāk. Noteikti avenes vajadzētu stādīt augsnē, kas pēc struktūras ir smagāka – mālsmilts vai smilšmāls.
Avenēm piemērotāka ir vāji skāba augsne, kad pH ir 5,7–6,5. Ļoti skābā augsnē saknēm slikti veidojas sakņu spurgaliņas un samazinās iespēja uzņemt barības vielas. Šādas augsnes pirms stādījuma ierīkošanas jākaļķo. Optimālais variants? Lai izvēlētos piemērotāko kaļķošanas veidu, jānoskaidro augsnes pH, bet es ieteiktu uztaisīt arī augsnes analīzes, lai noskaidrotu kalcija un magnija attiecību, vēlamā ir 5–8:1. Ja tā tas jau ir, tad, lai optimālo kalcija un magnija attiecību neizjauktu, jāizvēlas kaļķošanas materiāli, kas ietver abus šos elementus. Pirms stādījuma ierīkošanas rudenī var izmantot kādu no ātras iedarbības materiāliem (piemēram, nedzēsto dārza kaļķi), to ierušinot augsnē. Savukārt pavasarī jau likt kādu no lēnas iedarbības kaļķošanas materiāliem (piemēram, dolomītmiltus), kas strādās ilgstoši. Kaļķošanas materiāla devai vienā reizē vai vienā sezonā nevajadzētu pārsniegt 100–200 g uz kvadrātmetru.
Ieteicamais dobes platums – līdz 40 centimetriem. Zinu, ka ir audzētāji, kas tur ļoti platas dobes. Jā, to var darīt, bet tad ir grūti nolasīt ogas un tās vairāk bojājas. Ja dobe šaurāka, tā ir arī labāk izgaismota un mazāki būs ogu puves bojājumi. Avenes salīdzinājumā ar citiem ogulājiem ir visprasīgākās pēc gaismas. Tās nedrīkst stādīt starp augļu kokiem, jo būs noēnotas, slikti augs un slikti ražos. Apgaismojumu var uzlabot, ierīkojot dobi ziemeļu–dienvidu virzienā un balstu sistēmu. Ja rudens aveņu audzēšanai izvēlēts līdzenums, atklāts lauks, tad reizēm nepieciešams rindas orientēt attiecībā pret valdošajiem vējiem, piemēram, rietumu vai austrumu–rietumu virzienā. Ieteicamais stādīšanas attālums ir 35–50 centimetri starp augiem. - Kāds ir ideāls stāds, un kādu stādu noteikti nevajag pirkt?
Stādiem jābūt ar smukām saknēm, lai tām nebūtu nekādu vizuālu defektu, arī dzinumam ne. Tie var būt gan kailsakņu stādi, gan stādi podos. Tiesa, podos augošajiem grūtāk ieraudzīt, kādas ir saknes. - Avenēm esot vajadzīgs mitrums. Kādus agrotehnikas pasākumus veikt, ja skaidri zināms – es rudens avenes nelaistīšu? Varbūt tomēr pie reizes jaunajai dobei ierīkot pilienlaistīšanu, kas, iespējams, nav nemaz tik ļoti dārgi?
Rudens avenēm mitrums nepieciešams visu augšanas sezonu, īpaši no ziedēšanas sākuma. Ja neplāno aveņu dobi laistīt, tad noteikti vajadzētu to nomulčēt ar skaidām vai kompostu, kas augsnē uztur labu mitruma līmeni.
Daudz kas atkarīgs no konkrētā gada nokrišņu apjoma. Ja stādījums nav liels, savas rudens avenes var laistīt vienkārši ar lejkannu vai šļūteni. Lielākā platībā būtu prātīgāk ierīkot arī pilienlaistīšanu, jo avenes ir daudzgadīgs augs, kas vienā vietā varētu augt līdz pat desmit gadiem. Pa šo laiku pilienlaistīšanas sistēma sevi noteikti atpelnīs. - Ko darīt, ja dārzs ir zemā, mitrā vietā, bet avenes gribas? Un ja ir tikai mālaina augsne? Vai – tikai smiltis?
Es neieteiktu avenes tādā vietā stādīt. Pārmērīgs mitrums izraisa sakņu atmiršanu, pazeminās ziemcietība, samazinās ražība. Bet, ja avenes ļoti gribas, tad var šīs dobes pacelt augstāk par centimetriem divdesmit, ielabojot dobi ar kompostu un kūdru.
Mālainu augsni var ielabot ar kūdru, kompostu un satrūdējušiem kūtsmēsliem, lai to padarītu gaisīgāku. Smilšainas augsnes tāpat ielabo, bet – lai palielinātu organiskās vielas saturu augsnē. - Kāds ir labākais veids, lai pavairotu avenes?
Jaunus stādus var ņemt pavasarī no esošās dobes malām, kad dzinumi ir 15–20 cm gari. Atdalītos stādus pārstāda pastāvīgā vietā jau iepriekš sagatavotā dobē. - Vai jaunās rudens aveņu šķirnes ar laiku neizvirst?
Jaunās šķirnes nemēdz izvirst. Tas varētu būt novērojams ļoti vecām šķirnēm. Intensīvi izmantojot stādījumu, avenes pēc kādiem septiņiem augšanas gadiem sāk dot sliktāku ražu. Taču tas nav saistīts ar šķirņu izviršanu.
