Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ja kāds rakstītu cidoniju vēsturi Latvijā, drīz vien secinātu, ka ar to audzēšanu iet kā pa viļņiem – te augšā, te lejā. Ik pa laikam cidonijas pie mums piemirst.
Pirms dažiem gadiem cidoniju buma laikā iestādītie krūmi paliek novārtā, ieaug garā zālē, dzeltenās cidoniju bumbas nobirst un paliek zem sniega, jo nevienam tās nevajag.
Bet paiet daži gadi, un visi pēkšņi atjēdzas: o, cidonijas! Vecie cidoniju krūmi laimē uzelpo – nu tos glābj no gadiem krājušās kūlas, ravē, izgriež vecos zarus, plūc augļus, griež šķēlēs un slavē. Nu jau kādus vairākus gadus cidonijas Latvijā sāk arvien vairāk cienīt!
Lūk, dažas idejas, kā izmantot cidonijas!
- Saldētas. Šis ir viens no ērtākajiem svaigu cidoniju uzglabāšanas veidiem. Pats galvenais: veselas cidonijas jāsasaldē iespējami strauji. Nekādā gadījumā nepieber saldētavas atvilktni pilnu ar cidonijām, bet gan ber augļus pa porcijām ātrās sasaldēšanas lādē. Ziemā cidonijas var pa daļām atkausēt un gatavot, ko vien vēlas. Visvieglāk sagriezt daļēji, nevis pilnībā atkusušas cidonijas.
- Sula. Ar labu sulu spiedi no cidonijām var izspiest sulu, un pirms tam tās nevajag ne mizot, ne griezt, ne izlasīt sēkliņas.
- Cidonijas cukurā. Cidonijas pārgriež, izņem serdes daļu ar sēklām, sagriež plānās šķēlītēs. Tad apber ar cukuru un ļauj sulai sajaukties ar cukuru un pārvērsties sīrupā. Glabā burciņās ledusskapī. Ziemā pie tējas garšo brīnišķīgi!
- Sīrups. To var gatavot divējādi. Pirmais variants: apber sasaldētas un sagrieztas cidonijas ar cukuru un ļauj atsuloties. Otrais variants: izspiež neiztīrītu cidoniju sulu un pieber tai cukuru. Garša šiem sīrupiem būs atšķirīga. No sulas gatavotais sīrups būs brūngans, ar sēkliņu rūgtuma piegaršu.
- Sukādes. Vislabāk gatavot no sasaldētām un tad atkausētām cidonijām. Augļus sagriež šķēlēs, apber ar cukuru, nolej sīrupu un šķēles siltumā lēnām izžāvē.
- Ievārījums. Cidonijas ar visām sēklām sīki sasmalcina un vāra, kamēr tās mīkstas, pieber cukuru un izberž caur sietu. Ievārījumam var izmantot arī cidonijas, no kurām iegūts sīrups.
- Kompots. Lielisks kompots izdodas no cidonijām un ķirbjiem. Šādu kompotu mēdz dēvēt par viltotajiem ananasiem. Katrā burkā liek divas trešdaļas ķirbju gabaliņu un vienu trešdaļu cidoniju šķēlīšu. Pārlej ar cukura sīrupu un pasterizē. Vēl neparastāku garšu kompots iegūst, ja burkā ieliek arī kādu kanēļa standziņu.
- Vīns. Līdzīgi kā no ābolu sulas, arī no cidoniju sulas var gatavot vīnu.
Cidoniju klikšķis
SIA Zelta oga saimniece Zane Silgale, cidoniju audzētāja Talsu pusē atceras: «Tikko te bijām uzcēluši māju un sarīkojām pirmo ballīti. Atbrauca tālie radi no Vijciema, kas ir vēl aiz Smiltenes, un atveda cidonijas. Atcerējos, kā bērnībā darīja mamma, un no šīm cidonijām pagatavoju sīrupu. Griežot cidonijas, izdomājām, ko darīt ar zemi ap mājām. Beidzot bija klikšķis: mēs audzēsim cidonijas! Jau nākamajā gadā iestādījām pirmo cidoniju hektāru – apmēram piecus tūkstošus stādu, tad arī otro lauku – mazliet lielāku. Nu mums ir vairāk par diviem hektāriem cidoniju un būs vēl.»
