Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā ceriņzieda laimītē ir piecas ziedlapas, tā, lūk, pieci padomi veca ceriņkrūma glābšanai.
- Netaupi ziedošos zarus!
Šis gan drīzāk būs profilaktisks ieteikums: ko darīt, lai ceriņkrūms aug ilgi un nemaz nav kā īpaši jāglābj. Krūmus der paretināt, izgriežot biezi saaugušos zarus. To var darīt arī ziedēšanas laikā, ziedošos zarus izmantojot pušķiem un liekot vāzē. Ceriņam patīk, ja to paretina, – tas dod spēku augšanai. Bet nevajag lauzt zarus, kā tik ienāk prātā: nesaprātīga laušana krūmu var izkropļot. Kam gan patīk apspūruši zaru gali ar mizas strēmelēm! - Uzlabo augšanas vietu!
Ceriņš nav īpaši prasīgs, bet tam labāk patiks augt irdenā, vidēji smagā, trūdvielām bagātā smilšmāla vai kūdrainā augsnē ar labu gaisa caurlaidību. Rūpīgi jāpieskata, lai pie ceriņa nekrātos mitrums, jo tas kaitē krūmam. Īpaši mitrās vietās ceriņu var stādīt uz iepriekš no auglīgas augsnes izveidota uzkalniņa. Ja ceriņš ir ļoti vecs, pārstādīt to jaunā un piemērotākā vietā nevar: pieaudzis ceriņš pārstādīšanu nepārcietīs. - Sakop vainagu!
Lai ceriņš ziedētu bagātīgāk, vecie, nokaltušie un pāraugušie zari jāizgriež: vainags jāretina tā, lai tā iekšpuse nebūtu sabiezināta un zari cits citu nenoēnotu. Atbrīvojoties no vārgākajiem zariem, saknes varēs dot vairāk spēka jaunajiem dzinumiem, tā veidojot veselīgu skeletu. Kopjot un veidojot vainagu, jāatceras, ka ceriņam ziedi ieriešas viengadīgo dzinumu galotnēs. Tāpēc nevajadzētu ceriņu apgriezt no ārpuses, veidojot apaļu vainagu: tā var nogriezt visus dzinumus, kas ziedētu.
Arī tad, ja ceriņš zied paskopi var mēģināt izgriezt vecos zarus, atstājot krūmā vidēji trīs četrus pamatzarus. Iespējams, līdzko ceriņš saņems pietiekami gaismas, tas sasparosies ziedēšanai. Vēl ceriņam regulāri jāizgriež nevajadzīgās atvases, atstājot spēcīgākās, turklāt augs devīgi jāsamēslo un jānomulčē.
Kad ziedēšana beigusies, ziedkopas ik gadu jāizgriež, lai kokam neveidotos sēklas. - Apgriez vai nogriez!
Ir ceriņi, kas aug paši no savām saknēm, bet ir arī potētie ceriņi, kam uz stumbra uzpotēta kāda īpaša šķirne. Patsakņu ceriņš var augt simt un vairāk gadu, potētais – 25 un pat 50 gadus. Biežāk vecos dārzos aug patsakņu ceriņi, potējumi sastopami retāk.
Nīkuļojošam sen stādītam patskaņu ceriņam, kas nezied, vecākos pamatzarus var nozāģēt līdz zemei, tas veicinās jaunu atvašu augšanu. Kad tās parādījušās, spēcīgākās jāatstāj, bet vārgās jāizgriež, lai neaizaugtu ceriņu biezoknis. Nākamajā gadā var izzāģēt vēl atlikušos novecojušos pamatzarus.
Ja koks ir potēts, tad līdz zemei to zāģēt nevar: ceriņš jāapgriež virs potējuma vietas. Tad vainagu izretina, bet daļu zaru saīsina, atstājot ap 30 centimetru celmiņus, no kuriem veidosies jauni dzinumi. Ja pa vasaru saīsinātajiem zariem izveidojas jauni dzinumi, atlikušos vecos zarus nākamā gada pavasarī arī saīsina līdz 25–30 centimetru garumam. - Atdali atvasi!
Ja ceriņkrūms nenovēršami iet bojā, visdrošāk to saglabāt, izmantojot ceriņa atvases, kas noteikti atrodamas līdzās jebkuram ceriņkrūmam. Ja gribi, lai jaunais ceriņkrūms kuplo turpat, kur vēl aug vecais, atvases sakni var ar asu lāpstu atdalīt no mātesauga, bet neizrakt. Ja jauno ceriņu gribas iestādīt kur citur, jāizvēlas veselīgākā atvase un jāizrok ar iespējami lielāku sakņu kamolu. Pirmā gada atvases var atdalīt jau jūnija sākumā, kad tās izaugušas vien 5–7 centimetrus garas. Tomēr drošāk ceriņus pārstādīt augusta otrajā pusē.
Ceriņam jāizvēlas saulaina vieta un jāpierauga, lai tas neatrodas zem citu koku vainagiem, jo ēna tam nepatīk. Vislabāk jauno atvasi stādīt vēsā, mitrā laikā, lai augs labāk iesakņojas, bet drošības labad to vēlams palaistīt.
Ja ceriņš potēts, atvases atrakšana un pārstādīšana nederēs – tad jāgriež potzars un ceriņš jāuzpotē no jauna.