Darbi rudenī un ziemā
- Ja palikuši nenogriezti vecie rudens aveņu stublāji, vai to drīkst darīt tagad, janvārī? Cik zemu griezt? Varbūt notrimmēt vai tomēr labāk griezt ar šķērēm?
Rudens aveņu dzinumus var griezt līdz pavasarim. Tas pat ir labi, ka to dara vēlāk, nevis uzreiz rudenī, jo līdz salam dzinumos barības vielas no lapām pārvietojas uz saknēm. Turklāt garie stublāji var palīdzēt aizturēt sniegu un tā pasargāt saknes no kailsala.
Noražojušos dzinumus griež vai notrimmē pēc iespējas tuvāk augsnes virskārtai. Nogrieztos dzinumus savāc un sadedzina, lai ierobežotu slimību izplatību. - Vai tad, ja atstāšu kādus vecos dzinumus nenogrieztus, rudens avenes ražos agrāk – kā vasaras avenes? Kāda būs ogu kvalitāte?
Ja rudens avenes rudenī ir tikai nedaudz noražojušas, tad var atstāt dzinumus vasaras ražai, nogriežot tikai noražojušo daļu. Ogu kvalitātei nevajadzētu būt sliktākai, bet – jārēķinās ar to, ka var būt aveņu vaboles bojājumi, jo tad rudens aveņu ziedēšana sakritīs ar vasaras aveņu ziedēšanas laiku. Turklāt jaunie dzinumi tad augs lēnāk, tāpēc rudens raža ienāksies vēl vēlāk. Grūtāka būs arī aveņu kopšana, jo pēc noražošanas pagājušā gada dzinumi būtu jāizgriež, bet tur jau būs saauguši jaunie dzinumi, kas šo darbu apgrūtinās. - Vai rudenī vai siltā ziemā, kad nogriezti vecie stublāji, drīkst avenēm kā mulču uzbērt zāģu skaidas un liepu lapas? Vai apakšā zem mulčas uzreiz jāpaber slāpeklis? Vai labāk to visu darīt pavasarī? Varbūt tad – pavasarī – prātīgāk ir uzreiz dot komplekso mēslojumu, bet kādu?
Mulču var bērt ziemā, ja nav sniega, un pavasarī. Bet slāpekli gan rudens avenēm dod pavasarī. Ja dobi mulčē ar skaidām vai lapām, tad slāpekļa mēslojuma deva jāpalielina par kādiem 20 procentiem.
Rudens avenēm ir svarīgi izaudzēt jauno dzinumu, tāpēc pavasarī agri ir jādod slāpekli saturoši minerālmēsli. Tad var sākt mēslot ar komplekso mēslojumu NPK 11–11–21 vai NPK 11–11–19, deva ir 15–60 gramu uz dobes kvadrātmetru. Ja lieto ilgspēlējošo mēslojumu, tas darbojas vidēji līdz 4 mēnešiem. Vēlāk, kad dzinumi ir izauguši kādus 30 centimetrus gari, dod amonija nitrātu, kas veicina labāku dzinumu augšanu.
Rudenī pēc noražošanas dod 30–60 gramu kālija sulfāta uz dobes kvadrātmetru un 50–80 gramu superfosfāta uz dobes kvadrātmetru. Avenēm nepatīk kompleksie mēslošanas līdzekļi ar hloru un citi hloru saturošie minerālmēsli – amonija hlorīds, kālija hlorīds, kālijsāls. - Vai rudenī, ražas laikā, avenes jāmēslo? Ar ko?
Ja pavasarī dots kompleksais mēslojums un amonija nitrāts, tad ziedēšanas sākumā un ogu ienākšanās sākumā papildus var iedot kalcija mēslojumu, smidzinot to uz lapām 0,5–1 % koncentrācijā. Rudenī dod mēslojumu, kas satur maz slāpekļa, bet vairāk kālija un fosfora. Tāpat rudenī uz aveņu dobēm var likt satrūdējušus kūtsmēslus vai kompostu.
Visiem audzētājiem – gan amatieriem, gan profesionāļiem – ar rudens avenēm rodas līdzīgas problēmas. Tāpēc visprātīgākais ir jau pašā sākumā ievērot aveņu audzēšanas priekšnoteikumus.
● Noteikti jāizvēlas piemērota vieta, kur pavasarī ilgstoši nestāv slapjums.
● Jāizvēlas piemērota augsne – mālsmilts vai smilšmāls.
● Noteikti svarīga ir nezāļu ierobežošana. Vārpata avenēm visvairāk nepatīk.
● Jāizvēlas šķirnes ar agru ienākšanās laiku, lai ievāktās ražas apjoms būtu lielāks.
● Dobju mulčēšana ar organiskas izcelsmes līdzekļiem – kompostu, satrūdējušiem kūtsmēsliem. Var izmantot arī melno (vai zaļo) agrotekstilu. Pēdējos gados tas kļūst populārs lielajiem aveņu audzētājiem, bet arī mazdārziņos melnais vai zaļais agrotekstils var izrādīties noderīgs, jo būs mazāk problēmu ar nezālēm.
● Ja platība lielāka, ierīkot pilienlaistīšanu.
● Lai iegūtu kvalitatīvākas ogas, ieteicams dzinumus piesiet.