«Man pašai cidonijas visvairāk saistās ar bērnību, kad dārzā bija daži krūmi. Es no to sēkliņām vēru krelles, rokassprādzes un krāsoju ar nagu laku. Ja labi pameklētu, vēl tagad kādu bērnības rotu atrastu,» teic Zane. Nu viņai ir pašai savas cidonijas.
«Cik te Lubezerē ir skaisti, kad cidonijas vēl nav novāktas – viss lauks dzeltens! Un kā smaržo! Ej tuvāk laukam un jūti… mmm! Tā var smaržot tikai cidonijas,» priecīgi stāsta Zane. Tieši ar cidoniju novākšanu Silgaļu ģimenei sākas rudens. Kad vasaras mētelītim norauj dzeltenās cidoniju pogas, ir skaidrs – rudens klāt, un Zanes ģimene no mājas Lubezerē dodas pārziemot uz Rīgu.
SIA Zelta oga Lubezeres laukos nu audzē cidonijas, bet otrs uzņēmums Lubeco kopj zemenes, kā arī ražo sīrupus un sukādes. Zane atceras: «Kā mēs vācām un mazgājām cidonijas tepat pagalmā – pāris tonnu izbērts, viss pagalms dzeltens!
Mēģinājām cidonijas tirgot Rīgas Centrāltirgū, bet tās nevarēja pārdot tik raiti kā zemenes. Svaigas cidonijas vienkārši nepirka.
Bet mums bija simtiem kilogramu… Nākamajā gadā nolasījām jau tonnu un sapratām: kaut kas ar tām jādara. Sākām ražot sukādes. Nu ar katru gadu palielinās gan ražas daudzums, gan pieprasījums, tāpēc mūsu cidoniju stādījumi paplašināsies – būs kādi trīsarpus hektāri.»
Zane ir pārliecinājusies, ka, salīdzinot ar zemenēm, kam katra stunda no svara, cidoniju audzēšana ir patiešām vienkārša – gandrīz vai tikai iestādi un gaidi augļus. Ne cidonijām kaitēkļu, ne jāsatraucas, vai gan rīt, gan parīt būs cilvēki, kas novāks ražu… Ļoti pateicīgs augs!
Viņa ir pārliecināta, ka pie katrām Latvijas lauku mājām būtu jāaug vismaz pāris cidoniju krūmiem. «Cidonijas ir tāds vitamīnu avots! Nesen kāda kolēģa stāsts man bija kā medusmaize. Viņam puika pagājušogad neesot slimojis, jo visu ziemu dzēris cidoniju sīrupu. Bet šoruden iesnas! Sieva prasot: bet kur ir cidoniju sīrups? Kolēģis tūliņ bija klāt un nopirka veselu kasti sīrupa,» priecājas Zane.
Zanes pieredze
10 padomi cidoniju audzēšanā
- Ja gribi stādīt cidonijas vairumā, stādiem jāpiesakās laikus – vismaz pāris gadu iepriekš, lai audzētājs pagūst cidonijas iesēt un stādiņi paaugas. Izvēloties cidoniju stādus, vēlams noskaidrot, vai konkrētā cidonija ir sējenis vai pavairota ar meristēmu metodi. Ja sējenis, nekad nevar īsti zināt, vai cidonija būs pārmantojusi visas šķirnes īpatnības, savukārt pavairošana ar meristēmu metodi ir daudz drošāka..
