Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
12
-
1
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Kvalitatīvas krāsns galvenie kritēriji ir trīs – laba vilkme, laba siltuma uzņemšana un arī laba siltuma atdeve. Ne mazāk svarīgi – lai krāsns virsma izsilst vienmērīgi, nevis tā, ka vietām karsts kā uz pannas, bet vietām remdens. Kā izpildīt šos kritērijus? Jāmeklē meistars ar pieredzi!
Bet, ja saimniekam laika un prāta diezgan un rokas pareizajā vietā, tad, stingri ievērojot instrukcijas, krāsni var uzmūrēt saviem spēkiem. Padomus un pat uzfilmētus sižetus par krāsns mūrēšanu (pārsvarā – krievu vai vācu versijās) var atrast internetā, taču labs padoms dzīvajā pirms ķeršanās pie darba būs zelta vērts.
3 Latvijā izplatītākie krāšņu veidi
- Apaļā krāsns
Daudzās padomju laikā celtās mājās un dzīvokļos ir tieši šāda apkure. Apaļajai krāsnij ir melnā metāla apvalks, bet iekšpusē – ugunsizturīgu ķieģeļu odere. Ķieģeļi mūrēti viscaur (izņemot kurtuvi) vienādā biezumā. Šī krāsns ir gana efektīva, turklāt pie apaļās krāsns var tik lētāk un īsākā laikā nekā pie jebkuras citas. Ir taču atšķirība, vai krāsni mūrē nedēļu vai mēnesi un vai tā izmaksā 1500 eiro vai četras reizes dārgāk. Iespējams, tieši tādēļ apaļās krāsnis atkal sāk novērtēt.
Tiesa, ja izrādās, ka vecā mājā apaļā krāsns ir savu laiku nokalpojusi, salabot to nevarēs – vajadzēs vietā mūrēt jaunu.
Iespējams, vēl var noderēt vecais bleķis (ja vien nav sarūsējis), bet, ja tomēr neder, tas būs jāpasūta skārdnieku darbnīcā, jo veikalos to nopirkt nevar. Metāla apvalkam nebūt nav jābūt alumīnija krāsā! Krāsni var brīnišķīgi ierakstīt mājas interjerā, nokrāsojot ar jebkuru automašīnām paredzēto vai karstumizturīgo krāsu. Uz vecās alumīnija krāsas jaunu kārtu gan nebūtu vēlams klāt, taču noņemt veco krāsas kārtu ir gandrīz neiespējami.
- Podiņu krāsns
Podiņu krāsns mūrēšanas prasme Latvijā savulaik ienāca no Vācijas. Tieši šīs krāsnis vēsturiski Latvijā bija iedzīvojušās vislabāk, turklāt arī krāsns podiņus ražoja ne tikai lielajās pilsētās, bet pat mazos miestos, kur vien varēja izrakt mālus un uztaisīt cepli.
Padomju gados podiņu krāsns tika uzskatīta par aizgājušo laiku greznības palieku un reti kurš uzdrīkstējās mūrēt jaunu podiņu krāsni. Bet šobrīd podiņu krāsnis ir lielā cieņā.
Tās mūrē pēc holandiešu parauga: krāsns ārpusi veido no podiņiem – speciāliem keramikas izstrādājumiem krāsnīm –, bet iekšpusi mūrē no dažāda biezuma ķieģeļiem – sākumā ķieģeļus liek plakaniski (biezums – 11,5 cm), tad uz kanti (biezums – 6,5 cm), pēc tam liek kārniņus vai podiņu blates (biezums 3 cm).
Tas tādēļ, lai kurinot un dūmiem virzoties pa cukām, krāsns izsilstu vienmērīgi. Šāda būvēšanas tehnoloģija pasargā krāsni no plaisāšanas.
Bet, ja krāsns uzmūrēta nepareizi, tad uzsilstot tā kaut kur izplešas vairāk, kaut kur – mazāk, un rezultātā veidojas plaisas.
Pārbūvēt podiņu krāsni var, arī pilnībā to nenojaucot, – attaisa vaļā tikai vienu pusi, no iekšpuses visu oderējumu izņem ārā, samūrē no jauna, izmantojot jaunus ķieģeļus un tos pašus vecos podiņus.
- Ķieģeļu krāsns
Ķieģeļu krāsnis Latvijā būvē salīdzinoši maz, tās vienmēr bijušas populārākas Krievijā. Taču krāsns mūrīši un maizes krāsnis arī Latvijā būvē no ķieģeļiem.
