Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Stāsta Jānis Rukšāns:
- Sīpolpuķu selekcionārs un kolekcionārs.
- Latvijas Zinātņu akadēmijas bioloģijas zinātņu goda doktors.
- Par īpašiem sasniegumiem darbā ar sīpolaugiem ieguvis Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības Sera Daniela Hola balvu.
Sniegpulkstenīšu sīpoliem ļoti nepatīk ilgstoša atrašanās ārpus augsnes, tādēļ bieži rudenī iegādātie sausie sīpoli pavasarī nedīgst. Ārzemēs dārzkopji pasākuši sniegpulkstenītes pārstādīt vēl pirms lapu nokalšanas, kamēr tās ir zaļas vai pat vēl pilnos ziedos. Tas, protams, ļauj izvairīties no kaķa pirkšanas maisā, jo redzam ziedu un varam pateikt, vai tiešām iegādājamies izvēlēto šķirni.
Ņemot vērā neticami augstās jauno sniegpulkstenīšu šķirņu sīpolu cenas, to var saprast.
Es gan parasti pārstādu tikai tad, kad to lapas jau ir nokaltušas. Ļoti piesardzīgiem jābūt, pērkot sīpolus lielveikalā, kur pārsvarā tiek piedāvāti savvaļā Turcijā raktie. Tie allaž ir pārkaltēti un ieaugas ļoti slikti, daudzi aiziet bojā.
Tādēļ iesaku iegādāties vietējos sīpolus, kas, normāli izaudzēti un pareizā laikā norakti, tiek glabāti tā, lai neiekalstu. Es sniegpulkstenīšu sīpolus pēc norakšanas glabāju plēves maisiņā, sajauktus ar viegli valgu kūdru.
Kur un kā stādīt?
- Lielais vairums sniegpulkstenīšu labāk aug vieglā pusēnā, trūdvielām bagātā augsnē, kas pat karstās vasaras dienās pilnībā neizkalst. Vislabāk tās jūtas ar trūdvielām ielabotās mālainās augsnēs. Ir gan daži izņēmumi (pie mums tāda ir platlapu sniegpulkstenīte Galanthus platyphyllus no Gruzijas kalnu pļavām), kas labāk jūtas pilnā saules apgaismojumā, taču tā jāstāda dziļāk, lai nodrošinātu vēsāku augsnes temperatūru un vienmērīgāku mitrumu.
- Labi sniegpulkstenītes jūtas zālienā, vienīgi jāizvēlas vieta, kur tās drusku tiek noēnotas no pēcpusdienas saules – vislabāk skuju koku ziemeļu vai austrumu pusē.
- Es vienkārši ieduru lāpstu velēnā, pašūpoju to uz priekšu un atpakaļ, lai veidojas šķirba, un tad tajā ielieku stādus (ja pārstādu ar lapām) vai sīpolus, un ar kāju aizspiežu spraugu. Stādu apmēram 10 cm dziļi, bet sīpoli jau pēc tam paši vai nu iedziļinās, vai paceļas augstāk – sev vislabāk piemērotajā dziļumā. Šādi iestādīti, tie man aug jau pārdesmit gadu bez kādas uzmanības, vienīgi zālienu tur pļauju ne agrāk par jūnija vidu – kad sniegpulkstenīšu lapas sāk dzeltēt.
Vai zināji?
Ir arī tādas sniegpulkstenītes, kas zied rudenī, bet šīs sugas ir mazāk ziemcietīgas un nav piemērotas audzēšanai dārzā – tās labi jūtas podiņos siltumnīcā. Viena no populārākajām šajā grupā ir karalienes Olgas sniegpulkstenīte (Galanthus reginae-olgae), kas savvaļā aug Grieķijā. Pie mums dārzā tā uzzied novembrī, un man ir izdzīvojusi 2–3 gadus.
Visu rakstu un Jāņa Rukšāna padomus, kā rūpēties par sniegpulkstenītēm, lasi Santa+!