- Zane pērk cidoniju kailsakņu stādus, jo tad var labāk redzēt, cik spēcīga ir auga sakņu sistēma. Taču par tiem ļoti jārūpējas – kad tie izcelti no pierakuma, nopirkti un pārvesti mājās, tūliņ pat atkal jāpierok zemē, lai saknītes neapkalst.
- Cidoniju stādus vari izaudzēt arī pati – savāc brūnās sēkliņas un iesēj. Pavairojot šādā veidā, gan jārēķinās, ka jauniegūtie stādi var neizaugt tieši tādi kā mātesaugs, piemēram, ja iesēsi bezērkšķu cidonijas, vari iegūt stādus gan ar, gan bez ērkšķiem. To, vai ērkšķi ir vai nav, varēs saprast tikai tad, kad stāds būs divgadīgs, jo viengadīgiem stādiem ērkšķu vēl nav. Savukārt to, cik lieli būs augļi, varēs uzzināt tikai pēc pieciem gadiem. Vācot cidonijas sēklu iegūšanai, Zane izvēlas augļus no krūmiem, kuriem ir stāvi zari, lieli augļi un nav ērkšķu. Zanei nepatīk lielie cidoniju krūmi, kam zari aug horizontāli, jo tad ir grūtāk kopt rindstarpas. Cidoniju sēkliņas jāsēj rudenī, jo tām jāpiedzīvo aukstums, tikai tad sēkliņas domās par dīgšanu. Pastāvīgā vietā cidonijas jāstāda, kad sējeņi ir gadu vai divus veci, vecākiem stādiem pārstādīšana nepatiks.
- Pirms stādīšanas augsne dziļi jāsastrādā un pilnībā jāatbrīvo no nezālēm, lai pēc tam mazāk jāravē. Lieti noderēs zaļmēslojums. Zane cidonijām atvēlētajā laukā pirms tam audzē eļļas rutkus, ko iestrādā zemē.
- Lai cidonijas nav jāravē, tās vislabāk stādīt uz plēves. Tā izturēs gadus sešus septiņus, tad būs jāmeklē veids, kā to uzklāt no jauna. Savu pirmo cidoniju lauku Zane iestādīja laukā bez plēves seguma, bet drīz saprata, ka kļūda jālabo. Lai augsni noklātu ar plēvi, viņa to vilka pāri jau labi paaugušajiem stādiem.
- Daudz vieglāk ir plēvi noklāt vispirms un tikai tad stādīt cidonijas. Dara tā: augsni labi sastrādā un samēslo, pāri tai slejās klāj plēvi, kurā vajadzīgajā attālumā izdur caurumus un tad šajās vietās iestāda cidonijas. Jāpērk viengadīgi stādiņi vien krietna sprīža garumā. Ja nopērk lielus, žuburainus stādus, iestādīt tos plēves segumā ir sarežģīti – plēvē jāizgriež prāvs caurums, bet tad tajā ap stādu aug daudz nezāļu, līdz ar to no plēves nav nekādas jēgas.
- Stādot cidonijas rindās, jau laikus jāzina, ar ko tiks pļautas rindstarpas, un attālums jāatstāj tāds, lai to var ērti izdarīt. Labāk cidonijas stādīt rudenī, jo tad ir lielāka iespēja, ka augiem pietiks mitruma. Pavasari mēdz būt sausi, un tad stādījums būs jālaista. Skābuma ziņā krūmcidonijām patīk vāji skāba augsne (pH 5–5,5). Pirms stādīšanas noteikti vērts augsni aiznest uz analīzēm.
- Cidonijas sāk ražot trešajā gadā, bet uz pieklājīgu ražu var cerēt, sākot no piektā augšanas gada. Zane izdarīja tā: nespējot sagaidīt cidoniju ražu, rindās starp tām atrada vietu zemeņu stādījumiem. Tagad zemenes jau ir pietiekami ražojušas un no lauka izņemtas, atstājot vien cidonijas, kas nu jau sāk dot ražu.