Ķieģeļu krāsns būvēšanas tehnoloģija atšķiras no podiņu krāsns – šādā krāsnī sienu biezums būs ķieģeļa biezumā, tātad – 12 centimetri. Lai panāktu krāsns vienmērīgu izsilšanu, jābūvē tā, lai pa vidu krāsnij dūmi kāpj uz augšu, bet gar malām, pa speciāli izbūvētām ejām abās pusēs, krīt lejā, vienmērīgi uzsildot visu krāsni.
Ja mājās ir šāda veida krāsns un tā jau savu laiku nokalpojusi, jānojauc līdz krāsns klonam un jāmūrē no jauna.
Kura labāka?
Nav krāsns, kuru varētu uzskatīt par labāko un ekonomiskāko. Katrai krāsnij nepieciešams kāds noteikts malkas daudzums un katrai krāsnij ir noteikta masa, kas kurinot tiek uzsildīta – cik siltuma tai izdevies uzņemt, tik tā arī atdos.
5 soļi pirms jaunas krāsns
- Uzaicini meistaru vismaz uz vienu dienu, lai apskata un konsultē, kāds ir krāsns patiesais stāvoklis un ko darīt lietas labā.
- Ja visu vēlies izdarīt pats – vispirms uzkāp bēniņos un apseko skursteni, lai pārliecinātos par tā ugunsdrošību un koka konstrukciju stāvokli.
- Apskati krāsni – izmēri attālumus līdz sienām un koka konstrukcijām un objektiem sānos, augšā, apakšā (no kurtuves līdz grīdai).
- Ja konstatē nopietnas problēmas vai neatbilstības, labāk uztici darbu meistaram.
- Ja viss ir skaidrs, ņem talkā labu grāmatu, uzzīmē skici, sastādi darba plānu, sagādā materiālus un instrumentus. Uzaicini palīgu un ķeries pie darba.
Priekšdarbi:
Kā pārbaudīt skursteni?
Pirms ķeries pie vecās krāsns nojaukšanas, jāpārbauda tās tehniskais stāvoklis, turklāt apskate vajadzīga ne tikai krāsnij, bet arī skurstenim, tādēļ vispirms jāuzkāpj bēniņos. Ja skurstenis pleķains, ar darvas notecējumiem, tad skaidrs, ka skursteņa ķieģeļi vairs nav gluži droši ekspluatācijā – kondensāts, kas gadu gadiem sūcies cauri, visticamāk, ķieģeļus ir sairdinājis, un tie kļuvuši drupani.
Nākamais solis – jāpārbauda, vai skurstenis neatrodas pārāk tuvu koka konstrukcijām (vecās lauku mājās tas nav nekāds retums).
Saskaņā ar noteikumiem pieļaujamais attālums no skursteņa ārpuses līdz kokam ir 25 centimetri. Ja šāds attālums nav ievērots un nekā citādi skursteņa problēmu atrisināt nevar, gan skurstenis, gan koka konstrukcija būs jāapstrādā ar speciāliem izolācijas materiāliem.
Te gan jāņem vērā, ka nebūs prātīgi doties uz veikalu un iegādāties, piemēram, kamīna vati. Izolācijas materiālu piemeklē atkarībā no tā, kāds ir attālums starp skursteni un koka konstrukciju, tādēļ jākonsultējas ar meistaru, kas tieši ir vajadzīgs.
Tā kā kondensāta notecējumu veidošanās uz skursteņa lauku mājās nav nekas neparasts (jo skurstenis garš un silts, bet bēniņi – lieli un auksti), kamēr vēl nav par vēlu, visā skursteņa garumā var ievietot nerūsējošā tērauda čaulu. Kad skurstenis ir aplūkots, rūpīgi jāizpēta krāsns stāvoklis. Jāpārbauda attālums no krāsns līdz kokam, jāskatās, kas atrodas sānos, piemēram, vai pārāk tuvu pie krāsns nav koka durvis un vai tieši virs krāsns neiet koka sija.
Ir problēmas – ko darīt?
Vecās krāsns un skursteņa apskatē atklātās problēmas būs jārisina un jāsāk būs ar skursteni. Ja attālums no skursteņa līdz koka konstrukcijām ir pārāk mazs, vislabāk veco skursteni nojaukt un uzbūvēt jaunu, iemontējot moduļu veida skursteni. Moduļu skurstenis būs vidēji par 25% šaurāks, un pieļaujamais attālums līdz kokam šādam skurstenim ir nieka pieci centimetri. Skursteņa moduļus var iegādāties teju visos lielākajos būvmateriālu veikalos, turklāt pārdevēji palīdzēs nokomplektēt visu, kas skurstenim nepieciešams. Moduļu skursteni saimnieks var salikt pats trīs dienu laikā, tiesa, kāds palīgs būs vajadzīgs.
Kas notiek zem krāsns?
Mēdz gadīties, ka krāsns kurtuve uzbūvēta ļoti zemu un karstums ir izdedzinājis grīdu. Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka attālums līdz degt spējīgām konstrukcijām nedrīkst būt mazāks par 51 centimetru, ja apkures ierīce ir ar darbības laiku, kas ilgāks par trim stundām.
Nedrīkst novērtēt par zemu krāsns pelnu durtiņas. Ja mūrē krāsni no jauna, tās noteikti jāparedz. Pirmkārt, tādēļ, ka šāds aprīkojums padara kurināšanu ugunsdrošāku – nav jātur vaļā krāsns durvis, lai piekļūtu gaiss, kas nodrošina degšanu. Otrkārt, malka sadeg pareizāk, jo gaiss tai tiek klāt no apakšas, nevis no virspuses.
Materiāli un instrumenti
Meistars parasti nāk ar saviem instrumentiem un, ja esi vienojies, arī atved visus nepieciešamos materiālus.
Bet, sākot darbu saviem spēkiem, arī instrumenti un materiāli jāsagāda pašam.
- Ja būvē apaļo krāsni, tad mūrēšanai vajadzēs vien līmeņrādi, āmuru, pindzeli un ķelli. Mūrējot podiņu krāsni, nepieciešams arī leņķis, slīpripas, speciāls podiņu āmuriņš un podiņu nazis.
- Podiņu krāsnij, kura paredzēta divām istabām un kuras izmērs ir 1 × 1 metrs un augstums 2,5 metri, nepieciešams apmēram 200 krāsns podiņu, 500 krāsns ķieģeļu, 150 šamota ķieģeļu (kurtuves daļai, kur lielākais karstums), 250 kg māla, 1 tonna grants.
- Metāla daļas: stieples (tās jāmeklē veikalos), klamburi – metāla plāksnītes, ko saloka U burta veidā un ar tām savieno podiņus (veikalā nebūs, jādodas pie skārdniekiem), krāsns durtiņas (tās ir dažādas – var nopirkt ļoti lēti krāmu tirgū, bet var pirkt veikalā, piemēram, stikla, kas maksās ap 400 eiro).
- Aizbīdnis, pelnu restes, metāls uz grīdas un dūmu cuku tīrīšanas lūciņas.
Cik maksā?
Podiņu krāsns izmaksā aptuveni 4000 eiro. Savukārt, ja būvē veco metāla krāsns versiju, tad krāsns aptuvenās izmaksas būs 1500 eiro.
Cik ilgi?
No brīža, kad vecā krāsns nojaukta, līdz brīdim, kad jaunā ir uzmūrēta, kāds laiciņš paies: ja būvē apaļo krāsni – nedēļa, ja podiņu krāsni – mēnesis, ja ķieģeļu krāsni – apmēram desmit dienas. Jāņem vērā, ka, darot šo darbu pirmo reizi, saimnieks patērēs divas trīs reizes ilgāku laiku.
Kādus ķieģeļus, mālu un granti izvēlēties?
Latvijā veikalu piedāvājumā ir vismaz triju veidu krāsns ķieģeļi – Lodes ķieģeļi, Aucē ražotie krāsns ķieģeļi un igauņu Wienenberger keramiskie ķieģeļi. Meistars atzīt, ka ķieģeļu cenas atbilst kvalitātei – izvēloties dārgākos, krāsns mūžs patiešām būs garāks. Podiņus Latvijā ražo vienīgi uzņēmums Samiņi Gulbenē (krasnspodini.lv).
Māls, kas nepieciešams mūrēšanai, arī ir nopērkams būvmateriālu veikalos, turklāt labi der tepat Latvijā iegūtais Cepļa māls. Māls būs jāsajauc kopā ar granti, un arī tās kvalitātei ir nozīme.
Krāsnij nepieciešama skalotā apmetuma grants. Smilts, kas pieejama pie jūras, nederēs – ar smilti masa veidosies ļoti dubļaina.
Ja māls ir pirkts veikalā, mūrēšanas masas proporcijas ir apmēram šādas: 1 daļa māla un 3 daļas grants vai 1:4. Kādēļ jāievēro proporcija? Ja masa sanāks par treknu, māls saraujoties radīs plaisas. Sākumā šīs plaisas nebūs ārpusē redzamas, taču ar laiku karstums pa tām nokļūs arī līdz podiņiem.