- Kad cidonijas ieaugušas, tās prasa salīdzinoši maz darba: vienreiz gadā jāizravē, un tas arī viss. Cidonijai ir ļoti dziļa sakņu sistēma, tāpēc augs pats spēj atrast sev gan barības vielas, gan ūdeni.
- Kad cidonijas noziedējušas, var redzēt, cik auglīšu būs aizmeties. Cidonija mēdz pati par sevi parūpēties – auglīši aug cieši blakām cits citam, tāpēc daļa nobirst, lai atlikušie varētu izaugt. Ja izskatās, ka kādai cidonijai augļu par daudz, daļu var izkniebt. Tad iegūsi mazāku ražu, bet lielākus augļus.
Ražas novākšana
Cidonijas ir gatavas septembra beigās, oktobra sākumā. Nebūs īsti pareizi teikt, ka cidonijas ir gatavas, kad tās ir dzeltenas, jo mēdz būt arī zaļas krāsas cidonijas.
Ja cidonijām ir ērkšķi, augļus vācot, noteikti jāvelk stingri cimdi, lai nesavainotu rokas. Novāktās cidonijas kādu laiku var glabāties vēsumā, piemēram, labā pagrabā. Tomēr par ilgu glabātām cidonijām sāk parādīties brūni plankumi – gatavojot sukādes, tie būs jāizgriež.
Novāktās cidonijas pirms apstrādes noteikti jānomazgā, jo tās aug tuvu zemei.
Pat ja tev šķiet, ka augļi ir ļoti tīri, pamēģini nomazgāt – redzēsi, cik netīrs kļūs ūdens.
Lielākais kreņķis, protams, ir ar cidoniju sagriešanu. Diemžēl nekāds brīnumrīks šajā jomā joprojām nav izdomāts. Zane izmanto speciālu iekārtu, kas cidoniju sagriež daiviņās, tomēr, lai izņemtu serdi, katra daiviņa ar nazīti jāizgrebj. Ir vajadzīgs tikai mazs, ass nazītis un pacietība. Ja audzēsi cidonijas un gribēsi tās pārstrādāt, bez roku darba neiztikt. Pasaulē gan ir nopērkamas iekārtas, ar kurām cidonijas var iztīrīt mehāniski, taču tās ir ļoti dārgas, katrā ziņā nav pa kabatai ne mājsaimniecībai, ne mazam uzņēmumam.
Cidonija vai henomele?
Izrādās, Latvijā cidonijas sauc to neīstajā vārdā, pareizāk tās būtu dēvēt par henomelēm, bet tā nu ir iegājies, tāpēc necel degunu gaisā un nevaicā tantiņai tirgū, cik viņa prasa par kilogramu henomeļu. Patiesībā gan cidonijas un henomeles ir divi dažādi augi.
Parastā cidonija jeb aiva (Cydonia oblonga) ir rožu dzimtas augs. Aivas kā ābeles lieluma koki vai krūmi savvaļā aug Viduāzijā, Kaukāzā, Irānā, arī Melnās jūras piekrastē. Pavasarī nozied balti rožainiem ziediem, bet rudenī ienākas bumbiera formas augļi – aivas. Latvijā koks var augt, bet bagātīgu ražu tomēr nedos. Ja dārzā gribas aivu, noteikti nav vērts pirkt no ārzemēm ievestu stādu, daudz gudrāk ir iesēt sēkliņas no Latvijā izauguša aivas augļa.
Krūmcidonija jeb henomele (Chaenomele) ir augs, ko Latvijā ierasti sauc par cidoniju. Patiesībā tā ir henomele, jo pieder henomeļu ģintij, kas nav pat attālos rados ar īstajām cidonijām. Latvijā visplašāk audzē Japānas krūmcidoniju (Chaenomele japonica), kas ir zināmākā henomele arī pasaulē. Krūmcidonijas dzimtene ir Japāna, kur tās aug klinšainās vietās, meklējot barības vielas dziļi augsnē.