Savukārt, ja pieliek pārāk daudz smilšu, masa iznāk ļoti liesa, tā nespēs nodrošināt labu saķeri. Krāsns tādēļ nesagāzīsies, bet ar laiku izbirs savienojuma šuves kurtuves daļā. Pareizo māla un grants masas konsistenci pieredzējis meistars jūt ar tausti, bet nepieredzējušam mūrētājam nāksies paļauties vien uz viņa rīcībā esošo instrukciju un veiksmi.
Cements nepieciešams tikai krāsns un skursteņa pamatu ierīkošanai, un to droši var pirkt jebkurā būvmateriālu veikalā.
Vai var nopirkt gatavu krāsni?
Zviedrijas un Somijas ražotāji (piemēram, Tulikivi) piedāvā moduļu krāsnis, kas ir labas, taču samērā dārgas. Vācijā ražo saliekamas krāsns cukas no speciāliem blokiem, bet arī to cena nav maza.
Kā Miķelis krāsni būvēja
Miķelis Majors (31 gads), sakaru inženieris, dzīvo Siguldā, atjauno savu senču māju Jaunpiebalgas pagasta Bašos.
«Mājas Jaunpiebalgā ieguvu mantojumā, un skaidrs, ka apaļā krāsns bija veca. To vajadzēja pilnībā nojaukt. Lai ar jauno krāsni varētu apsildīt divas istabas, bija izgāž arī daļa sienas. Sarunāju meistaru Aivaru Grīnbergu no Brektiem (vieta vai mājas???).
Pēc sienas izgāšanas un divu dienu putekļiem lēnām žūst jaunās krāsns pamats. Pa šo laiku veicami citi darbi, piemēram, materiālu sagādāšana. Dodos pēc meistara. Kopā iepērkam kvēpu lūkas, ārdus, mālus un šamotu, bet mājā mūs jau gaida izmirkuši māli. Izrādās, ka svarīgi tiem ļaut uzbriest. Meistars – augstas raudzes vīrs, ar saviem instrumentiem un stilu.
Ķieģeļu likšana šķiet vienkārša, taču jau pašā sākumā apzinos darba svarīgumu – krāsns sildīs ģimeni mīnus 30 grādos. Meistars mani nomierina sakot: «Man ar ķieģeli neviens nav metis!»
Tātad – viss būs kārtībā.
Pamatā liekam lietotus ķieģeļus. No ķieģeļu mērcēšanas istaba bija slapja, tie kā sūklis uzsūc mitrumu! Mērcēšana ir Aivara meistarstiķis.
Jā, krāsns mūrēšana ir piņķerīgs darbs – te jāpieslīpē, te jāizfrēzē. Lai turas stipri, tiek darīts viss. Aivars teica: «Ir sievišķi, kam patīk durvis sist. Tad nu lai turas ar!»
Ar Aivaru vienojamies, ka man patiktu krāsns ar torņa veidolu – ar izvirzītām sānu malām. Kādā astotajā dienā esam tikuši līdz augšai. Tornim čuguna vāks virsū, un krāsns tiek noklāta ar ķieģeļiem. Pa vidu krāsns sienā vēl iemūrējam manis taisītus krāsns āķīšus – būs, kur drēbes pakārt un izžāvēt.
Desmitajā dienā sākam krāsni mazgāt. Piekaltušo mālu norīvēšana vislabāk padodas ar raupju kartupeļu maisa audumu. Mazliet mitruma, un tik rīvē, paskalo un atkal rīvē. Bilance? Izlietots ap 1000 ķieģeļu un 6 maisi māla. Tā es tiku pie krāsns, kas ļoti labi silst, ir āķīši, kur uzkārt drēbes, skaisti tornīša elementi, vieta sērkociņu kastītei un krāsns augša, kur ar var uzlikt gan zābakus žāvēties, gan tējas kaltēties.»
Meistars iesaka grāmatas:
1939. gadā inženiera E. Baltgalvja sarakstītā grāmata Podnieka darbi, 1943. gadā iznākusī inženiera profesora A. Delviga grāmata Krāsnis un pareiza kurināšana, 1962. gadā M. Brieža un P. Cīruļa grāmata Podnieku darbi.
Šajās grāmatās ir aprakstīti un ilustrēti visi svarīgākie krāns būvēšanas principi. Vienīgā problēma – grāmatās krāšņu variantu ir daudz, un saimniekam būs jāsaprot, kurš viņa mājai der vislabāk, bet bez pieredzes tas nebūs viegli.
